kārt
kārt karu, kar, kar, pag. kāru darbības vārds; transitīvs
1.Novietot (priekšmetu) tā, lai karājas.
PiemēriKārt veļu.
- Kārt veļu.
- Kārt aizkarus pie loga.
- Kārt dvieli uz pakaramā.
- Kārt uzvalku skapī.
- Kārt eglītes zaros spuldzītes.
Stabili vārdu savienojumiKārt šūpoles.
- Kārt šūpoles — ierīkot šūpoles.
1.1.Izvirzīt (no kurienes) ārā, (kam) pāri u. tml. (ķermeņa daļu).
PiemēriKārt galvu ārā pa logu.
- Kārt galvu ārā pa logu.
- Kārt kājas pār gultas malu.
2.Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
PiemēriKārt noziedznieku, izpildot nāvessodu.
- Kārt noziedznieku, izpildot nāvessodu.
Stabili vārdu savienojumiKārt kaklā ubaga kuli. Kārt kaklā ubaga tarbu. Kārt klāt. Kārt pie (lielā) zvana.
- Kārt kaklā ubaga kuli idioma — nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- Kārt kaklā ubaga tarbu idioma — nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- Kārt klāt sarunvaloda — pievienot vai piedēvēt (kam) ko neatbilstošu, nebūtisku, lieku.
- Kārt pie (lielā) zvana sarunvaloda — darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- Kārt plecos ubaga kuli idioma — nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- Kārt plecos ubaga tarbu idioma — nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- Kārt zobus vadzī sarunvaloda — būt bez pārtikas, uztura; badoties.
- Kārts šūpulis (kam) idioma — saka par (kā) rašanos, pirmsākumu, izveidi (kādā vietā, laikā).
- Kārts šūpulis (kādam) idioma — ir dzimis (kādā vietā, laikā).