aprikšot
aprikšot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriZirgs aprikšoja apkārt pagalmam.
1.1.sarunvaloda, transitīvs Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
PiemēriAprikšot visu pilsētu.