Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
burbuļot
burbuļot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
1.Strauji tecēt, plūst, veidojot burbuļus un radot troksni.
PiemēriŪdens tecēja burbuļodams.
2.Veidot burbuļus (vāroties); rasties burbuļiem.
PiemēriKatlā burbuļo ūdens.