Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
bura
bura lietvārds; sieviešu dzimte
Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
PiemēriBalta bura.
  • Balta bura.
  • Pacelt, nolaist buras.
  • Buru audekls.
  • Buru kuģis.
Stabili vārdu savienojumiAr pilnām burām. Pacelt buras. Pilnās burās.
  • Ar pilnām burām idioma1. Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.2. sarunvaloda Būt stipri iereibušam.
  • Pacelt buras idioma doties projām, pamest (ko).
  • Pilnās burās idioma1. Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.2. sarunvaloda Būt stipri iereibušam.
Cilme:Literārajā valodā 19. gs. 70. gados ieviesis K. Valdemārs agrāk lietotā zēģele vietā.