strēgt
strēgt strēdzu [strȩ̀dzu], strēdz, strēdz [strȩ̀dz], pag. strēdzu, arī strēgstu [strȩ̀gstu], strēgsti, strēgst [strȩ̀gst], pag. strēgu intransitīvs, darbības vārds
1.Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
PiemēriAtslēga strēgst slēdzenē.
1.1.Bojājuma rezultātā darboties ar traucējumiem.
PiemēriSūknis strēgst.