strēgt
strēgt strēdzu [strȩ̀dzu], strēdz, strēdz [strȩ̀dz], pag. strēdzu, arī strēgstu [strȩ̀gstu], strēgsti, strēgst [strȩ̀gst], pag. strēgu darbības vārds; intransitīvs
1.Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
PiemēriAtslēga strēgst slēdzenē.
- Atslēga strēgst slēdzenē.
- Kumodei strēgst atvilktnes.
- Lielie ledus gabali strēga upes straujajos līkumos.
- Kumoss strēgst rīklē.
- pārnestā nozīmē Vārdi strēdz kaklā.
1.1.Bojājuma rezultātā darboties ar traucējumiem.
PiemēriSūknis strēgst.
- Sūknis strēgst.
- Filmas vidū disks sāk strēgt.