strāvot
strāvot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
1.Noteiktā virzienā izplatīties, plūst (piem., par gaisu, šķidrumu, skaņu).
PiemēriCauri loga spraugām strāvo aukstums.
2.Būt uztveramam, jūtami izpausties.
PiemēriNo sievietes strāvo enerģija, viņa allaž ir gatava darboties.