apriņķot
apriņķot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Lidojot, riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApriņķot ar helikopteru ap ezeru.
1.1.transitīvs Riņķojot izveidot (loku, apli).
PiemēriSlidotāji apriņķoja vairākus apļus.