strēmele
strēmele dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Garens, šaurs (kāda materiāla) gabals, kas ir atdalīts no šī materiāla lielāka gabala; sloksne.
PiemēriPapīra strēmele.
- Papīra strēmele.
- Auduma strēmele.
- Šķiņķi sagriež tievās strēmelēs.
1.1.Garena, samērā šaura (piem., teritorijas, virsmas) daļa.
PiemēriStarp izcirtumiem palikusi šaura meža strēmele.
- Starp izcirtumiem palikusi šaura meža strēmele.
- Ceļa malā atstāts vien pa šaurai ietves strēmelei.
1.2.Garens, samērā šaurs (kā) veidojums.
PiemēriJau aprīlis, bet ielu malās vēl manāmas sniega strēmeles.
- Jau aprīlis, bet ielu malās vēl manāmas sniega strēmeles.