virzīt
virzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
virzība lietvārds; sieviešu dzimte
virzījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pārvietot (ko) noteiktā virzienā; norādīt (kam) noteiktu virzienu, ievirzi (piem., ar vārdiem, žestiem); būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas noteiktā virzienā.
PiemēriVirzīt skapi pie sienas.
- Virzīt skapi pie sienas.
- Virzīt krēslu tuvāk galdam.
- Virzīt klavieres pa kāpnēm uz dzīvokli.
- Saimnieks virzīja ciemiņus viesistabā.
- Skolotāja paņēma pirmklasniekus pie rokas un virzīja klasē.
- Šoferis virza automašīnu mājas pagalmā.
- Ceļu policisti virzīja transportlīdzekļus pa apvedceļu.
- Vējš virzīja laivu arvien tālāk jūrā.
1.1.Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas noteiktā virzienā.
PiemēriVirzīt ķermeni uz priekšu un atpakaļ.
- Virzīt ķermeni uz priekšu un atpakaļ.
- Pastiepties un virzīt rokas uz augšu, sānis.
- Slimnieks uzmanīgi virzīja kāju pāri slieksnim.
2.Mērķtiecīgi ietekmēt (piem., apstākļus, notikumu attīstību, arī kā rīcību, darbību).
PiemēriVirzīt dzīves apstākļus pretī labklājībai.
- Virzīt dzīves apstākļus pretī labklājībai.
- Virzīt cilvēku attiecības uz savstarpēju sapratni.
- Vecāki bērna talantu virzīja atbilstoši viņa interesēm.
- Lai sasniegtu mērķi, jāprot attiecīgi virzīt savu rīcību un gribasspēku.
- Virzīt zinātni uz priekšu.
2.1.Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
PiemēriVirzīt pieredzējušo ārstu augstākā amatā.
- Virzīt pieredzējušo ārstu augstākā amatā.
- Vienprātīgi virzīt kādu par direktoru.
3.Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
PiemēriVirzīt laulības šķiršanas lietu tiesai.
- Virzīt laulības šķiršanas lietu tiesai.
- Virzīt sūdzību valdes priekšsēdētājam.