bungot
bungot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
1.intransitīvs Vairākkārt sist pret ko cietu, radot troksni; atsitoties pret ko cietu, radīt troksni.
PiemēriBungot pie durvīm.
- Bungot pie durvīm.
- Lietus lāses bungoja uz palodzes.
- Bungot ar pirkstiem pa galdu.
2.transitīvs Sist bungas.
PiemēriZēni soļo bungodami.
- Zēni soļo bungodami.
Stabili vārdu savienojumiBungot klavieres.
- Bungot klavieres — sarunvaloda nemākulīgi spēlēt klavieres.