šļupstētājs
šļupstētājs [šļupstȩ̂tãjs] vīriešu dzimte, lietvārds
šļupstētāja sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kam ir runas traucējums – šļupstēšana.
PiemēriAktieris virtuozi tēlo šļupstētāju, kas nespēj izrunāt dažus līdzskaņus.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Cilvēks, kas nespēj droši, pārliecinoši runāt.
PiemēriPārējie tādi šļupstētāji vien ir.