Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
strebeklis sarunvaloda
strebeklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
Tas, ko var strēbt – šķidrs ēdiens, arī dzēriens; strebjamais.
PiemēriStrebeklis ar putraimiem.
  • Strebeklis ar putraimiem.
  • Uzvārīt sivēniem strebekli.
  • Zupa man nešķiet nopietns ēdiens, drīzāk – strebeklis.