Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tracināt
tracināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni, ka kāds kļūst nemierīgs, uzbudināts, satraukts, rīkojas nesavaldīgi.
PiemēriTracināt suni.