dreifēt
dreifēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
1.Novirzīties no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
PiemēriSpēcīgajā vējā kuģis ievērojami dreifē.
1.1.Pārvietoties ūdenī pasīvi, vēja, straumes ietekmē.
PiemēriAisbergi spēj noturēties virs ūdens un brīvi dreifēt.
Cilme:No holandiešu drijven ‘dzīt, peldēt’.