strāvojums
strāvojums [stràvuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Paveikta darbība, rezultāts → strāvot1.
PiemēriSiltais gaiss paceļ augšup putekļus, jo tie ir vieglāki par gaisa strāvojumu.
- Siltais gaiss paceļ augšup putekļus, jo tie ir vieglāki par gaisa strāvojumu.
- Nepārtrauktais ūdens strāvojums mijas ar klusumu, ko caurauž kāda putna balss.
2.Darbība, process → strāvot2.
PiemēriIzjutu savā virzienā no blakussēdētāja plūstošu naidīgu strāvojumu.
- Izjutu savā virzienā no blakussēdētāja plūstošu naidīgu strāvojumu.
3.Ideju, atziņu kopums (kādā, piem. mākslas, jomā).
PiemēriReliģisks strāvojums.
- Reliģisks strāvojums.
- Ideoloģisks strāvojums.
- Filozofisks strāvojums.
- Žurnālists modri seko līdzi visiem strāvojumiem sabiedrībā.