strāvot
strāvot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Noteiktā virzienā izplatīties, plūst (piem., par gaisu, šķidrumu, skaņu).
PiemēriCauri loga spraugām strāvo aukstums.
2.Būt uztveramam, jūtami izpausties.
PiemēriNo sievietes strāvo enerģija, viņa allaž ir gatava darboties.