strēbt sarunvaloda
strēbt strebju, streb, strebj, pag. strēbu darbības vārds; transitīvs
1.Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
PiemēriAr apetīti strebju karsto, aromātisko zupu.
1.1.Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
PiemēriJaunībā gan alu, gan šņabi ar draugiem esam strēbuši.
Stabili vārdu savienojumiStrēbt karstu (putru).