kārt
kārt karu, kar, kar, pag. kāru transitīvs, darbības vārds
1.Novietot (priekšmetu) tā, lai karājas.
PiemēriKārt veļu.
Stabili vārdu savienojumiKārt šūpoles.
1.1.Izvirzīt (no kurienes) ārā, (kam) pāri u. tml. (ķermeņa daļu).
PiemēriKārt galvu ārā pa logu.
2.Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
PiemēriKārt noziedznieku, izpildot nāvessodu.
Stabili vārdu savienojumiKārt kaklā ubaga kuli. Kārt kaklā ubaga tarbu. Kārt klāt. Kārt pie (lielā) zvana.