Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam kārt.

Atrasts vārdos (160):

Atrasts etimoloģijās (75):

Atrasts normatīvajos komentāros (19):

Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
Praksē vārdi scientioloģija un scientoloģija dažkārt tiek jaukti, ar vārdu scientoloģija apzīmējot gan vienu, gan otru jēdzienu. (šķirklī scientoloģija)
Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
Sadzīvē lietotā abreviatūra PVC ir attiecīgā materiāla veida apzīmējums angļu valodā, savukārt latviešu valodā tā pareizi rakstāma PVH. (šķirklī PVC)
Krievu valodas ietekmē dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar patskani e starp līdzskaņiem d un r: banderole, taču šāds rakstījums ir kļūdains. (šķirklī bandrole)
Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt)
Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
Praksē šis vārds dažkārt ir sastopams arī 4. deklinācijas formā – nātra. (šķirklī nātre)
Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotristabu. (šķirklī pusotristabas)
Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotrstāvu. (šķirklī pusotrstāva)
Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)

Atrasts vārdu savienojumos (135):

Atrasts skaidrojumos (199):

(iz)likt kārtis (iz)zīlēt pēc kārtīm.
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
aizkarināt Aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
protektors Aizsargkārta, aizsargslānis.
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā).
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
apakškārta Apakšējā kārta.
rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
aptaukoties Apaugt ar (pārmērīgu) taukaudu kārtu; kļūt tuklam, resnam.
karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
prēmija Apdrošināšanās ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas sabiedrībai.
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām radio sakaru nodrošināšanai.
iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
apbruņot Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
apbārstīt Apkaisīt (kam apkārt, ap ko).
apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
apkarināt Apkārt (ar daudziem priekšmetiem).
riņķis Apkārt, visapkārt.
uz riņķi apkārt.
apvedceļš Apkārtceļš; apbraucamais ceļš.
apkaime Apkārtējā teritorija; apkārtne.
nedzīvā daba apkārtējā vide bez dzīvniekiem un augiem.
fons Apkārtējā vide, apstākļu kopums.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
cits Apkārtējie, pārējie.
vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piem., grafisks, fotogrāfisks).
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
cirkulārs Apkārtraksts.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
apvīt Aplikt (ko savītu) ap ko, kam apkārt.
aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
apkārties Aplikt sev apkārt, uzkārt sev vairākus priekšmetus.
rozete Apļveida lapu sakārtojums (dažiem augiem).
pamainīties Apmainīties (parasti vairākkārt).
nogruntēties Apmesties (kur uz kādu laiku); iekārtoties (kur uz pastāvīgu dzīvi).
ieperināties Apmesties uz dzīvi, iekārtoties.
sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
ietīties Apņemt sev (ko) cieši apkārt, ietīt sevi.
sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
kluss Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
numurēt Apzīmēt (ko) ar secīgiem (kārtas) cipariem.
vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
piedimdināt Ar dimdināšanu piepildīt (telpu, apkārtni).
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, kādu vietu u. tml.).
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
spārdīt Ar kājas kustībām vairākkārt sist.
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces) elements.
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
kultorgs Ar kultūru saistītu kolektīvu pasākumu organizators (padomju iekārtā).
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
stils Ar modi saistīts ģērbšanās, mājokļa iekārtojuma veids.
parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt; vairākkārt sitot, dauzot atdalīt.
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
apsviest Ar sviedienu aplikt (ap ko, kam apkārt).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
perifērija Ārējā, apkārtējā daļa (pretstatā vidusdaļai, centram).
argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji (galvenokārt eiropiešu, īpaši spāņu pēcteči).
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
miljards Ārkārtīgi daudz.
triljons Ārkārtīgi daudz.
satriecošs Ārkārtīgi iespaidīgs.
pasakains Ārkārtīgi liels (par vērtību, daudzumu u. tml.).
monstrozs Ārkārtīgi liels, milzīgs un neglīts.
zili (zaļi) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
debess brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
dievišķīgs Ārkārtīgi skaists.
drausmīgs Ārkārtīgi slikts (par priekšmetu, parādību).
bezdievīgs Ārkārtīgi stiprs, izteikts u. tml.
bezdievīgs Ārkārtīgi, ļoti.
pasakains Ārkārtīgi, ļoti.
gigantisks Ārkārtīgi, neparasti liels; milzīgs.
augstākā mērā ārkārtīgi.
neprātīgs Ārkārtīgs, pārmērīgs.
pētersīļi Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar divkārt un trīskārt plūksnainām lapām.
izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu); uzart.
arums Arot apvērstā zemes kārta; uzarta zeme.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
astoņkārtējs Astoņkārtīgs.
oktāva Astoņrindu pants, kam ir noteikta atskaņu kārtība.
uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt vārgā balsī.
uzsvaidzināt Atceroties, atkārtojot u. tml., atjaunot apziņā.
rimeiks Atdarinājums; atkārtoti uzņemta filma; skaņdarba pārveidojums.
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu, konfiscētu) atpakaļ privātīpašumā; atkārtoti privatizēt.
atsvaidzināt Atkārtojot, atceroties u. tml. atjaunot apziņā (ko).
jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
ū Atkārtojumā "ū-ū" vai savienojumā "u-ū": lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
reprīze Atkārtojuma zīme nošu rakstā.
atgremot Atkārtot (jau zināmas citu domas), nedodot ko jaunu.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
trallināt Atkārtot (ko).
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis).
dziedāt (vienu un) to pašu dziesmu atkārtot jau agrāk teikto.
pārvērtējums Atkārtota (kā) izvērtēšana, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
pārvērtējums Atkārtota (kā) vērtēšana, vērtības noteikšana.
revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
rekapitalizācija Atkārtota kapitāla piesaistīšana.
revakcinācija Atkārtota vakcinācija.
pārcept Atkārtoti cept.
dzenāt Atkārtoti dzīt, trenkāt (cenšoties noķert, sagūstīt); atkārtoti dzīt (dzīvnieku).

Atrasts piemēros (200):

virmot ..aiz loga dun mašīnas, visapkārt virmo lielpilsēta..
ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
pārsalt ..ūdens upē bija jau pārsalis ar biezu ledus kārtu.
kārtoties ..Un pamazām domas kārtojas Kā vēja sajauktas lilijas.
tūkstoškārt ..Un tūkstoškārt lai ir šis brīdis slavēts, Kad rudzu grauds top melnā zemē sēts..
viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
nocirpt ..vīrs labsirdīgām acīm un rūpīgi nocirptu sirmu bārdu apkārt visai pazodei.
nošķirt ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
vilināt "..varēsi pamācīties mūziku, to es tev apsolu nokārtot," labais onkulis vilināja.
kārtība "Jūs esat kārtībā? Autobuss tūlīt būs klāt!"
vīrišķis "Pasaule ir tā iekārtota: kur ir vīrišķis, tur vajag būt arī sievišķim.."
turēt Ābolu pilnos zarus tur kārtis.
grāmatnieks Aceknis un grāmatnieks galvenokārt regulē barības pāriešanu īstajā kuņģī.
skraidelēt Acis skraidelēja apkārt.
stulms Ada divas līdz trīs kārtas labiski un tālāk stulma daļu turpina rakstā.
virskārta Ādas virskārta.
divkārtīgs Adījums no divkārtīgas dzijas.
kārta Adīt divas kārtas labiski, divas kreiliski.
pārkārtojums Administratīvie pārkārtojumi.
aerācija Aerācijas iekārta.
pakārtot Ainavās cilvēku figūrām bijusi pakārtota nozīme.
iekārtojums Ainavas iekārtojums.
izkārtne Aiz tūrisma izkārtnes tika sabūvētas privātas villas.
nokārtoties Aiziet nokārtoties.
aiz- Aizkārt (logam priekšā aizkarus).
aizkārt Aizkārt drēbes aiz skapja.
aizkārt Aizkārt logam priekšā aizkarus.
vārti Aizķert vārtu kārti.
aizmetināt Aizmetinu pogas, sakārtoju cepuri, uzsmaidu savam attēlam.
aizmēzt Aizmēzt veco dzīves iekārtu.
aizplūdināt Aizplūdināt notekūdeņus līdz ūdens attīrīšanas iekārtām.
pazaudēt Aizsargu kļūdas dēļ komanda pazaudēja trešo spēli pēc kārtas.
aizsniegties Aizsniegties ar kārti līdz akas dibenam.
plītskrāsns Aizvērt kārtīgi plītskrāsns durvis.
aizvirzīt Aizvirzīt automašīnu kolonnu pa apkārtceļu.
akcelerācija Akcelerācija vērojama visās iedzīvotāju sociālajās grupās un attiecas galvenokārt uz anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām.
sašķelt Akmens daļas ar pacēlāju nogādā iekārtā, kas tās sašķeļ.
pakārtoties Aktieriem nākas pakārtoties režisora dienas ritmam.
kantīne Aktieriem un teātra personālam iekārtota kantīne.
atkārtoties Aktieris savās lomās sācis atkārtoties.
krāpt Aktrise bija vīru daudzkārt krāpusi ar slavenu dziedātāju.
šedevrs Aktrises veikums ierindojams aktiermākslas šedevru kārtā.
noreibināt Alus krūze staigāja apkārt, noreibinādama tos, kas dejā nevarēja apreibt.
izkārtojums Analizēt lugas sižeta izkārtojumu.
kārtoties Analizēt, kā dzejolī kārtojas atskaņas.
apbruņot Ansamblis bija apbruņots ar labāko skaņu iekārtu.
apakš- Apakškārta.
apart Apart apkārt bērzu pudurim.
mēsli Apaugt ar mēslu kārtu.
apbārstīt Apbārstīt apkārt zemeņu dobēm skaidas.
apbraukt Apbraukt apkārt bedrei.
robežmala Apbraukt apkārt Latvijai pa robežmalu.
apdurt Apdurt mietiņus apkārt dobei.
apgramstīt Apgramstīt pēc kārtas visus maizes klaipus.
apkārt Apgriezt apkārt automašīnu.
apiet Apiet apkārt dūksnājam.
puduris Apiet apkārt krūmu pudurim.
apkārt Apiet apkārt.
apieties Apieties ar elektroiekārtām.
aizvīties Apiņi aizvijušies līdz kārts galam.
aptīties Apiņi aptinas ap kārtīm.
apvīt Apiņi augdami apvij kārtis līdz pašai augšai.
izvīties Apiņi izvijušies līdz kārts galam.
apirdināt Apirdināt augsni apkārt rožu stādiem.
apjāt Apjāt apkārt slīkšņai, purvājam.
apkalpot Apkalpot sarežģītas iekārtas.
apkārt Apkārt bija redzams tikai ūdens.
aplikt Apkārt dārzam aplika sētu.
dauzīties Apkārt dauzās sveši suņi.
sasauciens Apkārt dzirdami putnu sasaucieni.
apkārt Apkārt griezties!
klāties Apkārt klājas purvains līdzenums.
nošņurkt Apkārt klīda izbadējies un nošņurcis suns.
pendelis Apkārt klusums, dzirdams vien pulksteņa pendelis.
lidināties Apkārt lidinās lapsenes.
ložņāt Apkārt ložņāja dažādas tenkas.
apkārt Apkārt maizei bija brūna garoziņa.
režģots Apkārt namam ir augsts, režģots žogs.
nedabisks Apkārt nedabisks klusums.
apbērt Apkārt ogulājiem apbēra melnzemi.
apkārt Apkārt plosījās negaiss.
saime Apkārt prieks un draugu saime.
apkārt Apkārt rieksta kodolam bija cieta čaumala.
sabiezēt Apkārt sabiezēja kaislības.
savilkties Apkārt savelkas tumsa.
apkārt Apkārt stāvēja ārsti un centās slimniekam palīdzēt.
ņega Apkārt valda pārāk liela ņega.
apkārt Apkārt valdīja dziļš klusums.
ieskaut Apkārt visu ieskauj tumsa.
apkārt- Apkārtbrauciens.
apkārt- Apkārtceļš.
apkārtējais Apkārtējais bērnu ietekmē jau no mazotnes.
apkārtējais Apkārtējais mežs.
apkārtējais Apkārtējās mājas.
piesārņotība Apkārtējās vides piesārņotība.
loks Apkārtējie kalni veido noslēgtu loku.
apkārtējais Apkārtējie tīrumi, dārzi.
sasāpināt Apkārtējo nevērība viņu sasāpināja.
pavairot Apkārtējo noliedzošā attieksme pavairoja manu pamestības sajūtu.
apkārtējais Apkārtējos iedzīvotājus informēja par vētras tuvošanos.
apkārtējais Apkārtējos kolēģa rīcība pārsteidza.
pārvērsties Apkārtnē klīda nostāsti par pilskungu, kurš varējis pārvērsties par melnu suni.
tornādo Apkārtnē plosījies tornādo, paceļot gaisā automašīnas un noraujot ēkām jumtus.
slīgt Apkārtne slīgst miglā.
vienāds Apkārtnē viņi orientējās vienādi.
superlatīvs Apkārtnes krāšņumu aprakstot, prātā nāk tikai sajūsmināti izsauksmes vārdi un superlatīvi.
ietīt Apkārtni ietin migla.
iekļaut Apkārtni vēl iekļauj rīta migla.
apkārt- Apkārtraksts.
apkārt- Apkārtskraidīšana.
apklumburot Apklumburot apkārt mājai.
montieris Apkures iekārtu montieris.
aplaist Aplaist apkārt jauno grāmatu, fotogrāfijas.
aplaist Aplaist apkārt silto ēdienu.
riņķis Aplaist apkārt vienu riņķi.
aplaist Aplaist skatienu apkārtnei, dārzam.
orientēt Apmeklētāju telpā orientē gaismas ķermeņi, kas gan vieno un sakārto telpu, gan sadala to zonās.
gorodovojs Apmeklētājus iepriecinās muzikāli priekšnesumi, savukārt par sabiedrisko kārtību rūpēsies gorodovojs.
apņemt Apņemt saiti cieši apkārt traumētajai kājai.
appeldēt Appeldēt apkārt akmenim.
aprīkot Aprīkot uzstādīto līniju ar augstfrekvences iekārtu.
apriņķot Apriņķot vairākas reizes apkārt Mēnesim.
apripināt Apripināt mucu apkārt pagrabam.
garkūļi Apsegt katru ābolu kārtu ar garkūļu salmiem.
sildiekārta Apsildīt ēku ar elektriskajām sildiekārtām.
apslidot Apslidot apkārt laukumam.
apsoļot Apsoļot apkārt stadionam.
apspraust Apspraust segu visapkārt gulētājam.
tuvējs Apstaigāt tuvējo apkārtni.
sēde Apstiprināt sēdes darba kārtību.
apšaut Apšaut visus vilkus apkārtējos mežos.
apvelt Apvelt akmeni apkārt dobei.
apvest Apvest ekskursantus apkārt pilij.
apvest Apvest zirgu apkārt ozolam.
apvilkt Apvilkt bluķi apkārt ugunskuram.
apvirzīt Apvirzīt automašīnu apkārt peļķēm.
apvirzīt Apvirzīt laivu apkārt ezeram.
apzaļumot Apzaļumot jaunuzceltās skolas apkārtni.
apzīmēt Apzīmēt gada skaitlim apkārt apli.
apzināt Apzināt iedzīvotāju viedokli par pilsētas labiekārtošanu.
apžūt Apžuvusi augsnes virskārta.
iekārties Ar abām rokām iekārties virvē.
pievilkt Ar binokli var pievilkt tuvāk apkārtni, lai apskatītu noteiktus objektus.
nošķūrēt Ar buldozeru nošķūrēt melnzemes kārtu.
pievelt Ar grābekli zāliena sēklas ierušina, pieveļ un kārtīgi salaista.
pārskrējiens Ar īsiem pārskrējieniem un ar tikpat aprautām automāta kārtām neatturamā uzbrukumā virzījās jūras kājnieki.
atstumt Ar kārti atstumt laivu no krasta.
pussala Ar laivu apbraukt apkārt pussalai.
drupināt Ar lauzni drupināt betona kārtu.
vibrodiagnostika Ar vibrodiagnostikas palīdzību noteikt iekārtas defektus un tehnisko stāvokli.
kārtība Ar viņu kaut kas nav kārtībā. "Vai dokumentus iesniedzi?" – "Jā, viss kārtībā."
zenītiekārta Ar zenītiekārtām raidīt šāvienus pa lidmašīnām.
aramkārta Aramkārtas dziļums.
sakārtotība Ārējās vides sakārtotība.
rādīt Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka pilskalna apkārtne ir bijusi biezi apdzīvota.
kārtula Arhitekts sekojis zelta griezuma kārtulām.
ložņa Arī pavisam vientuļā vietā, tālu no galveniem ceļiem dažkārt slēpās pretinieka ložņas, glūņas.
bordelis Arī precēti vīri dažkārt iet uz bordeli.
pieķērīgs Ārija mīlestībā bija ļoti pieķērīga, ja mīlēja, viņa visu lika uz kārts.
temporāls Aristoteli neinteresē notikumu sakārtojuma temporālais aspekts.
kārtula Aritmētiskās kārtulas.
ārkārtas Ārkārtas lidmašīnas nolaišanās pēc sprādziena draudiem.
ārkārtas Ārkārtas pabalsts cietušo ģimenēm.
sapulce Ārkārtas sapulce.
sēde Ārkārtas sēde.
pilnsapulce Ārkārtas, kārtējā pilnsapulce.
ārkārtējs Ārkārtējā sēde, sapulce.
sūtnis Ārkārtējais sūtnis.
ārkārtējs Ārkārtēji apstākļi, uzdevumi.
gadījums Ārkārtējs gadījums.
ārkārtējs Ārkārtējs kongress.
ārkārtējs Ārkārtējs notikums, gadījums.
ārkārtīgs Ārkārtīgas darba spējas.
ārkārtīgs Ārkārtīgs atgadījums.
matainums Ārkārtīgs matainums.
ārkārtīgs Ārkārtīgs uztraukums, prieks, nemiers.
Ziemeļpols Arktika ir polārais apgabals, kas atrodas apkārt Ziemeļpolam.
ārpus Ārpus kārtas.
ārpuskārtas Ārpuskārtas dežūra.
ārpuskārtas Ārpuskārtas norīkojums.
ārpuskārtas Ārpuskārtas Saeimas sēde.
ārpus- Ārpuskārtas.
uzklausīt Ārsta norādījumus dažkārt uzklausa formāli.
izkārtot Ārsts izkārtoja slimnieka aprūpi mājās.
nomierināt Ārsts mūs nomierināja, ka viss būs kārtībā.
asimetrisks Asimetriski izkārtot gleznas pie sienas.
aspirācija Aspirācijas sistēma, lai izvadītu putekļaino gaisu no iekārtas.
astoņkārt Astoņkārt smagāks, lielāks.
astoņkārtējs Astoņkārtējs Baltijas čempions.
astoņkārtīgs Astoņkārtīgs pastiprinājums.
kārtībnieks Ataicināt kārtībnieku.
kārts Atbalstīt ābeles zarus ar kārtīm.
novicot Atbrauca zaldāti, novicoja māju brūnzaļā krāsā, sabēra granti uz izdangātajām takām, un viss bija kārtībā.
atgādināt Atgādināt par kārtības noteikumiem.

kārt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV