aprimt
aprimt -rimstu, -rimsti, -rimst, pag. -rimu intransitīvs, darbības vārds
aprimums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pārstāt darboties vai kustēties; kļūt mierīgākam vai mierīgam.
PiemēriIekarsuši diskusijās, viņi nevarēja aprimt.
2.formā: trešā persona Izbeigties, tikt pārtrauktam.
PiemēriDarbs maizes ceptuvē neaprimst ne dienu, ne nakti.
2.1.Pārstāt, mitēties.
PiemēriVējš uz brīdi aprimst.
2.2.Kļūt vājākam, izbeigties.
PiemēriPēc injekcijas sāpes aprima.
2.3.Apklust (par skaņām).
PiemēriUz rīta pusi kāzinieku dziedāšana aprima.