Paplašinātā meklēšana
Meklējam virzīt.
Atrasts vārdos (23):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1898):
- nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
- izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- airēties Airējot laivu, virzīties; irties.
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
- aizlaist Aizmest; aizvirzīt.
- iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, sniegties, ievirzīties (kur iekšā).
- aiznest Aizraujot sev līdz, aizvirzīt (kur, uz kurieni).
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- aiznest Aizvadīt, aizvirzīt.
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam.
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
- aiziet Aizvirzīties (par kustībā esošiem priekšmetiem).
- nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
- noskriet Aizvirzīties prom, izklīst.
- attālināties Aizvirzīties tālāk (no kā); kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
- aiziet Aizvirzīties, aizslīdēt (par parādībām dabā).
- aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
- (uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
- apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
- uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
- apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
- aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
- mest Ar atvēzienu virzīt (ko), panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; sviest.
- izlauzties Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizvējot Ar gaisa plūsmu aizvirzīties.
- ielidot Ar gaisa plūsmu ievirzīties (kur iekšā).
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un nonākt (kur).
- aizgrandēt Ar grandoņu, lielu troksni aizvirzīties.
- atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- kārpīties Ar grūtībām (grimstot, stiegot kur iekšā) virzīties.
- ielīst Ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
- izkulties Ar grūtībām izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlauzt (sev) ceļu ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- stumties Ar grūtībām, lēnām virzīties, pārvietoties.
- izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- malties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, virzīties cauri (kam).
- šņaukt Ar ieelpu virzīt degunā (pulverveida vielu).
- šņaukt Ar izelpu virzīt ārā vai ar ieelpu vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
- pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
- izsisties Ar kauju izkļūt (no kurienes), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, neveikli izvirzīties.
- sāniski Ar ķermeņa sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piem., virzīties, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa sāna.
- atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
- palēkties Ar lēcienu pavirzīties nedaudz uz augšu.
- izmocīties Ar lielām grūtībām, nopūloties izvirzīties, izkļūt (cauri kam, caur ko).
- aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- iemest Ar metienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); metot trāpīt (kur, kādam).
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- pamest Ar metienu pavirzīt.
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pārmest Ar metienu, metot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest.
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzraut Ar muskulatūru uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- aizdipēt Ar padobju (soļu) troksni aizvirzīties.
- spīlēt Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- atnest Ar plūsmu atvirzīt šurp (ko).
- atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp, nost.
- atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām izvilkt, izņemt (no kurienes), izvirzīt (cauri kam, caur ko).
- stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piem., nest, vilkt, vest).
- kulties Ar pūlēm, grūtībām virzīties, tikt uz priekšu.
- pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties uz priekšu.
- ietusnīt Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
- ietusnīties Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
- iesist Ar pūsmu, šalti u. tml. ievirzīt.
- pieraut Ar rāvienu, strauju kustību pievilkt, pievirzīt (ko).
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- rīt Ar reflektorisku rīkles darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
- uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- noglaust Ar rokas kustību (ko) novirzīt nost.
- spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur).
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piem., virzīties, atrasties).
- uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- sanest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur).
- uzmest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iedzīt Ar sitieniem, triecieniem ievirzīt (kur iekšā).
- atsist Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
- iesist Ar sitienu ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā).
- pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- aizsist Ar sitienu, strauju kustību aizvirzīt.
- noslīdēt Ar slīdošu kustību novirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- paraut Ar spēcīgu iedarbību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- uzraut Ar spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā – par parādībām dabā.
- raut Ar spēcīgu plūsmu, vilkmi atdalīt, virzīt prom – par parādībām dabā.
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārkrist.
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
- rauties Ar spēcīgu, strauju kustību virzīties uz priekšu, augšu u. tml.
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
- uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- dzīt Ar spēku virzīt (ko iekšā).
- lauzties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, pretestību, virzīties (cauri kam), censties nokļūt (kur).
- grūsties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, virzīties.
- aizspert Ar spērienu aizvirzīt.
- iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
- nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
- paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iespiesties Ar spiedienu ievirzīties (kur iekšā).
- urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
- iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
- izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt ārā no mutes.
- nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, zemē u. tml.
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- aizspļaut Ar spļāvienu, spļaujot aizvirzīt.
- ietrenkt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
- ietriekt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
- spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
- atmest Ar strauju kustību atvirzīt atpakaļ; atliekt atpakaļ.
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
- izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
- nomest Ar strauju kustību novirzīt nost.
- pasviest Ar strauju kustību pavirzīt ķermeņa daļu (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.)
- pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
- sviest Ar strauju kustību virzīt (ķermeņa daļu).
- mest Ar strauju kustību virzīt (uz augšu vai sāniem ķermeņa daļu).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā, nelielā attālumā).
- pasist Ar strauju kustību, sitienu u. tml. pavirzīt.
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
- aiztriekt Ar strauju, spēcīgu kustību aizvirzīt.
- aizrauties Ar strauju, spēju kustību aizvirzīties.
- piegrūst Ar strauju, spēju kustību pievirzīt.
- nosvelpt Ar svelpjošu skaņu aizvirzīties.
- iesviest Ar sviedienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); sviežot trāpīt (kur); iemest.
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost, atpakaļ.
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- pārsviest Ar sviedienu, sviežot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
- nosvilpot Ar svilpoņu aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
- aizšalkt Ar šalkoņu aizvirzīties.
- uzšalkt Ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā.
- aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties.
- aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot aizvirzīties.
- aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot aizvirzīties.
- ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
- sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
- uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
- atvēzēt Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ (roku, rīku u. tml.).
- atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
- krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup.
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
- apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izart Arot atsegt, izvirzīt ārpusē.
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
- riņķot Atkārtoti virzīties ap vienu un to pašu vietu.
- atgāzties Atkrist (parasti atmuguriski); atvirzīties atpakaļ.
- atgāzt Atliekt atpakaļ (galvu); nedaudz atvirzīt (ķermeņa daļu).
- atgāzt Atliekt, atvirzīt (piem., ko vertikālu horizontāli).
- palaist Atļaut (kādam, kam) doties, virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- izvērst Atplest, izvirzīt (uz āru, sānis, ķermeņa daļas).
- atiet Atplūst, ievirzīties atpakaļ (parasti gultnē).
- skriet Ātrā gaitā virzīties (par dzīvniekiem).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
- atkāpties Atrasties lielākā attālumā, attālināties; atvirzīties.
- attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- paskriet Ātri braucot, pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- traukt Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- traukties Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- laisties Ātri doties, virzīties (kur, kādā virzienā).
- iešauties Ātri ieskriet; strauji ievirzīties (kur iekšā).
- ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā).
- ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties.
- iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- iedrāzties Ātri pārvietojoties, neviļus, negribēti sadurties (ar šķērsli) un ietriekties, ievirzīties (kur iekšā).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pār kam, pār ko) – par parādībām dabā, piem., vēju.
- pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) – piem., par mestiem priekšmetiem.
- palaisties Ātri pavirzīties.
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
- uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (piemēram, par priekšmetiem).
- lidot Ātri virzīties – piem., par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- triekties Ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
- steigt Ātri virzīties, braukt.
- steigties Ātri virzīties, braukt.
- triekties Ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
- traukties Ātri virzīties, pārvietoties (par dzīvniekiem).
- traukt Ātri virzīties, pārvietoties (piem., par putniem).
- pucēt Ātri virzīties, pārvietoties; doties (kur).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
- piesteigties Ātri, steidzīgi pievirzīties; atsteigties (piem., lai sniegtu palīdzību kādam).
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties, ko darīt, veikt).
- iedrāzties Ātri, steigā ieskriet, iebraukt (kur iekšā); strauji ievirzīties (kur iekšā).
- pietraukties Ātri, steigā pievirzīties.
- sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- apjozt Ātri, strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieskriet Ātri, strauji ievirzīties (kur iekšā).
- izlidot Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izmesties Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nolaist Ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
- traukt Ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
- traukties Ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
- pāršaut Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāršauties.
- pārmesties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pāršauties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- šaut Ātri, strauji virzīt, grūst.
- traukt Ātri, strauji virzīt, pārvietot (ko).
- traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
- traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
- sviesties Ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
- mesties Ātri, strauji virzīties, doties (kurp, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- attauvoties Atsienot, atkabinot tauvas, troses, atvirzīties no piestātnes (par kuģi, kuteri u. tml.).
- atlēkt Atsitoties (pret ko), strauji atvirzīties atpakaļ.
- atkāpties Atstāt pozīcijas un atvirzīties aizmugures virzienā (par karaspēku).
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- attālināt Atvirzīt (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā).
- atstarot Atvirzīt atpakaļ no savas virsmas.
- attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
- atkarāties Atvirzīties nost (no kā) un karāties.
- atlidot Atvirzīties šurp, tiekot mestam, izšautam, nestam ar vēju u. tml.
- atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
- attaisnot Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
- ieaugt Augot ieviesties, ievirzīties (kur).
- iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā).
- iespiesties Augot ievirzīties (zemē).
- izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) – par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
- sanākt Augot izvirzīties no smaganām.
- uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā).
- spraukties Augot virzīties ārā (no augsnes), kļūstot pamanāmam (par augiem, to daļām).
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- aizaulekšot Aulekšojot aizvirzīties.
- apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apauļot.
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- aizauļot Auļojot aizvirzīties.
- apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apaulekšot.
- ieauļot Auļojot ievirzīties (kur).
- izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieauļot Auļojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- pārgājība Automašīnas spēja virzīties uz priekšu pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu.
- iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā).
- uzbakstīt Bakstot uzvirzīt (kur, uz kā, kam).
- iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā); iekaisīt.
- uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- iebāzt Bāžot ielikt, ievirzīt (kur iekšā).
- izbāzt Bāžot izvirzīt, izbīdīt (no kurienes, kur, cauri kam u. tml.).
- sabāzt Bāžot savirzīt, novietot kopā (kur).
- uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- atbēgt Bēgot atvirzīties nost.
- iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
- pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pabēgt Bēgot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
- iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
- izbērt Berot izvirzīt (no kurienes); berot novietot (kur).
- sabērt Berot savirzīt kopā (kādā veidojumā, kur).
- uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā); ieberzēt.
- izberzt Beržot izvirzīt (cauri kam, caur ko, no kurienes).
- uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- aizbīdīt Bīdot aizvirzīt.
- atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
- iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
- izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pabīdīt Bīdot pavirzīt (zem kā, kam apakšā).
- pabīdīt Bīdot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
- piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot vienuviet, kopā (kur).
- uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nobīdīt Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
- iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
- sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
- pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko, kur).
- sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur); iebirt (par kā lielāku daudzumu).
- uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārbizot Bizojot pārskriet (kur), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aizbizot Bizojot, skraidot aizvirzīties.
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizbraukt Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
- apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
- atbraukt Braucot atgādāt, atvirzīt (transportlīdzekli kur, līdz kurienei u. tml.).
- iebraukt Braucot ievirzīt (transportlīdzekli kur iekšā).
- iebraukt Braucot ievirzīties (kādā šķērslī).
- izbraukt Braucot izvirzīt, izvadīt transportlīdzekli.
- nobraukt Braucot novirzīties (nost).
- noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
- aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
- piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt).
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
- saripot Braucot savirzīties (par automašīnām, motocikliem, velosipēdiem, to kopumu).
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- iekratīties Braucot, kratoties (pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
- sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt kopā, kur.
- atbraucīt Braukot atbīdīt, atvirzīt.
- akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
- izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārbraukt Braukšus vai braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- iebraukt Braukšus, braucot ievirzīties (kur iekšā).
- uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
- dragāt Braukt, virzīties lielā ātrumā.
- iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā).
- pārbrāzties Brāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – piem., par vēju, lietu.
- nobrāzties Brāžoties strauji novirzīties (lejā, zemē, gar ko u. tml.).
- uzbrāzties Brāžoties uzvirzīties virsū (kam) – piemēram, par vēju.
- apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aizbrist Brienot attālināties; brienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- iebrist Brienot ievirzīties (piem., ūdenī, zālē).
- pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), brienot nonākt (kur).
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- uzbrist Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (kur).
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ieburāt Burājot ievirzīties (kur iekšā).
- pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieburāt Burājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties, izplūst.
- izspiesties Būt izvirzītam uz āru.
- aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
- pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzvest Būt tādam, pa kuru var uzvirzīties augšā.
- vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstiepto roku, ko izstieptā rokā).
- vēzēties Celt, virzīt roku vai kāju noteiktā virzienā.
- pacelties Celties augšup gaisā; virzīties, pārvietoties uz augšu.
- izlice Celtņa izvirzītā, kustīgā daļa.
- aizcelt Ceļot aizvirzīt, novietot (kur, kam priekšā, aiz kā).
- atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
- izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
- pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- sacelt Ceļot uz augšu, savirzīt, novietot (vairākus, daudzus kopā, kur).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- iecirst Cērtot ievirzīt, sparīgi ietriekt (kur iekšā).
- iespiest Cieši ielikt, ievirzīt (ķermeņa daļu).
- sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (piem., ķermeņa daļas).
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu noslēgtu sistēmu).
- pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par dzīvniekiem.
- piecilpot Cilpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par dzīvniekiem.
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, aizvirzīties (parasti par zaķi).
- autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
- karjerists Cilvēks, kas savtīgi tiecas izvirzīties, gūt popularitāti, slavu.
- ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.
- mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
- eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
- izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur; cauri kam, caur ko).
- aizčāpot Čāpojot, lēnā gaitā aiziet; lēnām aizvirzīties.
- klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), līdzinot plānākā slānī.
- savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties; noteikts (kā) novietojums.
- novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
- šaut Darbināt ieroci, lai panāktu, ka no tā virzītā lode, šāviņš u. tml. nogalina (ko).
- aizdārdināt Dārdinot aizvirzīties; ar lielu troksni aizbraukt.
- pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nodārdēt Dārdot aizvirzīties prom.
- aizdārdēt Dārdot aizvirzīties.
- pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
- izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizdimdināt Dimdinot aizvirzīties.
- aizdimdēt Dimdot aizvirzīties.
- pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- izdot Dodot (no rokas rokā) izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
- ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
- brāzties Doties, virzīties ar lielu ātrumu, spēku (bieži ar troksni); joņot.
- aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties.
- iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā).
- uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) – par instrumentiem, mehānismiem.
- aizducināt Ducinot aizvirzīties.
- ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
- iedūcināt Dūcinot ievirzīties (kur iekšā).
- aizdūkt Dūcot aizvirzīties.
- aizdunēt Dunot aizvirzīties.
- iedurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu); iestiprināt (kur iekšā asu priekšmetu).
- sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
- izdurt Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- iedurties Duroties ievirzīties un ievainot.
- padzīt Dzenot panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piem., stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.).
- iegremdēt Dziļi ievirzīt (kur).
- transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
- apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atiet Ejot atvirzīties nost.
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā); ejot iegriezties (kur uz neilgu laiku).
- iziet Ejot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes); ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt (kur); ejot sasniegt (kādu vietu).
- noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paspert Ejot pavirzīt kāju.
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paiet Ejot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
- noiet Ejot virzīties un nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- iepērties Ejot, braucot ievirzīties (vietā, no kuras grūti tikt ārā).
- pārvietoties Ejot, braucot, riņķojot u. tml. virzīties (kur, pa kurieni).
- ietriekties Ejot, skrienot, braucot u. tml. ievirzīties (šķērslī), atsisties (pret to).
- konsole Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu, rotājumu).
- iefiltrēt Filtrējot (šķidrumu, gāzi) ievirzīt (kur iekšā).
- iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
- iegāzt Gāžot ievirzīt (kur iekšā); būt par cēloni, ka gāžas un iekrīt (kur iekšā).
- uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
- pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, kur).
- uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- atglaust Glaužot atvirzīt atpakaļ, nost.
- sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābstīt (1).
- aizgrābt Grābjot (ar grābekli) aizvirzīt, aizdabūt prom.
- atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, novākt (ko).
- sagrābt Grābjot (piem., ar darbarīku, ierīci) savirzīt (piem., vielu, nelielus priekšmetus kopā, kādā veidojumā, kur).
- piegrābt Grābjot ar grābekli, pievirzīt.
- iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā), paņemt (ko).
- sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1).
- uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
- iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) – parasti par kāpuriem.
- izgrauzties Graužot (ko), lēnām, ar grūtībām izvirzīties cauri (tam), caur (to).
- grauzties Graužot (ko), virzīties iekšā, uz priekšu.
- izgrauzties Graužoties cauri (piem., iezim), izvirzīties, izplūst (par ūdeni).
- piegrauzties Graužoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piem., trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
- smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piem., trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
- iegriezt Griežot ievirzīt (kur iekšā); pievienot (ko) sagrieztu.
- iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā).
- skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
- aizgriezties Griežoties apkārt, aizvirzīties prom, griežoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizvirpuļot Griežoties, dejojot aizvirzīties.
- ievirpuļot Griežoties, dejojot ievirzīties (kur iekšā).
- pārvirpuļot Griežoties, virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atvirzīties nost.
- iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
- sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- atgrūst Grūžot atvirzīt nost vai sānis.
- atgrūst Grūžot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); grūžot atvirzīt iepriekšējā vietā.
- iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
- izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pagrūst Grūžot pavirzīt (zem kā, kam pakašā); ar strauju kustību pavirzīt, pabāzt (zem kā).
- pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
- sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- aizgrūst Grūžot, ar grūdienu aizvirzīt (prom, aiz kā, kam priekšā).
- stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (ko) kādā virzienā.
- piegrūst Grūžot, stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- aizgurkstēt Gurkstot aizvirzīties.
- sacelt Iecelt, izvirzīt (amatā vairākus, daudzus).
- spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), virzīt (to) kādā virzienā.
- nirt Iegremdēties ūdenstilpē un peldus virzīties zem ūdens.
- iestigt Iegrimt (piem., staignā vietā) tā, ka nevar pavirzīties.
- iesviest Iegrūst, strauji ievirzīt (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku); ar varu ievietot (piem., ieslodzījumā).
- izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- iestrēgt Iekļūstot (šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam; iesprūst.
- ielādēt Ielikt, ievirzīt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu; iepildīt (piem., šaujampulveri, sprāgstvielu).
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (uz kurieni).
- uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
- iedzīt Iestumt, ievirzīt (kur iekšā).
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, atbildīgam pienākumam u. tml.); izvirzīt.
- iestrēgt Ietriecoties (kur iekšā), neizvirzīties cauri, palikt iekšā.
- saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
- iedurt Ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
- salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
- iebraukt Ievirzīt (kur iekšā, piem., roku).
- ienest Ievirzīt (kur iekšā) – piem., par vēju, straumi.
- ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
- iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- iedzīt Ievirzīt (kur iekšā).
- ielaist Ievirzīt (kur iekšā).
- ievilkt Ievirzīt (rokas piedurknēs), ieaut (kājas apavos).
- iegremdēt Ievirzīt (šķidrumā), panākot vai ļaujot, ka iegrimst.
- kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piem., apavos, biksēs).
- slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
- ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu).
- ieraut Ievirzīt uz iekšu; pievilkt klāt.
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā); attālināties, kļūstot nesaskatāmam.
- ievelties Ievirzīties (kur iekšā, piem., ar mutuļiem vai kustību, kas atgādina velšanos).
- ievest Ievirzīties (kur iekšā) – par ceļiem, takām u. tml.
- iepūst Ievirzīties (kur iekšā) – par vēju.
- ieiet Ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu.
- iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties.
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti vairoties, arī slēpjoties (no kā).
- iebraukt Ievirzīties (par ķermeni, ķermeņa daļu).
- iesoļot Ievirzīties (parasti pilsētā) – par karaspēku.
- salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- noiet Ievirzīties dziļi ūdenī (līdz dibenam), nogrimt.
- iekļūt Ievirzīties, parasti nejauši (kur iekšā).
- iekritis Ievirzīts uz iekšu (par ķermeņa daļām).
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- atirt Irot, airējot atvirzīt nost (piem., sānis).
- atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārairēties.
- likt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piem., rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- pūst Izelpā virzīt (gaisu) plūsmā uz āru, uz priekšu.
- uzdirst Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
- uzķēzīt Izkārnoties uzvirzīt (mēslus, netīrumus) virsū (uz kā, kam).
- disperss Izkliedēts; novirzīts no vidējā.
- padoties Izkustēties, pavirzīties.
- uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
- urbties Izplatīties, virzīties (kur, arī kam cauri).
- traukt Izplatīties, virzīties.
- traukties Izplatīties, virzīties.
- pārvelties Izplatoties pārvirzīties, pāriet (kam pāri).
- uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); izstiept.
- iziet Izplūst, tikt izmestam, izvirzītam (ārā, prom); izzust.
- pārstiept Izstiepjot garumā, pārvirzīt (pāri kam, pār ko, no vienas vietas uz otru).
- izplest Izstiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
- atšaut Izstiept, atvirzīt atstatu.
- atšauties Izstiepties, atvirzīties nost.
- izdzīt Izstumt, izgrūst, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) sānis, nost; iztaisnot, izsliet taisni.
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
- uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izlaist Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
- kārt Izvirzīt (no kurienes) ārā, (kam) pāri u. tml. (ķermeņa daļu).
- prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
- stādīt Izvirzīt (piem., uzdevumu, prasību, problēmu).
- postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu, pieņēmumu) postulāta veidā, bez pierādījumiem.
- izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
- izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
- izriest Izvirzīt (uz priekšu ķermeņa daļu).
- izbīdīt Izvirzīt (uz priekšu, āru).
- izkārt Izvirzīt ārā (ķermeņa daļu) un ļaut nokarāties.
- izlaist Izvirzīt ārā.
- izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
- izliekt Izvirzīt lokveidā (ķermeņa daļu).
- atstiept lūpu izvirzīt lūpu (lūpas) uz priekšu.
- atstiept lūpas izvirzīt lūpu (lūpas) uz priekšu.
- pieprasīt Izvirzīt prasību (pēc kā).
- balotēties Izvirzīt savu kandidatūru vēlēšanās.
- celt Izvirzīt un likt darboties atbildīgā amatā.
- sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- izcelt Izvirzīt uz augšu, sacelt (ķermeņa daļu) – par cilvēku, dzīvnieku.
- izgriezt krūtis izvirzīt uz priekšu krūšu daļu.
- izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt.
- izcelt Izvirzīt uzmanības centrā (ko nozīmīgu, izcilu).
- izzaroties Izvirzīt zarus (uz visām pusēm); sazaroties.
- izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
- celt Izvirzīt, izteikt.
- izlaist Izvirzīt, izvadīt (ārā) no sevis.
- nospraust Izvirzīt, noteikt.
- izbraukt Izvirzīt, piem., roku, pirkstus (cauri kam, caur ko).
- izstiept Izvirzīt, piem., uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
- izbūve Izvirzīta (piem., celtnes, konstrukcijas) daļa.
- dzega Izvirzīta augšmala (piem., krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- izpaunoties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- izlīst Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem.
- izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- iznirt Izvirzīties (no ūdens) un parādīties (virspusē).
- izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) – par ķermeņa daļām.
- izriesties Izvirzīties (uz priekšu) – par ķermeņa daļu.
- izkārties Izvirzīties ārā un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
- izdurties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par ko smailu, asu.
- atrauties Izvirzīties priekšā un attālināties (no pārējiem); attālināties.
- izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
- iziet Izvirzīties, izspiesties (cauri kam, caur ko).
- izlīst Izvirzīties, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
- iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par priekšmetiem.
- izlaisties Izvirzīties, tikt izvirzītam ārā.
- apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā).
- pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- aizjāt Jāšus aizvirzīties.
- izjāt Jāšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā).
- izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
- iekaisīt Kaisot ievirzīt (kur iekšā).
- uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izkalties Kaļot (piem., sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- sakāpt Kāpjot (augšup), savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) – par vairākiem, daudziem.
- iekāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā).
- izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko); kāpjot nokļūt (kur).
- pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pakāpt Kāpjot pavirzīties (piem., uz augšu).
- pakāpties Kāpjot pavirzīties (piem., uz augšu).
- piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nokārpīt Kārpot novirzīt nost.
- uzkasīt Kasot ar ķepu, uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam); kasīt ar ķepu (piemēram, ap ko).
- nokasīt Kasot novirzīt nost; nokašņāt.
- sakasīt Kasot savirzīt (ko kādā kopumā).
- nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam).
- nokaukt Kaucot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), pār (ko), pāri (kam).
- ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
- aizklaudzēt Klaudzot attālināties, aizvirzīties.
- aizklejot Klejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā).
- izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aizklīst Klīstot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ieklīst Klīstot ievirzīties, arī iemaldīties (kur).
- noklīst Klīstot novirzīties (no ceļa).
- ieklupt Klūpot iekrist (kur iekšā); strauji (parasti ar lēcienu, klupienu) ievirzīties (kur iekšā).
- izklupt Klūpot, ar klupieniem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārklupt Klupšus, klūpot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ielīst Klusi, nemanāmi ievirzīties; iezagties, ielavīties.
- pielīst Klusu, nemanot pievirzīties, pietuvoties.
- iekratīt Kratot ievirzīt (kur iekšā).
- uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā).
- izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
- uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aizkūleņot Kūleņojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- nokūleņot Kūleņojot nonākt lejā, zemē; kūleņojot novirzīties nost (no kā).
- uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā – par trauku.
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piem., aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus.
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- nest Kustoties pārvietot, virzīt.
- aizkustēt Kustoties, ejot aizvirzīties.
- uzkvēpināt Kvēpināt, dūmojot u. tml., uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
- atķemmēt Ķemmējot atvirzīt nost, sānis.
- uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizlaipot Laipojot aizvirzīties.
- ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā).
- izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzlaistīt Laistot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot.
- salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizlaisties Laižoties, lidojot aizvirzīties.
- aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izlaisties Laižoties, lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- ielaisties Laižoties, nosēžoties, ievirzīties (kur iekšā).
- salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izlēkt Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlēkt Lecot izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- palēkt Lecot pavirzīties (kur, uz kurieni).
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- aizlēkt Lecot, ar lēcieniem aizvirzīties.
- pielēkt Lecot, ar lēcieniem vai lieliem, straujiem soļiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ielēkt Lecot, ar lēcienu ievirzīties (kur iekšā).
- uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kā).
- pārlēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aizliet Lejot aizvirzīt, aiztecināt, aizšļakstīt (aiz kā).
- ieliet Lejot ievirzīt (kur iekšā).
- saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- aizlēkāt Lēkājot aizvirzīties.
- izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aizlēkšot Lēkšojot aizvirzīties, lēkšiem aizskriet.
- palēkšot Lēkšojot pavirzīties (nelielu attālumu).
- pielēkšot Lēkšojot, lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- ievilkties Lēnā gaitā ieiet, ienākt, lēnām ievirzīties (kur iekšā).
- pievilkties Lēnā gaitā pienākt, pievirzīties.
- pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
- aizvilkties Lēnām aizvirzīties.
- iegrimt Lēnām ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
- pārvilkties Lēnām, ar piepūli pārvirzīties (pāri kam).
- piečāpot Lēnām, nesteidzīgi pievirzīties.
- izlīst Lēnām, pakāpeniski izvirzīties un kļūt redzamam.
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties, pietuvoties (kam tuvāk).
- aizvelties Lēnām, viļņveida kustībā aizvirzīties (par lielu kā kopumu).
- aizslīdēt Lēni aizvirzīties, pārvietoties.
- atvilkties Lēni atvirzīties nost, atpakaļ.
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
- līst Lēni virzīties, izplatīties.
- kāpties Lēni virzīties, kustēties (atpakaļ) – piem., par transportlīdzekli.
- rāpties Lēni virzīties, parādīties – par debess spīdekļiem.
- čunčināt Lēni virzīties.
- uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties (par transportlīdzekļiem).
- rāpties Lēni, ar grūtībām virzīties (parasti uz augšu) – par transportlīdzekļiem.
- uzlīst Lēni, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
- iekūņoties Lēni, neveikli ievirzīties (kur iekšā).
- aizpeldēt Lēni, slīdoši aizvirzīties.
- vilkties Lēni, slīdoši virzīties, pārvietoties (piem., par gliemezi, slieku, skudru).
- aizlidināt Lidinot aizvirzīt.
- ielidināt Lidinot ievirzīt (kur iekšā).
- salidināt Lidinot ievirzīt (kur).
- uzlidināt Lidinot, arī metot izvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā).
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
- aizlidot Lidojot aizvirzīties; aizlaisties.
- ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā).
- izlidot Lidojot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par putniem, kukaiņiem.
- pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palidot Lidojot pavirzīties (kam) apakšā.
- palidot Lidojot pavirzīties (kam) garām.
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā); lidot neilgu laiku, nelielā attālumā.
- pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju vai lokveidā.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties (kur).
- aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) – par putniem, kukaiņiem.
- apriņķot Lidojot, riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā.
- ieliekt Liecot ievirzīt (kur iekšā).
- izliekt Liecot izvirzīt (piem., detaļu uz augšu, āru).
- izliekt Liecot izvirzīt (piem., ķermeņa daļu).
- pieliekt Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- apliekt Liecot virzīt (kā malu, galu ap ko, kam apkārt).
- aizliekties Liecoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
- paliekties Liecoties nedaudz pavirzīt ķermeņa daļu (kādā virzienā).
- pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
- uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt (pie kā, kam klāt).
- salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pakāpties Liekot soli vai soļus, paiet, pavirzīties (parasti sānis, atpakaļ).
- slīdēt Liekties, arī tikt virzītam lēni, vienmērīgi lejup (par ķermeņa daļām, ķermeni).
- kārties Liekties, karāties, būt izvirzītam (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).
- nojoņot Lielā ātrumā noskriet, arī nobraukt (lejā), virzīties gar (ko), garām (kam).
- klupdams krizdams lielā steigā (doties, virzīties).
- izlīst Lienot (pa ko šauru) vai pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties (kur ārā).
- ielīst Lienot (pa ko šauru), spraucoties (kam cauri), ievirzīties (kur iekšā).
- aizlīst Lienot aizvirzīties (par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
- aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
- pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), pārvietoties (kur).
- palīst Lienot pavirzīties (kam) apakšā.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- pielīst Lienot, līšus pievirzīties.
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, aizvirzīties; šādā veidā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
- palīst Lienot, rāpojot pavirzīties (kurp).
- plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
- izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzīties, kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pārslīdēt Līganā, vienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem.
- atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā).
- izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā kam klāt).
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā kur, līdz kurienei u. tml.; līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- atvilkt Likt (sava karaspēka vienībai) atvirzīties (aizmugures virzienā, uz aizmuguri).
- apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
- uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu).
- iespiest Likt ievirzīties, ievietoties (šaurā telpā, vietā).
- uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
- bāzt Likt, virzīt (pie kā, kam klāt).
- bāzt Likt, virzīt kur iekšā (parasti šaurā vai norobežotā vietā); virzīt kam cauri, ārā, no kurienes.
- izvīties Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi).
- ielīkumot Līkumojot (piem., starp šķēršļiem) ievirzīties (kur iekšā).
- aizlīkumot Līkumojot aizvirzīties (piem., par ceļu, upi).
- ielīkumot Līkumojot ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu, upi.
- ievīties Līkumojot ievirzīties, iesniegties (kur iekšā, piem., par ceļu).
- pielocīties Līkumojot pievirzīties.
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- lodāt Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
- ložņāt Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
- atlīt Līstot atvirzīties atpakaļ.
- ielīt Līstot ievirzīties (kur iekšā).
- pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
- pielocīt Lokot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- uzlocīt Lokot uzvirzīt uz augšu; uzrotīt.
- rotīt Lokot, virzīt (ko) (uz augšu vai uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
- aizlocīties Lokoties aizvirzīties (par rāpuļiem, tārpiem).
- ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu, upi.
- ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā).
- palocīties Lokoties pavirzīties (kam) apakšā.
- izlocīties Lokoties, izliecoties, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- apkārt Lokveidā, no visām pusēm (atrasties, ietvert, virzīties u. tml.).
- izlūzt Lūstot (kam), izvirzīties, izbrukt cauri.
- ielūzt Lūstot ievirzīties (uz iekšu); lūstot iebrukt.
- izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
- uzlaist Ļaut (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties, pietuvoties.
- palaist Ļaut, likt doties, virzīties (kur, uz kurieni).
- palaist Ļaut, likt iet, virzīties (noteiktā veidā).
- aiztraukt Ļoti ātri aizvirzīties; aizjoņot, aizdrāzties.
- aiztraukties Ļoti ātri aizvirzīties; aiztraukt (1).
- aizšauties Ļoti ātri aizvirzīties; ātri, strauji aizskriet.
- aizzibēt Ļoti ātri attālināties, aizvirzīties.
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nozibēt Ļoti ātri šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā virzienā virzās garām).
- šaudīt Ļoti ātri virzīt šurpu turpu (priekšmetu).
- joņot Ļoti ātri virzīties, skriet.
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – piem., par liesmām, dūmiem.
- aizzibsnīt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties (par kaut ko spožu, gaišu).
- aizzibināt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties.
- iztriekties Ļoti strauji izvirzīties.
- zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- ņirbēt gar acīm ļoti strauji virzīties garām.
- šauties Ļoti strauji virzīties, izplatīties (par šķidrumu, liesmām, gaismu u. tml.).
- šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties.
- piebāzt degunu ļoti tuvu pievirzīt galvu.
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli).
- griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties uz citu pusi.
- iegriezt Mainot kustības virzienu, ievirzīt, ievadīt (transportlīdzekli kur iekšā).
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas.
- iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
- uzmalt Maļot (1) sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); izvilkt (no kurienes).
- pārmaukt Maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); maucot novietot pāri (kam), pār (ko).
- uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pakustināt Mazliet pavirzīt, pārvietot (priekšmetu).
- iemeimurot Meimurojot ievirzīties (kur iekšā).
- mērķēt Mērķtiecīgi vērst, virzīt savu darbību (uz kādu noteiktu sabiedrības grupu).
- aizmest Metot (šķēpu, disku u. tml.) aizvirzīt noteiktā attālumā, sasniedzot kādu rezultātu.
- aizmest Metot aizvirzīt; aizsviest.
- izmest Metot izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.); izsviest (1).
- izlīkumot Metot līkumus, līkumojot (piem., starp šķēršļiem), izvirzīties.
- samest Metot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sasviest (1).
- nomest Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
- uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- aizmirgot Mirgojot attālināties, aizvirzīties (par ko spožu, spilgtu).
- imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
- izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties.
- izmutuļot Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par dūmiem.
- ienākt Nākot ievirzīties (kur iekšā).
- iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā).
- panākties Nākot pavirzīties.
- pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
- pēdu pēdā neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
- pa pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
- uz pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
- paairēt Neilgu laiku, mazliet airēt; airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- turēties pie lietas nenovirzīties no jautājuma, temata.
- plūst Nepātraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
- ienest Nesot ievirzīt (kur iekšā).
- iznest Nesot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
- pārnest Nesot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
- iegult Netikt virzītam tālāk, izmantotam.
- iegulties Netikt virzītam tālāk, izmantotam.
- aizvelties Neveiklā gaitā, smagnēji aizvirzīties.
- ietenterēt Neveiklā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- kūleņot Nevienādā gaitā, klūpot un krītot, virzīties.
- kūleņoties Nevienādā gaitā, klūpot un krītot, virzīties.
- viļņoties Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties, virzīties.
- iesprukt Neviļus ievirzīties (kur iekšā).
- uzrauties Neviļus sasprindzinot muskulatūru, tikt uzvirzītam uz augšu.
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā ko asu, smailu), nodarot sāpes, ievainojot.
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareizā virziena) un nespēt atrast ceļu atpakaļ.
- necelt Nevirzīt (ko) uz augšu, nepārvietot augstāk.
- buksēt Nevirzīties uz priekšu.
- ienirt Nirstot ievirzīties zem ūdens.
- panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens līmeņa).
- nekrist Nolieguma darb. --> krist; nevirzīties (no augšas) lejup smaguma spēka ietekmē.
- zem Norāda uz objektu, kam apakšā (kas) virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots.
- pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas puses uz otru).
- pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt vai kam tuvāk (kas) virzās, tiek virzīts.
- līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts, novietots.
- projām Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kur kopā, kādā veidojumā.
- uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
- virsū Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
- klāt Norāda, ka (kas) tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots, papildināts (ar ko).
- pretī Norāda, ka (kas) tiek virzīts, virzās uz ko, piem., noteiktu objektu, arī mērķi.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piem., iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
- caur Norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts (kam) cauri.
- tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
- iekšā Norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi, centru.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
- nostādīt Noregulēt (ko) noteiktas darbības veikšanai, arī novietot, novirzīt (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
- nominēt Nosaukt, izvirzīt par kandidātu (amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.).
- staigāt uz rokām novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
- sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
- nobīdīt Novirzīt (kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko.
- pārvirzīt Novirzīt (uz ko citu).
- noņemt Novirzīt nost (no kurienes, piem., roku vai kāju).
- novērsties Novirzīties (no kā).
- nosvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, sāniem u. tml.
- dreifēt Novirzīties no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
- noliekties Novirzīties sānis, slīpi, uz kādu pusi u. tml.
- noklīst Novirzīties.
- noņemt Ņemot (ar roku vai rokām), novirzīt nost (ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
- atņemt Ņemot atvirzīt nost.
- ieņemt Ņemot ievirzīt, ietvert (kur iekšā).
- izņemt Ņemot izvirzīt (no kurienes).
- uzņemt Ņemot uzcelt, uzvirzīt augšā (no zemes, grīdas u. tml.).
- grābt Ņemt (ar ko) un virzīt (kur).
- vākt Ņemt un virzīt (piemēram, priekšmetu), lai (to) pārvietotu kur citur.
- aizņirbēt Ņirbot attālināties, aizvirzīties, te parādoties, te pazūdot.
- pa taisno pa visīsāko ceļu (virzīt, rīkoties).
- pasteigties Pacensties virzīties (iet, braukt u. tml.) pēc iespējas ātrāk.
- auss Pagarinātas, izvirzītas sānu daļas (priekšmetiem).
- uzgriezt Pagriežot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties citā virzienā, attālināties.
- pavākties Paiet, pavirzīties nost.
- raust Pakāpeniski virzīt vienkopus (ko irdenu, izkliedētu), parasti ar rokām vai kādu rīku.
- slīgt Pakāpeniski virzīties lejup, grimt (kur) iekšā.
- grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt lejup.
- atkratīt Pakratot atvirzīt, atdalīt nost.
- nokratīt Pakratot, pakustinot novirzīt nost.
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās).
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst, notek, tiek novirzīts (prom uz kurieni).
- aizvirzīt Panākt, ka (domas, saruna u. tml.) pievēršas kam citam; novirzīt.
- novērst Panākt, ka (kas) pievēršas (kam citam), novirzīt (uz ko citu).
- palaist Panākt, ka (kas) sāk virzīties, plūst.
- novadīt Panākt, ka (kas) tiek novirzīts (nost no kurienes).
- lauzt ceļu Panākt, ka ir iespējams virzīties uz priekšu.
- pacelt Paņemt augšā; ceļot pavirzīt (ko satvertu) uz augšu (piem., lai turētu, pārvietotu).
- līdztekus Paralēli, līdzās (virzīties, atrasties, būt izveidotam).
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- atstāt ēnā pārspēt; neļaut izvirzīties.
- apstāties Pārstāt kustēties, virzīties.
- apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piem., attīstībā).
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- izlauzties Pārvarot pretestību, ar grūtībām izvirzīties (cauri kam, caur ko), tikt (kur).
- lauzties Pārvarot pretestību, šķēršļus, virzīties (cauri kam).
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) – par karaspēku.
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur).
- iepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, ievirzīties (kur iekšā).
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
- uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- jaukties Pārvietojoties virzīties starp citiem, citu vidū.
- maisīties Pārvietojoties virzīties, kustēties starp citiem, citu vidū; atkārtoti būt, parādīties (kur).
- pārvilkt Pārvietot, pārvirzīt (uz kurieni, kurp, piem., teksta daļu, zīmējumu).
- kustēties Pārvietoties, virzīties – par dzīvām būtnēm.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- kustēt Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem).
- riņķot Pārvietoties, virzīties pa riņķa līniju, arī ap savu asi (par debess ķermeņiem).
- slīdēt Pārvietoties, virzīties pa virsmu, neatraujoties no tās.
- kūļāties Pārvietoties, virzīties, kustinot šurp turp, no vienas puses uz otru kājas.
- kustēt Pārvietoties, virzīties; kustēties.
- pārlaist Pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārvilkt Pārvirzīt (piem., roku pāri kam, pār ko), pieskaroties (tam).
- pārdabūt Pārvirzīt; ar pūlēm, grūtībām dabūt pāri (kam).
- pārlikt Pārvirzīt.
- pārstaigāt Pārvirzīties – par dabas parādībām.
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par acīm, skatienu.
- pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
- ielavīties Paslepus ievirzīties (kur iekšā).
- palavīties Paslepus lavīties, pavirzīties.
- pārmanīties Paslepus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pielavīties Paslepus pievirzīties; piezagties.
- lavīties Paslepus virzīties; zagties.
- uzmanīties Paslepus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- pasniegties Pastiept savu roku, pavirzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, satvertu.
- prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.
- ievirze Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt; ievirzīšana.
- padot Pavirzīt (piem., transportlīdzekli kādā virzienā).
- pacelt rokas pavirzīt rokas augšup par zīmi, ka padodas.
- pacelt Pavirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); pavērst uz augšu (piem., skatienu).
- pašķirt Pavirzīt, paliekt uz abām pusēm (piem., augus, to daļas), izveidojot šķirtni.
- pakļūt Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pakāpties Pavirzīties uz augšu (piem., sporta spēļu turnīra rezultātu vērtējumā).
- palauzties Pavirzīties uz priekšu, laužoties (cauri kam).
- pašķirties Pavirzīties, paliekties uz abām; tikt pašķirtam (1).
- pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa staignu pamatu).
- uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē.
- apsviest Pēkšņi novirzīt (runu, sarunu) uz ko citu.
- sastingt Pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piem., par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (piem., par iekārtām, ierīcēm).
- pacirsties Pēkšņi, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piem., pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
- sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piem., par tvaiku, gaisa strāvām, liesmām).
- aizpeldēt Peldot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
- iepeldēt Peldot ievirzīties (kur iekšā).
- izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, cauri kam, caur ko); peldot izkļūt (kur).
- pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā, līdz kurienei u. tml.).
- papeldēt Peldot pavirzīties (nelielu attālumu).
- papeldēt Peldot pavirzīties (zem kā).
- piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē; arī uznirt.
- nopeldēt Peldot virzīties (no kurienes) un nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- pietuvoties Pieiet, pienākt tuvāk, pievirzīties (kam) tuvu klāt.
- iebāzt Pielikt ļoti tuvu, ievirzīt (kur iekšā).
- piedurt Pielikt, viegli pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- pieraut Pievilkt, pievirzīt klāt (ķermeņa daļu).
- pievilkt Pievirzīt (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) pie pārējā karaspēka.
- piebāzt Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piekļaut Pievirzīt, pielikt un cieši piespiest.
- piekļaut Pievirzīt, pievilkt un cieši piespiest.
- pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu, ka skaras (kam) klāt.
- pieiet Pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par ceļu, upi u. tml.
- ierauties Pievirzīties pie ķermeņa (par ķermeņa daļu).
- pieskarties Pievirzīties tik tuvu, ka skaras (kam) klāt – par priekšmetiem.
- iepildīt Pildot ievirzīt (kur iekšā, parasti ko šķidru vai beramu).
- izpilināt Pilinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) šķidrumu.
- sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); pilinot (ko virsū), apstrādāt.
- iepilēt Pilot ievirzīties (kur iekšā).
- izpilēt Pilot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par šķidrumu.
- sapilēt Pilot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur).
- uzpilēt Pilot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aizplanēt Planējot aizvirzīties; aizlidot.
- uzplanēt Planējot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
- ieplakt Plokot pazemināties, iegrimt, ievirzīties (uz iekšu).
- uzplucināt Plucinot, sīki sadalot (ko), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
- aizpludināt Pludinot aizvirzīt, aizgādāt (kur, uz kurieni).
- pārpludināt Pludinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pūst Plūsmā, kustībā virzīt (ko) – par vēju, gaisa strāvu.
- nākt Plūst, tecēt, krist lejup, virzīties, izplatīties u. tml.
- uzplūst Plūstot (parasti paaugstinoties ūdenstilpes līmenim) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ūdenstilpi.
- aizplūst Plūstot aizvirzīties; aiztecēt.
- atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- atplūst Plūstot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ieplūst Plūstot ievirzīties, izplatīties (kur iekšā).
- izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- noplūst Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
- pārplūst Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- saplūst Plūstot savienoties, savirzīties kopā.
- saskalot Plūstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, kur).
- noskriet Plūstot strauji aizvirzīties prom.
- iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti); pļaujot radīt ievainojumu.
- uzpļaut Pļaujot uzvirzīt (vālu) virsū (uz kā, kam).
- galotne Priekšmeta, orgāna u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
- virsotne Priekšmeta, veidojuma u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
- izvirze Process, rezultāts --> izvirzīt; izvirzījums.
- piepukšķināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
- aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
- purkšķināt Purkšķinot virzīties (1).
- izpūst Pūšot aizvirzīt, aiztraukt (parasti par vēju).
- aizpūst Pūšot aizvirzīt.
- atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis).
- atpūst Pūšot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izpūst Pūšot izvirzīt (no kurienes, cauri kam, caur ko).
- izpūst Pūšot izvirzīt (piem., gāzi, dūmus) – par mehānismu, ierīci.
- nopūst Pūšot novirzīt nost (no kurienes).
- sapūst Pūšot savirzīt (kopā, iekšā); pūšot izveidot (ko).
- uzpūst Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā).
- appūst Pūšot virzīt gaisa plūsmu (visapkārt kam).
- iepūst Pūšot, ar gaisa plūsmu ievirzīt (kur iekšā).
- ieputināt Putinot ievirzīt (kur iekšā).
- saputināt Putinot sadzīt, savirzīt (ko).
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piem., par ko slapju, kas tiek virzīts); atskanēt šādam troksnim.
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
- ieraidīt Raidot (piem., bumbu, ripu) ievirzīt (kur iekšā).
- plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
- pārrāpties Rāpjoties pārvirzīties (pār kam, pār ko).
- pierāpties Rāpjoties pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- ierāpties Rāpjoties, arī rāpus, rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
- ielaisties Rāpjoties, slīdot uz leju u. tml., ievirzīties (kur iekšā).
- aizrāpot Rāpojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aprāpot Rāpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ierāpot Rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
- pārrāpot Rāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- parāpot Rāpojot pavirzīties.
- pierāpot Rāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- sarāpot Rāpojot savirzīties (kopā, kur).
- uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- norāpot Rāpojot, arī rāpus virzīties (pa kurieni), novirzīties lejā, nost u. tml.
- līst Rāpot, virzīties, pieplokot ar ķermeni (par dzīvniekiem).
- aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
- parāpties Rāpus, arī rāpjoties pavirzīties.
- negroīds Rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; tāds, kas pieder pie šīs rases.
- uzraukt Raucot uzvirzīt uz augšu.
- ieraut Raujot, velkot (parasti aiz rokas) ievirzīt (kur iekšā).
- aizraust Raušot aizvirzīt.
- atraust Raušot atvirzīt nost (sānis).
- atraust Raušot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ieraust Raušot ievirzīt (kur iekšā).
- noraust Raušot novirzīt, noslaucīt nost (no kurienes, kur).
- paraust Raušot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieraust Raušot pievirzīt (augsni, zemi).
- saraust Raušot savirzīt (kopā, kur).
- uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- ierausties Raušoties ievirzīties (kur iekšā).
- pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pierausties Raušoties pievirzīties.
- uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- izvirzīties Refl. --> izvirzīt (2); tikt izvirzītam.
- novirzīties Refl. --> novirzīt (4); tikt novirzītam.
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- buržuāziskā revolūcija revolūcija, kuras galvenais virzītājspēks ir sabiedrības vidējais slānis.
- aizrībināt Rībinot aizvirzīties, aizbraukt.
- aizrībēt Rībot aizvirzīties.
- ierīt Rijot ievirzīt (piem., barības vadā); norīt.
- norīt Rijot ievirzīt barības vadā.
- ierikšot Rikšojot ievirzīties (kur iekšā).
- aizrikšot Rikšojot, rikšiem aizvirzīties.
- aprikšot Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pierikšot Rikšojot, rikšiem pievirzīties (par dzīvnieku).
- izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- aizripināt Ripinot aizvirzīt.
- apripināt Ripinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- ieripināt Ripinot ievirzīt (kur iekšā).
- izripināt Ripinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- pārripināt Ripinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pieripināt Ripinot pievirzīt.
- uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- paripināties Ripinoties pavirzīties zem (kā), (kam) apakšā.
- aizripot Ripojot aizvirzīties.
- apripot Ripojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atripot Ripojot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ieripot Ripojot ievirzīties (kur iekšā).
- izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārripot Ripojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paripot Ripojot pavirzīties (kur, kādā virzienā).
- paripot Ripojot pavirzīties zem (kā), (kam) apakšā.
- pieripot Ripojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- saripot Ripojot savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
- iet tālāk risināt tālāk, turpināt; ievirzīt jaunā, augstākā stadijā, pakāpē.
- buksēt Riteņiem griežoties uz vietas, nespēt virzīties uz priekšu (par transportlīdzekli); griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
- pārritināt Ritinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā vai uz kādas vietas.
- aizritēt Ritot aizvirzīties, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- atritēt Ritot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ieritēt Ritot ievirzīties (kur iekšā).
- izritēt Ritot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārritēt Ritot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- saritēt Ritot savirzīties (kopā, kādā kopumā, kur).
- ierīvēt Rīvējot (ar rīvi) ievirzīt (kur iekšā).
- uzrīvēt Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izrīvēt Rīvējot, beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- atrakt Rokot atvirzīt nost.
- ierakties Rokot ievirzīties (kur); ierušināties, ielīst.
- izrakties Rokot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- norakt Rokot noņemt, novirzīt nost.
- rakties Rokot virzīties (kur iekšā, uz priekšu u. tml.).
- aizrakties Rokoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- parakties Rokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzrotīt Rotot uzvirzīt uz augšu.
- aizrūcināt Rūcinot aizvirzīties.
- aizrūkt Rūcot aizvirzīties.
- parullēt Rullējot nedaudz pavirzīt (uz priekšu un atpakaļ vai uz augšu un leju).
- pierušināt Rušinot pievirzīt (zemi, augsni); pieraust.
- sarušināt Rušinot savirzīt (kur, arī kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- akadēmiskā laiva sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un duļļiem, kas izvirzīti ārpus borta.
- čakarēt smadzenes saka, ja kāds uzmācīgi cenšas ievirzīt (kāda) domas citā virzienā, panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- uzņemt Sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni).
- sagriezties Sākt griezties pa apli, ap kādu asi; virzīties ar riņķveida kustībām.
- uzņemt Sākt virzīties (piemēram, ko saožot, redzot un nosakot vajadzīgo virzienu) – par dzīvniekiem.
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances vietas.
- sagriezties Sākt virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi.
- ielauzt Salaužot ievirzīt (lauzuma vietu uz iekšu, uz leju).
- snuķis Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
- aizsanēt Sanot aizvirzīties.
- izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļu).
- pievilkt kāju Sasveicinoties vai pateicoties nedaudz pievirzīt vienu kāju pie otras.
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura (kas) atrodas, pa kuru (kas) virzās vai tiek virzīts; segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
- sadurt Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļas, parasti galvas).
- savālot Savirzīt, novietot vālā, vālos.
- sadrūzmēt Savirzīt, savietot (vairākus, daudzus) cieši citu pie cita.
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā), novietoties cieši cits pie cita – par vairākiem, daudziem.
- salasīties Savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par dzīvniekiem.
- satecēt Savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
- sastumties Savirzīties (kur), parasti cieši kopā, arī ar pūlēm.
- satikties Savirzīties (par ceļu, upi u. tml.).
- sakļauties Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā; ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
- sadzīties Savirzīties, nokļūt (kopā, kādā veidojumā, kur), parasti saspiestībā, šaurībā.
- sagulties Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagult (2).
- sagult Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagulties (2).
- saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- karjerisms Savtīga tieksme izvirzīties (darbā vai, piem., sabiedriskajā dzīvē), gūt popularitāti, slavu.
- uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- aizsīkt Sīcot aizvirzīties.
- iesijāt Sijājot ievirzīt (kur iekšā).
- uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam virsū).
- aizklidzināt Sīkiem, skanīgiem soļiem aizvirzīties, aiziet.
- spert Sitot ar strauju kājas kustību, virzīt (ko).
- sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus).
- izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izdzīt Sitot, dzenot izvirzīt (cauri kam, caur ko).
- noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
- ieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu ievirzīt (kur iekšā).
- noskalot Skalojot atdalīt, novirzīt nost, notīrīt (no kā).
- pieskalot Skalojot, ar ūdens plūsmu pievirzīt klāt.
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu aizvirzīt, aiznest.
- atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- vilkt Skarot (ar ko), virzīties (pa ko).
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (parasti par dzīvnieku); trīties.
- novilkt Skarot pārvirzīt pār (ko), gar (ko).
- aizskriet Skrienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- apskriet Skrienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis).
- ieskriet Skrienot ievirzīties (kur iekšā).
- izskriet Skrienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Skrienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- noskriet Skrienot novirzīties lejā, zemē (no kurienes, kur).
- pārskriet Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); skrienot šķērsot (ko).
- pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paskriet Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieskriet Skrienot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- noskriet Skrienot virzīties gar (ko), garām (kam).
- ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu).
- uzskrūvēt Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzslacināt Slacinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- ieslacīt Slakot ievirzīt (šķidrumu); slakot padarīt mitru.
- uzslacīt Slakot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- aizslaucīt Slaukot aizvākt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- ieslaucīt Slaukot ievirzīt (kur iekšā).
- izslaucīt Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- saslaucīt Slaukot savirzīt (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- aizslēpot Slēpojot aizvirzīties.
- ieslēpot Slēpojot ievirzīties (kur iekšā).
- izslēpot Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pieslēpot Slēpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- aizslidināt Slidinot aizvirzīt.
- ieslidināt Slidinot ievirzīt (kur iekšā).
- ieslīdināt Slīdinot ievirzīt (kur iekšā).
- izslidināt Slidinot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- noslidināt Slidinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
- noslīdināt Slīdinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
- pieslidināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- aizslidināties Slidinoties aizvirzīties.
- aizslidot Slidojot aizvirzīties.
- apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); slidojot apbraukt (ko).
- ieslidot Slidojot ievirzīties (kur iekšā).
- izslidot Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- noslidot Slidojot nobraukt nost (no kurienes); slidojot novirzīties gar (ko), garām (kam).
- pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paslidot Slidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pieslidot Slidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- paslīdēt Slīdošā gaitā pavirzīties garām (kam), gar (ko).
- pārslīdēt Slīdošā kustībā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paslīdēt Slīdošā kustībā pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- pārslīdēt Slīdošā kustībā skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par rokām, pirkstiem.
- aizslīdēt Slīdot aizvirzīties; slīdot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- atslīdēt Slīdot atvirzīties nost, atpakaļ.
- ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā).
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izslīdēt Slīdot izvirzīties (piem., no kāda stāvokļa).
- noslīdēt Slīdot novirzīties nost, lejā, zemē u. tml.
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto stāvokli (par apģērbu, tā daļu).
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
- ieslīdēt Slīdot, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā).
- paslīdēt Slīdot, slīdošā kustībā pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- uzslīdēt Slīdot, slīdoši uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizvelties Smagnējā gaitā aizvirzīties (par transportlīdzekļiem).
- stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām, neveikli virzīties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- pārsvempties Smagnēji, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piesvempties Smagnēji, ar grūtībām piecelties vai pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- iegrimt Smaguma spēka ietekmē iespiesties, ievirzīties (mīkstā, staignā, irdenā pamatā).
- iegrimt Smaguma spēka ietekmē ievirzīties, ieslīdēt (piem., ūdenī).
- grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt iekšā (šķidrumā); arī stigt (staignā, irdenā, mīkstā masā).
- iesmelt Smeļot ievirzīt (traukā); smeļot (ar ko) iepildīt (traukā).
- izsmelt Smeļot izņemt, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- iesmidzināt Smidzinot ievirzīt (kur iekšā).
- uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (ko šķidru) virsū (uz kā, kam).
- uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
- kāpt Soļiem virzīties (augšup vai lejup pa virsmu, kas paaugstinās vai pazeminās, ir ar pakāpieniem, nelīdzenumiem).
- kāpties Soļiem virzīties (parasti atpakaļ).
- aizsoļot Soļojot aizvirzīties; raitā, staltā gaitā aiziet.
- apsoļot Soļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); soļojot apiet (ko).
- iesoļot Soļojot ievirzīties (kur iekšā); ieiet (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
- uzsoļot Soļojot parādes solī (piemēram, ierindā), uzvirzīties uz kādas vietas.
- pārsoļot Soļojot, ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzsoļot Soļojot, liekot soļus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot, liekot soļus, uzvirzīties uz kādas vietas.
- nospārdīt Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
- lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidotspēja.
- lidotspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidspēja.
- izspļaut Spēji izvirzīt, izmest (no sevis).
- izspiesties Spēka, spiediena iedarbībā izvirzīties, izplūst (ārā).
- piespert Sperot pievirzīt.
- iespert Sperot soli, ievirzīt (kur iekšā kāju).
- kļaut Spiest, cieši likt, arī virzīt (kopā, pie kā, kam klāt).
- ēsties Spiesties, virzīties (kur iekšā) – par priekšmetiem.
- grūsties Spiesties, virzīties (viens otram, cits citam virsū).
- iespietot Spietojot ievirzīties (kur iekšā).
- iespiest Spiežot ievirzīt (kur iekšā).
- izspiest Spiežot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nospiest Spiežot novirzīt (piem., mehānismu, tā daļu) lejā, zemē, uz iekšu u. tml.
- paspiest Spiežot pavirzīt.
- uzspiest Spiežot uzvirzīt virsū (ko uz kā, kam).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam).
- atspiest Spiežot, grūžot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
- izspiesties Spiežoties, pārvarot pretestību, izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- aizspindzēt Spindzot aizvirzīties, aizlidot.
- piespēlēt Sporta spēlē – pievirzīt, padot (kam ripu, bumbu), lai (to) virzītu tālāk.
- uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā, virsū (kam).
- paspraukties Spraucoties pavirzīties.
- saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- līst Spraukties, tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā, kam cauri u. tml.).
- līst Spraukties, virzīties (pa ko neērtu, šauru).
- izsprauslāt Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzsprauslot Sprauslojot uzvirzīt (piemēram, mutē ieņemtu šķidrumu) virsū (kam, uz kā).
- saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- iespraust Spraužot ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā).
- izspraust Spraužot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- uzspraust Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- apstaigāt Staigājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- iesteberēt Steberējot ievirzīties (kur iekšā).
- vākties Steidzīgi virzīties (prom, no kurienes ārā); lasīties [2] (2).
- lasīties Steidzīgi virzīties (prom, no kurienes ārā).
- iesteigties Steidzīgi, ātri ievirzīties (kur iekšā).
- pasteigties Steidzīgi, ātri pavirzīties (garām).
- uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- nobēgt Steigšus novirzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
- drāzt Steigties, ātri skriet, ātri braukt, ātri virzīties; drāzties.
- drāzties Steigties, ātri skriet; ātri braukt, ātri virzīties.
- nostiept Stiepjot aizvirzīt un nostiprināt, piestiprināt (kur, pāri kam u. tml.).
- iestiept Stiepjot ievirzīt (kur iekšā).
- izstiept Stiepjot iztaisnot, padarīt garāku; izvirzīt garumā (ko).
- pastiept Stiepjot roku, pavirzīt, padot (ko).
- uzstiept Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pastiepties Stiepjoties pavirzīties kādā virzienā (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
- plest Stiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
- sniegties Stiept savu roku, virzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, saņemtu.
- iestīgot Stīgojot ievirzīties (kur iekšā).
- pārbrāzties Straujā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties); ātri (1).
- šķīst Strauji (ar šalti) virzīties.
- uzsprāgt Strauji (piemēram, spiediena, trieciena iedarbībā) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šādi uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aizšaut Strauji aizvirzīt (ķermeņa daļu kam priekšā).
- aiztraukt Strauji aizvirzīt, aizraut prom.
- aizlidot Strauji aizvirzīties (pa gaisu).
- apmesties Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atsprāgt Strauji atlēkt, atvirzīties nost.
- palēkties Strauji atrauties (no kādas virsmas) un pavirzīties uz augšu.
- atsviest Strauji atvirzīt (atpakaļ, uz mugurpusi).
- atrauties Strauji atvirzīties nost, atpakaļ.
- izvirpuļot Strauji griežoties, riņķveidīgi kustoties, izvirzīties.
- iekrist Strauji iegāzties, ievirzīties (kur iekšā).
- ieskriet Strauji ieplūst, ievirzīties.
- gāzties Strauji iet, virzīties (kur, uz kurieni).
- ieķert Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
- iegrūst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piem., roku, kāju).
- iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā).
- iešaut Strauji ievirzīt (kur iekšā).
- sašaut Strauji ievirzīt (parasti maizi krāsnī).
- iesviest Strauji ievirzīt (piem., par vēju).
- iegrābt Strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert.
- iegrābties Strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert.
- iekampt Strauji ievirzīt, ieņemt (kur iekšā).
- raut Strauji ievirzīt.
- iesprukt Strauji ievirzīties (kur iekšā) – par uguni.
- ierauties Strauji ievirzīties (kur iekšā), strauji ievirzīt, piekļaut ķermeni, ķermeņa daļu.
- ieklupt Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- ielikties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- iesisties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- iesperties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- iebrukt Strauji ievirzīties (parasti trokšņaini).
- iecirsties Strauji ievirzīties un cieši iespiesties (kur iekšā).
- iesprāgt Strauji ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
- ieklupt Strauji ievirzīties, pēkšņi parādīties (kur).
- iemesties Strauji ievirzīties; strauji izplatīties (kur).
- uzdrāzties Strauji izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izmest Strauji izvirzīt (ko).
- izmest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par dzīvniekiem.
- izsviest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izšaut Strauji izvirzīt (piem., bultu).
- izšaut Strauji izvirzīt (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu).
- izskriet Strauji izvirzīties, izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Strauji izvirzīties, izlidot cauri (kam), caur (ko).
- uzgāzt Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- noraut Strauji noņemt, novirzīt nost.
- nolidot Strauji novirzīties (no ceļa, trases) un nonākt (kur).
- pašaut Strauji pavirzīt (kur, kādā virzienā ķermeņa daļu, priekšmetu).
- pašauties Strauji pavirzīties (kur, garām kam, zem kā u. tml.).
- pašaudīties Strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pasisties Strauji pavirzīties, pagriezties.
- piemest Strauji pielikt, pievirzīt (ko pie kā, kam klāt).
- piešaut Strauji pievirzīt, pielikt klāt.
- piegrūsties Strauji pievirzīties un (kam) pieskarties parasti nevilšus, negribēti.
- sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- ķert Strauji skart; strauji virzīt (kur) roku.
- krist Strauji tikt virzītam, virzīties lejup (par ķermeņa daļu).
- uzņirbēt Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
- uztriekties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzsisties Strauji uzvirzīties augšā (par parādībām dabā).
- uzšauties Strauji uzvirzīties augšā.
- uzraut Strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzraut Strauji velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā.
- uzraut Strauji velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- mest zemē Strauji virzīt (ko) lejup, panākt, ka (kas) krīt lejup.
- mest Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt (kur iekšā, kur).
- raut Strauji virzīt (ķermeņa daļu).
- mest Strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu.
- tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) – par dzīvniekiem, augiem.
- mest Strauji virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka (kas) strauji virzās prom (ārā, nost).
- tvert Strauji virzīt roku (arī pirkstus, plaukstu, kādu rīku) cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
- šļākt Strauji virzīt spēcīgu (kā, parasti ūdens) strūklu, šalti.
- mest Strauji virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai; makšķerēšanai.
- sviest Strauji virzīt, iesaistīt karadarbībā (karaspēka daļas, to tehniku).
- sviesties Strauji virzīties (par priekšmetiem); strauji virzoties, triekties (pret ko).
- grūt Strauji virzīties (par pūli, ļaužu drūzmu).
- lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) – par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- slidināties Strauji virzīties pa slidenu virsmu, atkārtoti atsperoties un slīdot.
- klupt Strauji virzīties, mesties klāt.
- šļākties Strauji virzīties, plūst (par šķidrumu).
- sprāgt Strauji virzīties, šķīst, šķelties u. tml. (piem., par dzirkstelēm).
- dzīties Strauji virzīties, traukties.
- plēst Strauji virzīties.
- iegrūst Strauji, ar grūdienu ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur).
- aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- atraut Strauji, ar rāvienu atvirzīt nost, atpakaļ.
- atsviesties Strauji, ar sparu atvirzīties nost, atpakaļ; strauji pagriezties (atpakaļ).
- pieklupt Strauji, ar sparu cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- iegrūt Strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) – par lielu ļaužu daudzumu.
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur, kam cauri, caur ko).
- piecirst Strauji, ar sparu pielikt, pievirzīt.
- piespert Strauji, ar sparu pielikt, pievirzīt.
- piesviest Strauji, ar sparu pievirzīt.
- saklupt Strauji, ar sparu savirzīties (kur) – par vairākiem, daudziem.
- aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aizvirzīties.
- sprauslot Strauji, ar troksni pūst, virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- sprauslot Strauji, ar troksni, pūst, virzīt gaisu vai nelielu šķidruma daudzumu caur muti, nāsīm.
- sist Strauji, arī spēcīgi virzīt, mest, pārvietot u. tml. (ko, piem., priekšmetus, liesmas, ūdens strūklas).
- likties Strauji, enerģiski virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.).
- sisties Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kam).
- virpuļot Strauji, parasti riņķveidīgi, virzīties.
- urbties Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā).
- aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) aizvirzīties (par cilvēkiem).
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur).
- saspurgt Strauji, pēkšņi (piem., saskrienot) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- ielauzties Strauji, pēkšņi ievirzīties, izplatīties (kur iekšā).
- izrauties Strauji, pēkšņi izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
- izsprāgt Strauji, pēkšņi izvirzīties.
- aizraut Strauji, raujot sev līdzi, aizvirzīt.
- piesist Strauji, spēcīgi pievirzīt, pielikt.
- uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
- cirsties Strauji, spēcīgi triekties, tikt virzītam (kur iekšā, pret ko).
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt, likt doties (kur), vest (sev līdzi).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- sist Strauji, spēcīgi virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (piem., cilvēku, dzīvnieku), radot sāpes, ievainojumu vai bojāeju.
- cirst Strauji, spēcīgi virzīt, triekt, grūst (ko kur).
- virpuļot Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
- izsprāgt Strauji, spēji tikt izspiestam, izvirzītam ārā.
- grūst Strauji, spēji virzīt, bāzt (kur iekšā, kam klāt).
- iespurgt Strauji, vieglā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- spurgt Strauji, vieglā gaitā virzīties (par cilvēkiem).
- pārlēkšot Straujiem lēcieniem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sagrūdums Straumes savirzīts (ledus) kopums.
- iestrāvot Strāvojot ievirzīties, ieplūst (kur iekšā).
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost.
- iestreipuļot Streipuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- pārstreipuļot Streipuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- pārstumties Stumjot (ko), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aizstumt Stumjot aizvirzīt.
- atstumt Stumjot atvirzīt nost, atpakaļ.
- atstumt Stumjot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iestumt Stumjot ievirzīt (kur iekšā).
- sastumt Stumjot ievirzīt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- izstumt Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur).
- nostumt Stumjot novākt, novirzīt nost.
- nostumt Stumjot novirzīt nost.
- pārstumt Stumjot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pastumt Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pastumt Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piestumt Stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sastumdīt Stumjot savirzīt (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- sastumt Stumjot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (ko) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzstumt Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- bīdīt Stumjot virzīt.
- uzstumt Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzdzīt Stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt uz kādas vietas.
- atstumties Stumjoties atvirzīties nost, atpakaļ.
- piestumties Stumjoties pievirzīties.
- sastumties Stumjoties savirzīties.
- uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- bīdīties Stumjoties virzīties; virzīties (ar piepūli, pārvarot šķērsli).
- uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- nostumties Stumjoties, stumjot (ko), novirzīties (nost, no kurienes u. tml.).
- aizstūrēt Stūrējot aizvirzīt.
- iestūrēt Stūrējot ievirzīt (kur, kādā vietā).
- piestūrēt Stūrējot pievirzīt (transportlīdzekli).
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- iesūkties Sūcoties ievirzīties (kur iekšā).
- uzsūkties Sūcoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atsukāt Sukājot atvirzīt atpakaļ, nost (no kā).
- nosūknēt Sūknējot novirzīt, novadīt prom.
- pārsūknēt Sūknējot pārvirzīt (asinis) – par sirdi.
- uzsūknēt Sūknējot uzvirzīt (šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- aizsviest Sviežot aizvirzīt; aizmest.
- pasviest Sviežot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sasviest Sviežot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); samest (1).
- pasviest Sviežot, ar strauju kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- nosviest Sviežot, ar sviedienu novirzīt (ko) lejā, zemē u. tml.; nomest.
- nosvilpt Svilpjot aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
- aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
- slaucīt Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) tiek uzsūkts, arī novirzīts (no kā).
- tīt Šādā veidā virzīt (ko) nost (no kā).
- aizšaut Šaujot aizvirzīt.
- iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā).
- izšaut Šaujot izvirzīt (no ieroča lādiņu, lodi, šāviņu u. tml.).
- cauršaut Šaujot izvirzīt lodi, šāviņu cauri (kam), caur (ko).
- cauršaut Šaujot tikt izvirzītam cauri (kam), caur (ko) – par lodi, šāviņu.
- uzšaut Šaujot uzvirzīt (ko) augšā, (kam) virsū.
- raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā.
- smails Šaurs, garš, arī uz priekšu izvirzīts.
- uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- šķilties Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (par putnu mazuļiem).
- pašķiebt Šķiebjot pavirzīt (kādā virzienā).
- sašķiebties Šķiebjot tikt novirzītam (par ķermeņa daļu).
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
- norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- aizbrist Šķietamā kustībā aizvirzīties, aizslīdēt (par debess spīdekļiem).
- ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā).
- iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un nonākt no augstākas vietas zemākā – par debess spīdekļiem.
- noslīdēt Šķietamā kustībā novirzīties lejup (par debess spīdekļiem).
- pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) – par debess spīdekļiem; izplatoties pavirzīties (uz augšu).
- paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), gar (ko).
- rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- ieiet Šķietami ievirzīties (kur iekšā).
- iebrist Šķietami ievirzīties, ieslīdēt (par debess spīdekļiem).
- aizšķiest Šķiežot aizvirzīt.
- iešķiest Šķiežot ievirzīt (kur iekšā, piem., ūdeni).
- uzšķiest Šķiežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzšķiest Šķiežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piem., matus); izveidot (celiņu) matos.
- aizšķīst Šķīstot, šķiežoties aizvirzīties.
- iešķīst Šķīstot, šķiežoties ievirzīties (kur iekšā).
- iešķūrēt Šķūrējot ievirzīt (kur iekšā).
- nošķūrēt Šķūrējot novirzīt nost, prom (ko no kā).
- sašķūrēt Šķūrējot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- aizšļākt Šļācot aizvirzīt.
- uzšļākt Šļācot uzvirzīt (uz kā, kam) virsū.
- uzšļākt Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iešļākt Šļācot, ar šalti ievirzīt (kur iekšā).
- iešļākties Šļācot, ar šalti ievirzīties (kur iekšā).
- pāršļākt Šļācot, ar šalti pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- aizšļākt Šļācoties aizvirzīties, aizplūst.
- pāršļākties Šļācoties, ar šalti pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- iešļakstināt Šļakstinot ievirzīt (kur iekšā).
- uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt (uz kā, kam) virsū.
- uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- iešļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā ievirzīties.
- iešļakstīt Šļakstot, šļakstinot ievirzīt (kur iekšā).
- pašļūkt Šļūcošā gaitā paiet, pavirzīties (garām).
- piešļūkt Šļūcošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizšļūkt Šļūcot aizvirzīties; šļūcot, šļūcošā gaitā aiziet.
- nošļūkt Šļūcot novirzīties lejā, zemē u. tml.
- pāršļūkt Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), ievirzīties (kur).
- apšļūkt Šļūcot vai šļūcošā gaitā apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- iešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
- atšļukt Šļūkot atslīdēt, atslīgt atpakaļ vai atvirzīties nost; atslīgt (kur).
- iešļukt Šļūkot ievirzīties (kur iekšā).
- pašļukt Šļūkot mazliet paslīdēt, pavirzīties (piem., uz leju).
- sašļukt Šļūkot savirzīties (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- aizšūpot Šūpojot aizvirzīt.
- izšūpot Šūpojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, zemē u. tml.).
- uzšūpot Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iešūpoties Šūpojoties ievirzīties (kur iekšā).
- līgoties Šūpojoties virzīties, pārvietoties.
- uzšvirkstēt Švirkstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- dziļš Tā, ka kas ir par daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
- ragains Tāds, kam ir izliektas, izvirzītas detaļas, asi, izvirzīti gali.
- piecstarains Tāds, kam ir pieci stari vai gareni no viena centra virzīti veidojumi.
- mērķtiecīgs Tāds, kam ir skaidrs un noteikts mērķis, tāds, kas cenšas sasniegt izvirzīto mērķi.
- izvelvēts Tāds, kas ir izveidots, izvirzīts velves formā.
- izspiest Tāds, kas ir izvirzīts, izveidots (uz priekšu, uz āru u. tml.).
- prasīgs Tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mērķtiecīgs Tāds, kas tiek veikts, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.
- starains Tāds, kura malām, galiem u. tml. ir samērā šauri, tievi, no kāda centra virzīti veidojumi.
- priekša Tālāk, prom no iepriekšējās (arī parastās) vietas, stāvokļa (virzīties, virzīt ko).
- aiztarkšķēt Tarkšķot aizvirzīties, aizbraukt.
- ietaustīties Taustoties ievirzīties (kur iekšā).
- aptecēt Teciņus apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ietecēt Teciņus ievirzīties (kur iekšā).
- iztecēt Teciņus iziet, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- patecēt Teciņus pavirzīties; paskriet.
- pietecēt Teciņus pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- notecēt Teciņus virzīties un nonākt lejā, zemē, kur u. tml.
- pārtecēt Teciņus, sīkiem solīšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aiztekalēt Tekalējot aizvirzīties, aiziet.
- attecēt Tekot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- pārtecēt Tekot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uztecēt Tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aiztecēt Tekot, plūstot aizvirzīties.
- aptecēt Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); būt, atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt).
- ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (jūrā, ezerā, upē u. tml.).
- ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (kur iekšā).
- patecēt Tekot, plūstot pavirzīties (par šķidrumu).
- satecēt Tekot, plūstot savirzīties (kur, kopā, kādā kopumā) – parasti par šķidrumu.
- aiztenterēt Tenterējot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- pārtenterēt Tenterējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- patenterēt Tenterējot pavirzīties.
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- iekļauties Tiekot ieliktam, ievirzītam (kur iekšā), būt pēc formas, lieluma u. tml. atbilstošam; iegult.
- iekratīties Tiekot kratītam, ievirzīties (kur iekšā).
- apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar pašu (piem., savu valsti, pagastu, dzīves vai darba vietu).
- iedurties Tikt iedurtam, ievirzītam ar spiedienu, triecienu (kur iekšā) – par ko smailu, asu.
- izkārties Tikt izvirzītam tālu ārā; tikt izvirzītam ārā tā, ka nokarājas.
- pavirzīties Tikt pavirzītam (2); attīstīties.
- paiet Tikt pavirzītam, novietotam (zem kā, kam apakšā); atrasties, būt novietotam (zem kā, kam apakšā).
- pieskarties Tikt pievirzītam tik tuvu, ka skaras (kam) klāt – par ķermeņa daļām.
- sakļauties Tikt savirzītam (kādā kopumā) – piem., par augiem.
- sniegties Tikt stieptam, virzītam, lai ko paņemtu, saņemtu (par roku).
- manevrēt Tikt vairākkārt virzītam pa dažādiem sliežu ceļiem (piem., vilcienu sastādīšanai).
- kosties Tikt virzītam (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
- virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) – par priekšmetiem, transportlīdzekļiem u. tml.
- patīt Tinot pavirzīt (ko uz priekšu vai atpakaļ).
- uztīt Tinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- ietipināt Tipinot ievirzīties (kur iekšā).
- pārtipināt Tipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- notīrīt Tīrot noņemt, novirzīt (ko) nost.
- pārkare Transportlīdzekļa daļa, kas ir izvirzīta pāri riteņu asij.
- caurgājība Transportlīdzekļa spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos.
- notrāpīt Trāpīt, ievirzīt (ko paredzētajā vietā).
- notraukties Traucoties ātri novirzīties lejā, zemē, kur u. tml.
- pārtraukties Traucoties ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- kronšteins Trīsstūrveida balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai un nostiprināšanai.
- noturēt Turot neļaut kustēties, virzīties; turot apstādināt.
- rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, virzīties, pārvietoties.
- pietuvināt Tuvinot pievirzīt klāt.
- satuvoties Tuvojoties savirzīties; būt novietotam arvien tuvāk.
- ņemt Tvert (priekšmetu ar roku) un virzīt prom.
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīt urbi cauri (tam), caur (to).
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to); urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- urbties Urbjot (priekšmetu, materiālu), virzīties (tajā); urbjot tikt virzītam (kur iekšā).
- aizurbties Urbjot, veidojot caurumu, aizvirzīties (līdz kādai vietai).
- ieurbties Urbjoties ievirzīties (kur iekšā).
- uzčurāt Urinējot uzvirzīt (urīnu) virsū (uz kā, kam).
- krūtsgals Uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
- rizalīts Uz priekšu izvirzīta ēkas daļa visā tās augstumā.
- knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem).
- kopā Uz vienu vietu, vienkopus (piem., virzīties, virzīt).
- uzlīst Uzkāpt, uzrāpties; rāpjoties, rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uziet Uzmaukties, uzvirzīties.
- kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu vainu u. tml.) uz citu.
- uzrāpot Uzrāpties; rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- atspraust Uzspraust (piem., malu) uz augšu; atvirzīt un saspraust.
- uzcelt Uzvirzīt (parasti ar mehānismu, ierīci) uz augšu (piemēram, transportlīdzekļa aprīkojumu).
- uzskalot Uzvirzīt kur virsū (piemēram, ar straumi, ūdeņiem).
- uzņemt Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas u. tml. (valdziņu).
- uzcelt Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- uzmest Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- uzsliet Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- uzdabūt Uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ar pūlēm, grūtībām; uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- uzlaist Uzvirzīt, arī pieļaut, ka (kas) nolaižot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- uzkleķēt Uzvirzīt, izveidot (kleķi) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko) no kleķa.
- uznākt Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
- uzkāpt Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (par parādībām dabā); izplatoties uzvirzīties augšā.
- uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
- uzdzīties Uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzvīties Uzvirzīties augšā (piemēram, ar gaisa plūsmu).
- sakāpt Uzvirzīties augšā.
- uzburbuļot Uzvirzīties šķidruma virspusē burbuļu veidā.
- uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē.
- uzgulties Uzvirzīties, novietoties, virsū (uz kā, kam) – par priekšmetu, materiālu u. tml.
- jāt Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
- uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
- ievadīt Vadot ievirzīt (kur transportlīdzekli).
- lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- vēzēt Vairākkārt celt un virzīt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā.
- riņķot Vairākkārt kustēties, virzīties (pa kurieni) apļveidā vai lokveidā.
- kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; šādā veidā jaukt (ko).
- lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, virzīties šurp turp, no vienas vietas uz otru.
- lēkāt Vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ.
- šņaukāt Vairākkārt šņaucot virzīt ārā vai vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
- trenkāt Vairākkārt virzīt, raidīt (piem., bumbu, ripu) parasti dažādos virzienos.
- šūpoties Vairākkārt virzīties, kustēties uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
- lēkt Vairākkārt, ar atspērieniem atraujoties no pamata, virzīties uz priekšu.
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
- raust Vākt un virzīt kurp (ko izkliedētu).
- uzvāzt Vāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- savest Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- izvest Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli.
- trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
- izlocīties Veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārvirpuļot Veidojot virpuļus, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- tapot Veidot (kam) savienojumu ar tapu vai tapām; virzīt (kādā priekšmetā) tapu vai tapas.
- manīties Veikli, arī slepus, nemanāmi virzīties (piem., nost no kā, kādam klāt).
- aizsteigties Veikt (ko) ātrāk par citiem; pārspējot citus, izvirzīties priekšgalā.
- uzvilkt Velkot (ko), uzvirzīt (kur augšā, uz kā).
- uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērbu gabalu, tā daļu); šādi uzvilkt (apģērba gabalu).
- pārvilkt Velkot (piem., apģērba gabalu), pārvirzīt (to) pāri (kādai ķermeņa daļai).
- aizvilkt Velkot aizvirzīt, novietot (kam priekšā).
- apvilkt Velkot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- atvilkt Velkot atvirzīt nost, atpakaļ.
- ievilkt Velkot ievirzīt (kur iekšā).
- izvilkt Velkot izvirzīt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- pārvilkt Velkot novietot, pārvirzīt (ko) pāri (kam), pār (ko).
- novilkt Velkot novirzīt nost (no kurienes); velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka novirzās nost (no kurienes).
- pārvilkt Velkot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pavilkt Velkot pavirzīt.
- pievilkt Velkot pievirzīt (ķermeņa daļu).
- pievilkt Velkot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- savilkt Velkot savirzīt, novietot (kopā, kur); sanest, savietot.
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (apģērba gabalu, apavus u. tml.) virsū (ķermenim, tā daļai).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (kur augšā, uz kā) – piemēram, par transportlīdzekli, darba dzīvnieku.
- uzvilkt Velkot uzvirzīt, uzstiept virsū (uz kā, kam, arī kur).
- novilkt Velkot virzīt uz leju, līdz galam (ko); velkot novietot (ko) noteiktā stāvoklī, lai iedarbinātu (piem., ierīci, mehānismu).
- ievilkt Velkot, arī verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.); ievērt.
- izvilkt Velkot, verot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzvilkties Velkoties uz augšu, pavirzīties augstāk par vēlamo stāvokli.
- uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); veltnējot izveidot.
- aizvelt Veļot aizvirzīt.
- apvelt Veļot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- ievelt Veļot ievirzīt (kur iekšā).
- izvelt Veļot izvirzīt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- novelt Veļot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
- pārvelt Veļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko), pārvietot (uz citu vietu).
- pavelt Veļot pavirzīt.
- savelt Veļot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzvelt Veļot, arī ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- ievelties Veļoties ievirzīties (kur iekšā).
- izvelties Veļoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārvelties Veļoties pārvirzīties, pārkrist (pāri kam, pār ko).
- pievelties Veļoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvelties Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aizvelties Veļoties, ripojot aizvirzīties.
- ievērt Verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.).
- uzvērt Verot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- izvērties Veroties izvirzīties ārā (no kurienes, parasti neviļus, negribēti).
- uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (piemēram, diegu, šķiedru) virsū (uz kā, kam).
- iedurt Vērst lejup (piem., skatienu); virzīt uz leju (ķermeņa daļu).
- mērķēt Vērst, virzīt (kādu priekšmetu) tā, lai (tas) trāpītu (kur).
- tēmēt Vērst, virzīt (kādu priekšmetu) tā, lai (tas) trāpītu (kur).
- griezt Vērst, virzīt (pret ko, kur, uz ko).
- stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
- ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- līgot Viegli šūpoties; viegli šūpojoties, virzīties, pārvietoties.
- tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piem., par dziju, pavedienu).
- aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizvirzīties (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- slīdēt Vienmērīgā gaitā pārvietoties, virzīties.
- pieslīdēt Vienmērīgā, klusā gaitā pievirzīties, piebraukt.
- plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem).
- slīdēt Vienmērīgi virzīties (telpā, gaisā, ūdenī u. tml.).
- plūst Vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.).
- pārslīdēt Vienmērīgi, lēni pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); cauraust.
- apvīties Vijoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izvīties Vijoties, veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizvirmot Virmojot aizvirzīties; aizvirpuļot.
- pārvirmot Virmojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- aizvirpināt Virpinot aizvirzīt.
- aizvirpuļot Virpuļojot aizvirzīties.
- ievirpuļot Virpuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- uzvirpuļot Virpuļojot uzvirzīties (kur augšā, uz kā).
- pūst Virzīt izelpu uz āru, lai (ko) aizvirzītu prom.
- likt kāju priekšā virzīt kāju ceļā (gājējam, skrējējam), lai (tas) kristu.
- apvārdot zobus virzīt sarunu tā, lai panāktu sev vēlamo; pierunāt, iestāstīt, lai apmānītu, pieglaimotos.
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (priekšmetu, tā daļu).
- laist Virzīt, arī ļaut virzīties (priekšmetam noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko); virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
- turēties solī virzīties ar noteiktu gaitas ātrumu, arī pielāgoties cita gaitai, ātrumam.
- liekt līkumu virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- liekt loku virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- līkumot Virzīties, apejot, apbraucot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem.
- skarties Virzīties, arī virzīt (piem., ķermeņa daļu) tā, ka nonāk saskarē (ar kādu, ko); kļūt tādam, kas ko skar (1).
- līst Virzīties, parasti lēni; virzīties, parasti pakāpeniski (piem., ūdenī, ārā no ūdens).
- tuvoties Virzīties, tikt virzītam tuvāk (kādam, kam).
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.), arī liekot virzīties, attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
- pienest Virzot, raujot sev līdzi, pievirzīt.
- sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
- uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vizinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- aizvizēt Vizot attālināties, aizvirzīties (par gaismu, ko spožu, gaišu).
- izzagties Zagšus iziet, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārzagties Zagšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzziest Ziežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- aizzuzēt Zuzot aizvirzīties.
- uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aizžvadzēt Žvadzot aizvirzīties.
virzīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV