pievilt
pievilt -viļu, -vil, -viļ, pag. -vīlu transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni tam, ka nepiepildās (kāda) cerības, nodoms, ka (kāds) piedzīvo vilšanos.
PiemēriPievilt kolēģus.
1.1.Piekrāpt (savstarpējās attiecībās).
PiemēriPievilt meiteni.