šļūcināt
šļūcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
Virzīt (ko) tā, ka (tas) šļūc.
PiemēriŠļūcināt akmeni uz ledus.
- Šļūcināt akmeni uz ledus.
- Šļūcināt tabureti pa grīdu.
- Bērns šļūcina basās kājās pa smiltīm.