strēbt sarunvaloda
strēbt strebju, streb, strebj, pag. strēbu darbības vārds; transitīvs
1.Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
PiemēriAr apetīti strebju karsto, aromātisko zupu.
- Ar apetīti strebju karsto, aromātisko zupu.
- Tu streb pārāk skaļi!
- Strēbt kafiju, tēju.
1.1.Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
PiemēriJaunībā gan alu, gan šņabi ar draugiem esam strēbuši.
- Jaunībā gan alu, gan šņabi ar draugiem esam strēbuši.
Stabili vārdu savienojumiStrēbt karstu (putru).
- Strēbt karstu (putru) idioma — rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.