strāvot
strāvot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Noteiktā virzienā izplatīties, plūst (piem., par gaisu, šķidrumu, skaņu).
PiemēriCauri loga spraugām strāvo aukstums.
- Cauri loga spraugām strāvo aukstums.
- Kalnu aizās strāvo minerālūdeņu avoti.
2.Būt uztveramam, jūtami izpausties.
PiemēriNo sievietes strāvo enerģija, viņa allaž ir gatava darboties.
- No sievietes strāvo enerģija, viņa allaž ir gatava darboties.
- Starp abiem aktieriem strāvoja gandrīz saredzama jūtu dzirksts.
- No grāmatas lappusēm strāvo autora dzimtenes mīlestība.
- Dziedātājas balsī strāvoja siltums un patiesas emocijas.