streipuļot
streipuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, nestabiliem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
PiemēriStreipuļot aiz noguruma.
- Streipuļot aiz noguruma.
- Pa ielu streipuļo piedzēries vīrs.
- Domāju, suns klibo, bet, izrādās, viņš streipuļoja no bada.