strebeklis sarunvaloda
strebeklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
Tas, ko var strēbt – šķidrs ēdiens, arī dzēriens; strebjamais.
PiemēriStrebeklis ar putraimiem.
- Strebeklis ar putraimiem.
- Uzvārīt sivēniem strebekli.
- Zupa man nešķiet nopietns ēdiens, drīzāk – strebeklis.