Paplašinātā meklēšana

Meklējam kārt.

Atrasts vārdos (160):

Atrasts vārdu savienojumos (9):

Atrasts skaidrojumos (3491):

(iz)likt kārtis (iz)zīlēt pēc kārtīm.
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
aizkarināt Aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
protektors Aizsargkārta, aizsargslānis.
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā).
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
apakškārta Apakšējā kārta.
rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
aptaukoties Apaugt ar (pārmērīgu) taukaudu kārtu; kļūt tuklam, resnam.
karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
prēmija Apdrošināšanās ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas sabiedrībai.
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām radio sakaru nodrošināšanai.
iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
apbruņot Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
apbārstīt Apkaisīt (kam apkārt, ap ko).
apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
apkarināt Apkārt (ar daudziem priekšmetiem).
riņķis Apkārt, visapkārt.
uz riņķi apkārt.
apvedceļš Apkārtceļš; apbraucamais ceļš.
apkaime Apkārtējā teritorija; apkārtne.
nedzīvā daba apkārtējā vide bez dzīvniekiem un augiem.
fons Apkārtējā vide, apstākļu kopums.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
cits Apkārtējie, pārējie.
vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piem., grafisks, fotogrāfisks).
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
cirkulārs Apkārtraksts.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
apvīt Aplikt (ko savītu) ap ko, kam apkārt.
aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
apkārties Aplikt sev apkārt, uzkārt sev vairākus priekšmetus.
rozete Apļveida lapu sakārtojums (dažiem augiem).
pamainīties Apmainīties (parasti vairākkārt).
nogruntēties Apmesties (kur uz kādu laiku); iekārtoties (kur uz pastāvīgu dzīvi).
ieperināties Apmesties uz dzīvi, iekārtoties.
sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
ietīties Apņemt sev (ko) cieši apkārt, ietīt sevi.
sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
kluss Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
numurēt Apzīmēt (ko) ar secīgiem (kārtas) cipariem.
vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
piedimdināt Ar dimdināšanu piepildīt (telpu, apkārtni).
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, kādu vietu u. tml.).
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
spārdīt Ar kājas kustībām vairākkārt sist.
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces) elements.
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
kultorgs Ar kultūru saistītu kolektīvu pasākumu organizators (padomju iekārtā).
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
stils Ar modi saistīts ģērbšanās, mājokļa iekārtojuma veids.
parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt; vairākkārt sitot, dauzot atdalīt.
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
apsviest Ar sviedienu aplikt (ap ko, kam apkārt).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
perifērija Ārējā, apkārtējā daļa (pretstatā vidusdaļai, centram).
argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji (galvenokārt eiropiešu, īpaši spāņu pēcteči).
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
miljards Ārkārtīgi daudz.
triljons Ārkārtīgi daudz.
satriecošs Ārkārtīgi iespaidīgs.
pasakains Ārkārtīgi liels (par vērtību, daudzumu u. tml.).
monstrozs Ārkārtīgi liels, milzīgs un neglīts.
zili (zaļi) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
debess brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
dievišķīgs Ārkārtīgi skaists.
drausmīgs Ārkārtīgi slikts (par priekšmetu, parādību).
bezdievīgs Ārkārtīgi stiprs, izteikts u. tml.
bezdievīgs Ārkārtīgi, ļoti.
pasakains Ārkārtīgi, ļoti.
gigantisks Ārkārtīgi, neparasti liels; milzīgs.
augstākā mērā ārkārtīgi.
neprātīgs Ārkārtīgs, pārmērīgs.
pētersīļi Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar divkārt un trīskārt plūksnainām lapām.
izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu); uzart.
arums Arot apvērstā zemes kārta; uzarta zeme.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
astoņkārtējs Astoņkārtīgs.
oktāva Astoņrindu pants, kam ir noteikta atskaņu kārtība.
uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt vārgā balsī.
uzsvaidzināt Atceroties, atkārtojot u. tml., atjaunot apziņā.
rimeiks Atdarinājums; atkārtoti uzņemta filma; skaņdarba pārveidojums.
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu, konfiscētu) atpakaļ privātīpašumā; atkārtoti privatizēt.
atsvaidzināt Atkārtojot, atceroties u. tml. atjaunot apziņā (ko).
jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
ū Atkārtojumā "ū-ū" vai savienojumā "u-ū": lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
reprīze Atkārtojuma zīme nošu rakstā.
atgremot Atkārtot (jau zināmas citu domas), nedodot ko jaunu.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
trallināt Atkārtot (ko).
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis).
dziedāt (vienu un) to pašu dziesmu atkārtot jau agrāk teikto.
pārvērtējums Atkārtota (kā) izvērtēšana, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
pārvērtējums Atkārtota (kā) vērtēšana, vērtības noteikšana.
revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
rekapitalizācija Atkārtota kapitāla piesaistīšana.
revakcinācija Atkārtota vakcinācija.
pārcept Atkārtoti cept.
dzenāt Atkārtoti dzīt, trenkāt (cenšoties noķert, sagūstīt); atkārtoti dzīt (dzīvnieku).
pārdzimt Atkārtoti iedzimt.
recidivēt Atkārtoti izdarīt noziegumu.
riņķot Atkārtoti parādīties, uzplaiksnīt.
bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
daudzināt Atkārtoti saukt (par ko), dēvēt.
bakstīties Atkārtoti skart; atkārtoti skart citam citu.
borēt Atkārtoti stāstīt.
tirdīt Atkārtoti uzdot jautājumus, prašņāt.
revakcinēt Atkārtoti vakcinēt.
pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, ievēlēt (kādu, ko) vēlreiz.
pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, izraudzīties (ko citu).
mēģināt Atkārtoti vingrinoties, izpildot, iestudēt, sagatavot demonstrēšanai (ko).
riņķot Atkārtoti virzīties ap vienu un to pašu vietu.
jau kuro reizi atkārtoti, jau vairākas reizes.
tirināties Atkārtoti, strauji kustēties (par ķermeņa daļu).
tirināt Atkārtoti, strauji kustināt (ķermeņa daļu).
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
jauns Atkārtots, vēlreizējs.
šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
pušķis Atlasīts, sakārtots ziedu kopums.
atsavināt Atņemt likumā noteiktā kārtībā (piem., ko nelikumīgi iegūtu).
arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
izkulties no parādiem atrast iespēju nokārtot parādus.
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
apskaut Atrasties (kam) apkārt.
iekļaut Atrasties (kam) cieši apkārt; ierobežot, ietvert.
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt.
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko).
ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
apjozt Ātri, strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
ierobežot Atrodoties (kam) apkārt, nodalīt, norobežot.
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
atkāpties Atsacīties (piem., no lēmuma, solījuma); neievērot (pieņemtu normu, kārtību).
konfiscēt Atsavināt (mantu, īpašumu) piespiedu kārtā bez atlīdzības.
rekvizēt Atsavināt mantu piespiedu kārtā (piem., kara laikā).
atkailināt Atsegt (no virsū, apkārt esošā).
mezgls Atsevišķa, bet funkcionāli saistīta vienība (iekārtā, ierīcē u. tml.).
kompozīcija Atsevišķu daļu, elementu izkārtojums (piem., tēlotājas mākslas darbos).
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
krusteniskās atskaņas atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
balot Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
balsnīt Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
miza Audu kārta stumbra, zaru un saknes ārējā daļā (kokiem, krūmiem).
trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām drēbes kārtām.
virsmiziņa Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
aramkārta Augsnes virsējā, apstrādājamā kārta.
erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
devītais vilnis Augstākais vilnis, kas, jūrai viļņojoties, periodiski atkārtojas.
erceņģelis Augstākās kārtas eņģelis.
sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
augstmanis Augstas kārtas pārstāvis.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra.
augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
klase Augu sistemātikā – radniecīgu rindu grupa; dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu kārtu grupa.
siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
aizsalt Aukstuma iedarbībā, salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdenstilpni).
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apauļot.
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apaulekšot.
pieaurot Aurojot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
pašiekrāvējs Automašīna, kurai ir iekārta kravas iekraušanai savā kravas kastē.
bankomāts Automātiska iekārta skaidras naudas izņemšanai, arī dažu maksājumu izdarīšanai no personīgā bankas konta.
blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
autobāze Autotransporta uzņēmums ar automobiļu stāvvietām un remonta iekārtām.
vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
piridoksīns B₆ vitamīns, kas organismā piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.
nobakstīt Bakstot (parasti vairākkārt) sadurt, nonāvēt.
pačka Baletdejotājas tērps – kārtaine.
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
rotaļvieta Bērnu rotaļām īpaši iekārtota vieta.
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
apbērt Berot novietot (ap ko, kam apkārt).
tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska viela, ko izmanto galvenokārt minerālmēslu ražošanai.
anarhija Bezvaldība, valdības trūkums; nekārtība, haoss, ko izraisa vadības trūkums.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina, kārto un izsniedz grāmatas lasīšanai.
kupena Bieza (piem., lapu, smilšu) kārta, arī kaudze.
ledājs Bieza ledus kārta, ledus kārta (ūdenstilpē).
kupena Bieza sniega kārta, kaudze.
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
dziesma Bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, izteicieni.
daudzināt Bieži teikt, atkārtot.
izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
piebraukt Braucot (parasti vairākkārt) pieblīvēt.
apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
bremžu kluči bremžu iekārtas sastāvdaļa – īpašas detaļas, kas piespiežoties ritenim, rada berzi.
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
buklets Brīvā locījumā sakārtots iespieddarbs (piem., reklāmas, informācijas izdevums).
reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
spļaut piķi un zēveli būt ārkārtīgi dusmīgam, neapmierinātam, sašutušam.
pienākties Būt atbilstošam (pieņemtajai kārtībai), būt vajadzīgam.
pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām, pieņemtajai kārtībai; pienākties.
pacelties Būt augstākam par apkārtni, apkārtējo.
nošļukt Būt bez stingruma, nokarāties, nokārties.
būt uz strīpas Būt darba kārtībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
durstīt Būt dzelošai, līdzīgai atkārtotu, sīku dūrienu radītai sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā (par mehānismiem, ierīcēm).
atdalīties Būt labi atšķiramam (no apkārtējā kopuma).
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
apvīties Būt novietotam, atrasties (ap ko, kam apkārt).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (par parādībām dabā); mētāt (4).
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt virzās pa gaisu, no vienas vietas uz otru.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam.
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piem., par krastu, mežu).
mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums (kādā sabiedrības dzīves jomā).
paaudze Būtiski jauna pakāpe (piem., mašīnas, iekārtas) tehniskajā attīstībā.
estakāde Būve uz balstiem, kas paredzēta izkārtošanai vairākos līmeņos u. c. mērķiem.
kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
uzbužināt Bužinot sakārtot, padarīt kuplāku (piemēram, frizūru).
lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
vads Caurule, cauruļveida iekārta (kā) pārvadīšanai.
sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.).
garāža Celtne, telpa spēkratu (galvenokārt automobiļu) novietošanai un apkopei.
trinītis Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
zaurēt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot); kalt (3).
kalt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot).
sargāt Censties uzturēt labā kārtībā, nebojātu.
konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
apcirst Cērtot apstrādāt, apdarināt (visapkārt, no visām pusēm).
ceturtkārt Ceturtais pēc kārtas; ceturtajā vietā.
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
aptvert Cieši apņemt; atrasties kam cieši apkārt.
garoza Cietā sacepusī (maizes klaipa) ārējā kārta.
sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
emalja Cieta, gluda viela, kas veido zoba ārējo kārtu.
pliens Cieta, ļoti sablīvēta zemes kārta; ciets, sablīvējies māls.
garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piem., gaļai).
čaula Ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums.
rullis Cilindrveida priekšmets, detaļa, kas darbībā ripo, rotē; ierīce iekārta, kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa; veltnis.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piem., mazgāšanās, ģērbšanās, matu ķemmēšana).
epiderma Cilvēka vai dzīvnieka ādas virskārta.
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (galvenokārt kāja vai roka).
oža Cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
virsāda Cilvēka, dzīvnieka ādas virsējā kārta; epiderma.
apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
putnubiedēklis Cilvēks ar nepievilcīgu, arī nekārtīgu ārieni.
pedants Cilvēks, kam raksturīga tieksme visu paveikt ļoti vai pārmērīgi kārtīgi, rūpīgi.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
melomāns Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies ar mūziku.
eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
kurinātājs Cilvēks, kas kurina (1); speciālists, kas apkalpo apkures vai tvaika ražošanas iekārtu.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
huligāns Cilvēks, kas rupji pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus.
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus un pilnībā atsakās no gaļas; veģetārisma piekritējs.
kāršu licējs cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.
deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
loks Cilvēku grupa, kas izkārtojusies šādā formā; karaspēks, kas izvietojies šādā formā.
apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
komunārs Cīnītājs par komunistisku iekārtu, komunistisko ideju atbalstītājs.
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana.
civilprocess Civillietu tiesāšanas kārtība; civillietas izskatīšanas process.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
četrkārt Četrkārtīgi.
sačubināt Čubinot sakārtot.
piečurāt Čurājot padarīt slapju, netīru (telpu, arī apkārtni).
ūdensčūska Čūska, kas dzīvo galvenokārt ūdenī.
darbība Dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
sociālistiskā sacensība darbaļaužu mobilizēšanas metode, kuras mērķis bija kāpināt darba ražīgumu (padomju iekārtā).
nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
nomaksa Darbība --> nomaksāt; maksas nokārtošana; samaksa.
skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtām, mehānismiem u. tml.).
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1); elektrolītiska pārklāšana ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2); atkārtota sadale.
pasīvs Darbības vārda ciešamā kārta.
aktīvs Darbības vārda darāmā kārta.
vidējā kārta darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts.
palaide Darbību, norišu kopums, kas saistīts ar (ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu.
ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
sildīt Darbinot (piem., ierīci, iekārtu) panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
pārslēgties Darbojoties ar kādu iekārtu, ierīci, pārslēgt.
sprauslot Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
darbība Darbošanās, darba process (iekārtām, mašīnām, ierīcēm).
rīstīties Darboties ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
teledarbs Darbs ārpus darbavietas (galvenokārt mājās), izmantojot datoru un tālruni.
pārstrādājums Darbs, kas veikts atkārtoti, (to) uzlabojot, pārveidojot.
klapatot Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
datu bāze datora failā (datnē) sakārtots noteiktu datu kopums.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
verifikators Datu kontroles iekārta.
desmits Daudz; vairākkārt.
bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
rasene Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
saulrietenis Daudzgadīgs, zems biezlapju dzimtas lakstaugs, olveidīgās, sulīgās lapas sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
tūkstoškārt Daudzkārt.
recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
multipls Daudzkārtējs, vairākkārtējs.
daudzkārtīgs Daudzkārtējs.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
iekalt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes).
brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
bradāt Dažādos virzienos vai vairākkārt brist.
kompozīcija Dažādu elementu sastāvdaļu sakārtojums, savienojums (veidojot kādu kopumu, veselumu).
atgadīties Dažkārt būt sastopamam, atrodamam, dažkārt būt.
izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
pārogļoties Degot, lielā karstumā pārveidoties par ogli, pārklāties ar ogles kārtu.
aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā); attiecīgā aizdedzināšanas iekārta.
mantiņa Dem. --> manta (3); neliels priekšmets, kas galvenokārt kalpo kā aksesuārs vai greznumlieta.
iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
desmitkārt Desmit kārtām, desmitkārtīgi.
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
reglamentēt Detalizēti noteikt (piem., darba gaitu, darbības kārtību).
rokturis Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
deviņkārt Deviņām kārtām, deviņkārtīgi.
nona Deviņrindu pants ar noteiktu atskaņu kārtību.
tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
divkārt Divās kārtās, divkārtīgi.
ķekatas Divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm; koka kājas.
koka kājas divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm.
divkāršs Divas reizes lielāks; divkārtīgs (1).
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
divkāršs Divkārtējs.
kombinācija Divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā.
bruņniecība Dižciltīgas izcelsmes bruņinieku privileģēta kārta.
pārrakstīt Dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
arhivālijas Dokumenti, manuskripti u. c., kas glabājas arhīvā; atsevišķi sakārtoti un publicēti arhīvu materiāli.
rūpes Domas, bažas par ko nokārtojamu, padarāmu, arī turpmāk veicamu.
piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru un taisnu, spēcīgu knābi.
bezcerīgs Drūms, nomācošs (par apkārtni, dabas ainavu).
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt, no vairākām pusēm).
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, sīkus ievainojumus.
triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
regulārā strofika dzejas teksta dalījums dažāda garuma pantos, kas regulāri atkārtojas.
ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
franču balāde dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību.
gazele Dzejoļa forma Austrumu tautu lirikā ar raksturīgu atskaņu izkārtojumu dzejoļa pāra rindās.
ķēde Dzejoļa posmu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas.
apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
lokomotīve Dzelzceļa vilces spēka iekārta vagonu sastāvu vai atsevišķu vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem.
apdzīt Dzenot panākt, ka apiet, apskrien (ap ko, kam apkārt).
uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
trallināt Dziedāt bez vārdiem, parasti, atkārtojot zilbes "tra la lā", arī jautri dziedāt.
lalināt Dziedāt, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt.
pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
apakšdzimta Dzimtai pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
stāvoklis Dzīvas būtnes, tās ķermeņa novietojums, atrašanās veids apkārtējā vidē.
Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
puika Dzīvnieka vīrišķās kārtas mazulis, arī šāds samērā jauns dzīvnieks.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
vazaņķis Dzīvnieks, kas mēdz klīst apkārt.
maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
zālēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem.
kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
plēsēju kārta dzīvnieku kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar spēcīgiem ilkņiem un nagiem un kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, piem., lāči, vilki, lūši, āpši.
peldēt pa straumi dzīvot, piemērojoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem un apkārtējo ietekmei.
sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
miltēdiens Ēdiens vai pārtikas produkts, kas ir gatavots galvenokārt no miltiem.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
staigāt Ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
maltuve Ēka vai telpa, kur tiek (kas) malts; ierīce, iekārta, kas maļ.
pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
vainags Ēkas karkasa guļkoku josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu kārta.
gala pārbaudījums eksāmeni, kurus kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
gala eksāmeni eksāmeni, kurus kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē).
eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
elektromagnēts Elektrotehniska iekārta magnētiskā lauka iegūšanai.
jūtas Emocionāls pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un sevi; emocijas.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
komfortabls Ērts, labiekārtots; tāds, kur var ērti, labi justies.
glīts Estētiskām prasībām atbilstoši veidots, izgatavots, iekārtots; jauks, patīkams.
ēdamtelpa Ēšanai iekārtota telpa (parasti sabiedriskā vietā).
cilts Etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana, spēlējot galda spēles; (spēles dalībnieka) kārta pārvietot figūru, kauliņu.
dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
noformēt Formējot nepieciešamos dokumentus, iekārtot (kādu) darbā.
mikrofilma Fotofilma, kas satur daudzkārt samazinātu oriģinālu (piem., rokrakstu, dokumentu) attēlus.
emulsija Fototehnikā – gaismjutīga kārtiņa uz fotofilmas vai plates, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītām sudraba sāļu daļiņām.
brī Franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu.
intonācija Frāzes jēdzieniskā un emocionālā noskaņa, ko atklāj, piem., vārdkārta, pieturzīmes u. tml.
safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
tifozi Futbola līdzjutējs vai līdzjutēji (galvenokārt Itālijā).
gredzens Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
burbulis Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
aspirācija Gaisa attīrīšana no netīrumiem, putekļiem un atlikumiem, kas rodas ražošanas iekārtu darbības procesā.
velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).
vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
galda klājums galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda.
ekstrēms Galējs, ārkārtējs; riskants, bīstams.
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas, paužot tā galveno ideju.
pamatvilciens Galvenokārt, galvenajās līnijās, pamatos.
pa lielākai tiesai galvenokārt; gadījumu vairumā.
pa lielākajai tiesai galvenokārt; gadījumu vairumā.
lielāko tiesu galvenokārt; gadījumu vairumā.
pa lielākajai daļai galvenokārt; gadījumu vairumā.
lielāko daļu galvenokārt; gadījumu vairumā.
vairāk Galvenokārt; lielākoties.
galvenām kārtām galvenokārt.
pa lielākai daļai galvenokārt.
astoņkājis Galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieks ar maisveidīgu ķermeni un astoņiem taustekļiem.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
štrūdele Garens konditorejas izstrādājums no kārtainās mīklas ar pildījumu (parasti ābolu).
gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
kamara Garoza, sacietējusi virskārta.
sklanda Garš, tievs apaļkoks; kārts; arī maikste.
kārts Garš, tievs, elastīgs cauruļveida stienis, ko izmanto par atbalstu kārtslēkšanā.
freons Gāze vai gaistošs šķidrums, ko pilda aerosolos, saldējamās iekārtās u. tml.
zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt).
elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
izgāzties Gāžoties kam apkārt, izkrist, izbirt, izlīt.
ķemmēt Glaust, kārtot ar ķemmi (matus); sukāt.
sukāt Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
sukāt Glaust, kārtot, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apspalvojumu).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot.
sukāt Glaužot, kārtojot ar suku, kārtot (apmatojumu uz kādas ķermeņa daļas).
perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
granāts Granātkoka auglis – apaļš, ar dzeltenīgu vai sārtu mizu klāts auglis, kuram ēdama ir daudzo sēklu ārējā, sarkanā kārta; granātābols.
rīss Graudzāļu dzimtas augs ar garām, lineārām lapām un iegareniem graudiem, ko audzē galvenokārt Āzijā.
kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, brūnu vai melnu apmatojumu un plakanu, zvīņām klātu asti.
nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un pagaru asti.
grāvmala Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne.
linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga auduma, linsēklu eļļas un korķa pulvera, bet tagad galvenokārt no sintētiskiem polimēriem.
lobīt Griezt (plānu kokmateriāla kārtu) ar īpašu mašīnu no rotējoša kluča.
floristika Griezto ziedu sakārtošanas māksla.
sagraizīt Griežot, vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā) savainojumus.
aizgriezties Griežoties apkārt, aizvirzīties prom, griežoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
iegrozīties Grozoties novietoties, iekārtoties (sev vēlamā stāvoklī, vietā).
slaka Grupa, kārta (sabiedrībā).
apakšgrupa Grupai pakārtota vienība (klasifikācijā).
sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu; kārtot (ko) sistēmā.
apbērt Grūstot (kam), tikt apklātam ar biezu (kā) kārtu.
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
nepaklausīgi mati grūti sakārtojami mati.
guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos, pagaidu mītnēs).
guļasvieta Gulēšanai iekārtota vieta.
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties, bezdarbībā gulšņāt.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztas, retāk liektas līnijas.
ritms Harmonisks mākslas darba detaļu, arhitektūras elementu u. tml. izkārtojums.
skafandrs Hermētisks aizsargtērps, kas cilvēku izolē no apkārtējās vides.
melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
tabula Horizontālās vai vertikālās ailēs izkārtots skaitļu vai citādi izteiktu datu kopums.
parodontoze Hroniska un progresējoša zoba apkārtējo audu slimība, kuras dēļ zobs kļūst kustīgs un izkrīt.
rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
iekārtojums Iedalījums noteiktā kārtībā, secībā; ieviesta, nodibinājusies kārtība.
iekārtot Iedalīt (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
ieslēgt strāvu iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
ieslēgt elektrību iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
institūts Iedibināta kārtība, tradīcija.
instinkts Iedzimts organisma reakciju (komplicētu beznosacījuma refleksu) kopums, kas nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
nokaut Iegūt pārsvaru (kāršu spēlē), izspēlējot savu (vērtīgāko) kārti; nosist.
sist kārti iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
ietuntuļot Ieģērbt (parāk siltā un biezā apģērbā); vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt.
iekarināt Iekārt.
komutators Iekārta (agrāk manuāla) telefona sakaru savienojumu nodrošināšanai.
mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
maisītājs Iekārta (kā) maisīšanai; iekārta maisījuma iegūšanai.
mēriekārta Iekārta (kā) mērīšanai.
slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
spektrometrs Iekārta (kā) spektra mērīšanai.
izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (no ierīces).
pāļdzinis Iekārta ar veseri pāļu iedzīšanai gruntī.
slidkalniņš Iekārta bērnu rotaļlaukumā – slīps paaugstinājums ar slidenu virsmu.
draga Iekārta derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai, izskalojot iežu, grunts masu ar ūdeni un tās sastāvdaļas mehanizēti šķirojot.
spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
gamma spektrometrs iekārta gamma starojuma spektra pētīšanai.
gāzģenerators Iekārta gāzes iegūšanai no cietā vai šķidrā kurināmā.
zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
radiotelegrāfs Iekārta informācijas pārraidei ar radioviļņiem.
raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
fakss Iekārta informācijas pārsūtīšanai vizuālā veidā, izmantojot tālruņu sakaru līnijas.
jonizācijas kamera iekārta jonizējošā starojuma reģistrēšanai un pētīšanai.
kinoiekārta Iekārta kinofilmu demonstrēšanai.
elektriskais gans iekārta lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai – stieple, pa kuru plūst elektriskā strāva.
inkubators Iekārta mājputnu olu perināšanai.
spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas.
radiouztvērējs Iekārta noteiktu radioviļņu uztveršanai un pārveidošanai skaņās.
ozonators Iekārta ozona ražošanai; ierīce gaisa bagātināšanai ar ozonu.
tablo Iekārta publiskai informācijai – īpašs vairogs, uz kura var parādīt tekstu, ciparus u. tml.
antena Iekārta radioviļņu izstarošanai vai uztveršanai.
radioiekārta Iekārta radioviļņu radīšanai, raidīšanai un uztveršanai.
rentgeniekārta Iekārta rentgenoloģiskai izmeklēšanai.
signāliekārta Iekārta signālu (1) radīšanai un pārraidei.
retranslators Iekārta signālu uztveršanai un tālākraidīšanai.
termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
sonogrāfs Iekārta sonogrāfijas veikšanai.
karaoke Iekārta šādai dziedāšanai.
komutators Iekārta tai pienākošo un aizejošo elektrisko ķēžu komutācijai, elektriskās strāvas virziena maiņai.
monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
apkure Iekārta telpu apsildīšanai; apsildīšanas sistēma.
konverters Iekārta tērauda ražošanai no izkausēta čuguna, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
sifons Iekārta ūdens novadīšanai (piem., no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem).
pults Iekārta vai tās daļa ar vadības ierīcēm, signalizācijas, kontroles un mērīšanas aparātiem u. tml. kādas sistēmas, procesa, sarežģītas iekārtas, aparāta darbības vadīšanai.
displejs Iekārta videoinformācijas attēlošanai ekrānā; ekrānpults.
vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
uzparikte Iekārta, aparāts u. tml. (aptuvenā lietas raksturojumā).
elpināšanas aparāts iekārta, ar ko nodrošina gaisa pievadi plaušām, kā arī ogļskābās gāzes izvadi.
poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
daudzkrāsu iespiedmašīna iekārta, ar kuru var veidot iespiedumu vairākās krāsās.
stends Iekārta, arī īpaši ierīkota vieta (piem., rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
novads Iekārta, ierīce (kā) novadīšanai; ūdenstece, kas uzņem ūdeņus no nosusināšanas iekārtām.
malējs Iekārta, ierīce (kā) smalcināšanai.
sterilizators Iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai (1).
sūcējs Iekārta, ierīce (kā) sūkšanai.
utilizators Iekārta, ierīce (kā) utilizācijai.
žāvētājs Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai, piem., ar siltumu, gaisa plūsmu.
plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai.
plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
manipulators Iekārta, ierīce dažādu darbību veikšanai no attāluma, imitējot cilvēka roku kustības.
raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai vienkopus.
sildiekārta Iekārtā, ierīcē u. tml. ievietojams siltuma avots, kura uzsilšanu izraisa cauri tam plūstošā strāva.
tecinātājs Iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko tecina [1] (2).
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2).
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
savāktuve Iekārta, ierīce u. tml., tās detaļa (kā) savākšanai; savācējs (2).
reflektors Iekārta, ierīce vai elements (staru, viļņu) atstarošanai; ieliekts spogulis vai ekrāns, kas atstaro gaismu.
separators Iekārta, ierīce vielu, priekšmetu atdalīšanai vienam no otra.
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
pūtējs Iekārta, ierīce, kas pūš gaisu vai ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
ražotājs Iekārta, ierīce, kas ražo (ko).
transporta līdzeklis iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) transportēšanai; transportlīdzeklis.
signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
radioraidītājs Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
radioraidītājs Iekārta, kas paredzēta radioraidījumu pārraidīšanai.
stroboskops Iekārta, kas rada īsus, periodiskus gaismas uzliesmojumus.
sadalītājs Iekārta, kas sadala (piem., šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmu divos vai vairākos atzarojumos.
jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu; ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu; maisītājs.
mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
darbgalds Iekārta, mašīna kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai.
turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
kompresors Iekārtas gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai un pārvietošanai.
sildelements Iekārtas, ierīces daļa, arī ierīce (kā) sildīšanai.
aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
mēbelēt Iekārtot (telpu) ar mēbelēm.
apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
izveidot Iekārtot lietošanai; izmantošanai; ierīkot.
iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
vilkt audeklu iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
uzvilkt audeklu Iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
attaisīt Iekārtot, ierīkot; padarīt pieejamu.
ieriktēt Iekārtot, ierīkot.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
ievietot Iekārtot, likt uzturēties (piem., ārstniecības vai audzināšanas iestādē).
noenkuroties mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka dzīve ir mierīga, bez uztraukumiem.
novietoties Iekārtoties, apmesties.
ietaisīties Iekārtoties; iedzīvoties.
ierīkoties Iekārtoties.
ieriktēties Iekārtoties.
gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
radiostacija Iekārtu komplekss informācijas uztveršanai un pārraidīšanai, izmantojot radioviļņus; informācijas pārraidīšana ar šāda iekārtu kompleksa palīdzību.
termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle.
siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai.
stacija Iekārtu komplekss uztveršanai un raidīšanai ar radioviļņu starpniecību; radiostacija, raidstacija.
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
elektrostacija Iekārtu un būvju komplekss elektriskās enerģijas ražošanai no cita enerģijas veida.
siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
piestrāde Iekārtu, ierīču, atsevišķu detaļu u. tml. papildu apstrāde vai darbināšana, lai (ko) salāgotu, panāktu (kā) sekmīgu darbību.
izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā, secībā (atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
iekabināt Ielikt, iekārt (piem., āķī, cilpā).
novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; iekārtoties.
kombinēt Iepriekš izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (rīcību, darbību).
restaurācija Iepriekšējās valsts iekārtas, politiskās varas atjaunošana.
novietot Ierādīt, iekārtot (kam) apmešanās vietu; izmitināt.
kataloģizēt Ierakstīt katalogā; iekārtot katalogu.
kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku).
birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
sadalītājs Ierīce regulējamai (kā, piem., materiālu, produktu) padevei uz pārstrādes iekārtām, transportierīcēm, lopu ēdināšanas vietām u. tml.
ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
stopkrāns Ierīce vilciena apstādināšanai ārkārtas gadījumā.
adapters Ierīce, ar kuru savstarpēji savieno datu apstrādes iekārtas.
noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) noslēgšanai, pārtraukšanai.
rāvējs Ierīce, iekārta (kā) izraušanai.
meklētājs Ierīce, iekārta (kā) meklēšanai.
mitrinātājs Ierīce, iekārta (kā) mitrināšanai.
noņēmējs Ierīce, iekārta (kā) noņemšanai, savākšanai.
nosūcējs Ierīce, iekārta (kā) nosūkšanai.
padevējs Ierīce, iekārta (kā) padošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu.
pildne Ierīce, iekārta (kā) pildīšanai ar kādu vielu.
saslēgs Ierīce, iekārta (kā) saslēgšanai.
sējējs Ierīce, iekārta (kā) siešanai.
sijātājs Ierīce, iekārta (kā) sijāšanai.
skalotājs Ierīce, iekārta (kā) skalošanai.
smalcinātājs Ierīce, iekārta (kā) smalcināšanai.
smidzinātājs Ierīce, iekārta (kā) smidzināšanai.
kamera Ierīce, iekārta (parasti izolētas, slēgtas telpas veidā); ierīces, iekārtas izolēta, slēgta daļa.
dzesētājs Ierīce, iekārta dzesēšanai.
termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piem., pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
noteicējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) konstatēšanai.
sildītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sildīšanai.
sinhronizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sinhronizācijai.
šķirotājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) šķirošanai.
reģenerators Ierīce, iekārta vai tās daļa, kas (ko) reģenerē (2).
satvere Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
satvērējierīce Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
savilcējs Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilkšanai.
savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; kolektors (1).
ravētājs Ierīce, iekārta, darbarīks nezāļu ravēšanai.
noņēmējs Ierīce, iekārta, detaļa (kā) noņemšanai, mazināšanai, likvidēšanai.
placinātājs Ierīce, iekārta, kas (ko) placina.
pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
lauzējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā) laušanai.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
uzrikte Ierīce, iekārta.
kolektors Ierīce, ietaise, iekārta (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novadīšanai.
taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml.
regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
filtrs Ierīce, mehānisms vai iekārta (šķidruma, gāzes) attīrīšanai no piemaisījumiem.
šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
atmiņa Ierīču un procesu kopums (iekārtā), kas nodrošina informācijas ierakstīšanu, saglabāšanu un reproducēšanu.
trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai.
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
zemēt Ierīkot nepieciešamos savienojumus starp elektroiekārtas daļām un zemi.
iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (ko).
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas iegarens cepums.
ievietoties Iesēsties, iekārtoties (kādā vietā, telpā).
makets Iespieddarba paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
kantoris Iestāde, uzņēmums (parasti padomju iekārtā).
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, mērījumiem.
vatēt Iestrādāt siltinājuma kārtu (piem., vates, vatelīna) (parasti tekstilizstrādājumā).
mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
līst priekšā iet, neievērojot rindas kārtību.
pārslēdzējs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai; pārslēgs.
pārslēgs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai.
lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tuvākā apkārtne.
klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to).
bruņot Ietvert izturīgā aizsargkārtā.
iejozt Ietvert, ierobežot, atrasties apkārt (kam).
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
automatizēt Ieviest automātiskas iekārtas (piem., kādā nozarē, uzņēmumā).
pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību; pārveidot (1).
iekārtot Ieviest, iedibināt noteiktu kārtību.
ielikt Ievietot (kādā iestādē); iekārtot (piem., darbā).
iekārt Ievietot (kur iekšā) un pakārt.
uzlikt (kompakt)disku ievietot kompaktdisku kompaktdisku atskaņotājā vai videoiekārtā atskaņošanai, attēla reproducēšanai.
iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu.
silicītieži Ieži, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda minerāliem.
starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
ieraža Ilgā laikā izveidojusies (rīcības, izturēšanās) kārtība.
nēsāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
valkāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu) sakārtojumu, griezumu; nēsāt (2).
klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
izvalstīt Ilgāku laiku, vairākkārt valstīt.
bezgalīgs Ilgs, nemitīgs; tāds, kas bieži atkārtojas; apnicīgs.
juku laiki ilgstošas nekārtības, ilgstošs stabilas varas, vadības trūkums.
bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt; nevīžīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
atskatīties Ilgstoši, daudzkārt skatoties, izjust apnikumu.
velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [ Cicuta virosa].
dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
tuberkuloze Infekcijas slimība, ko izraisa īpašas baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, arī citus orgānus.
seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem saslimst galvenokārt dzimumceļā; arī veneriskās slimības.
reimatisms Infekciozi alerģiska iekaisuma slimība, kas skar galvenokārt sirds un locītavu saistaudus un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
fakss Informācija, ko saņem vai nosūta ar šādas iekārtas palīdzību.
informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
disks Informācijas uzglabāšanas iekārta datorā.
radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
policija Institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības sargāšanai.
subordinācija Institūciju vai amatpersonu izkārtojuma sistēma, kur zemāki posmi padoti augstākiem.
interjerists Interjera iekārtošanas speciālists.
kanalizācija Inženierbūvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu, aizvadīšanu un attīrīšanu; attiecīgo sanitārtehnisko ierīču, novadcauruļu u. tml. sistēma.
ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni; šādas sistēmas cauruļvads.
odere Īpaša apdares kārta (kā iekšpusē).
starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
kārtainā mīkla īpaša veida mīkla, kas pēc izcepšanas viegli dalās kārtās.
istaba Īpašam nolūkam iekārtota telpa kādā iestādē.
laukums Īpašam nolūkam iekārtota zemes platība.
istaba Īpašam nolūkam paredzēta, iekārtota telpa (dzīvoklī, mājā).
suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
parks Īpaši iekārtota atpūtas teritorija ar apstādījumiem, kokiem, koku grupām, ierīkotiem celiņiem u. tml.
lidosta Īpaši iekārtota celtne pie lidlauka pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
invalīdu nobrauktuve īpaši iekārtota nobrauktuve cilvēkiem ratiņkrēslos.
ložmetēju ligzda īpaši iekārtota pozīcija (ierakums) šaušanai ar ložmetēju.
darbnīca Īpaši iekārtota telpa (piem., amatnieka, mākslinieka) darbam.
vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna vai dušas kabīne.
karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
autoosta Īpaši iekārtota vieta ar ēku autobusa pasažieru apkalpošanai un dienesta vajadzībām.
autodroms Īpaši iekārtota vieta autosacīkstēm un automobiļu izmēģināšanai.
stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka (piem., govs) novietošanai; aizgalds.
zāle Īpaši iekārtota, plaša telpa ar noteiktām funkcijām.
vivārijs Īpaši iekārtotas telpa laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
tirgus Īpaši iekārtots laukums, celtne, kur noris tirgošanās.
skatu laukums īpaši ierīkots laukums (piem., tornī) apkārtnes novērošanai.
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., viesnīcā, slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
vadāmība Īpašību kopums (piem., iekārtai, ierīcei, kādai sistēmai), kas nodrošina iespēju vadīt (tās) darbību.
dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
pods Īpašs podveida trauks, parasti ar osu, dabisko vajadzību kārtošanai; naktspods.
rakstāmrīks Irbulis darbam ar skārienjutīgajām iekārtām (parasti datoru).
irde Irdena kārta, slānis; irdne.
rifs Īsa muzikāla frāze, kas tiek vairākkārt atkārtota (populārajā mūzikā un džezā).
sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piem., kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļas).
anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
guļamistaba Istaba, kas iekārtota gulēšanai.
salons Istaba, kas iekārtota viesu pieņemšanai.
muliņš Izbūve (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotu kuģu pietauvošanās vietām.
dzimums Izcelšanās (parasti šķiriskā nozīmē); kārta.
rakt Izcelt (zemi, smiltis u. tml.) ar īpašām iekārtām, ierīcēm, mašīnu lāpstveida daļām.
zibināties Izcelties apkārtnē (piem., ar savu spožumu, krāsas spilgtumu).
zibsnīt Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
sudrabot Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
sudraboties Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
spīdēt Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (galvenokārt Indijā); persona, kam ir šāds tituls.
fenomenāls Izcils, neparasts, ārkārtējs.
ekstra Izcils, sevišķs; ārkārtīgs.
lāsmot Izdalīties no apkārtnes ar savu spožumu, spilgtumu.
zilēt Izdalīties no apkārtnes ar savu zilo krāsu.
degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai gaišo krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
norēķināties Izdarīt maksājumus, nokārtot finansiālās saistības.
mest cilpu kaklā izdarīt pašnāvību, pakārties.
mest cilpu ap kaklu izdarīt pašnāvību, pakārties.
izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
demontēt Izjaukt pa daļām (mašīnu, iekārtu, ierīci u. tml.); noņemt (mašīnu, iekārtu u. tml.) no pamata, uzstādināšanas vietas.
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
dievināt Izjust ārkārtīgi lielu patiku.
izkarināt Izkārt.
izkārtne Izkārta plāksne vai afiša ar reklāmu.
izkarināties Izkārties.
iegrozīties Izkārtot (sev ko) tā, lai izveidotos vēlami apstākļi.
pārkārtot Izkārtot citā laikā.
samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
izbrīvēt Izkārtot tā, ka ir brīvs, nav aizņemts, nodarbināts.
iegrozīt Izkārtot, risināt vēlamā veidā.
izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses).
izplāt Izklāt, izplest (parasti plānā kārtā).
klājums Izklāts (kā) slānis, kārta; klājiens.
jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
gaist Izkliedēties apkārtējā vidē; pamazām zust, izgarot.
uzsūkties Izkliedēties apkārtējos audos, izzust.
izkaukt Izlūgties, dažkārt raudot, žēlojoties.
izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
izsist Izmainīt, izjaukt (piem., ierasto kārtību).
raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
apkārtmērs Izmērs apkārt kādam ķermenim.
biezums Izmērs starp (priekšmeta, materiāla, kārtas) plaknēm (parasti augšējo un apakšējo).
elektroizolācija Izolācija, ar ko novērš elektrisko lādiņu noplūdi dažādās iekārtās.
bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
izslēgties Izolēties, izvairīties (piem., no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
nokārtot formalitātes izpildīt noteiktās prasības, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (darbību, pasākumu, laiku u. tml. ).
gaiss Izplatījums, telpa, kas apņem zemeslodi, atrodas visapkārt.
raidīt Izplatīt (piem., informāciju, signālus) – par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
svaidīties Izplatīties (parasti vairākkārt, noteiktā virzienā) – par gaismu.
izstarot Izplatīties telpā, apkārtējā vidē.
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, apkārtnē).
piestarot Izplatot gaismu, piepildīt (ar to, piem., telpu, apkārtni); piepildīt ar gaismu (ko).
piesmaržot Izplatot smaržu, piepildīt ar to (telpu, vidi, apkārtni).
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas); piespiedu kārtā atbrīvot (no darba).
apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
resertificēt Izsniegt sertifikātu atkārtoti.
metalizācija Izstrādājuma virsmas pārklāšana ar plānu metāla kārtiņu vai metāla pievienošana (kam).
virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
pārsukāt Izsukāt vēlreiz, atkārtoti.
tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piem., telpas, celtni, apkārtni).
apkopt Iztīrīt, notīrīt; sakārtot lietošanai.
izvīstīt Iztīt (ko vairākās kārtās ietītu).
iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
pārstiepties Izveidojoties pārklāt (parasti par kā plānu kārtu).
aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt); norobežot (ar ko).
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
izbetonēt Izveidot no betona; izklāt (no iekšpuses) ar betona kārtu.
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu, nedaudz izgreznoties, izrotāties.
nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piem., kādā norisē).
izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību.
sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
ieiet (kādās) sliedēs izveidoties noteiktai kārtībai.
nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
pārvērtēt Izvērtēt (ko) vēlreiz, atkārtoti, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
izkārtot Izvietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā; sakārtot.
izklāt Izvietot (noteiktā kārtībā).
iekārtot Izvietot, ielikt (kur) noteiktā kārtībā; ievietot (kur) vēlamā stāvoklī.
pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, secībā, veidā.
izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā.
izlikt kārtis izzīlēt pēc kārtīm.
sajukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai; tikt sajauktam.
apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
pārjautāt Jautāt, atkārtojot iepriekš izteikto tekstu vai tā daļu.
apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
fons Jonizējošais starojums, kas pastāvīgi ir apkārtējā vidē.
apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
mala Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne; jūras piekraste.
roņveidīgie Jūras zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piem., roņi, valzirgi).
kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
otrkārt Kā otrais pēc kārtas; otrajā vietā.
pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas; pirmajā vietā.
treškārt Kā trešais pēc kārtas; trešajā vietā.
kā nākas kā vajag, kā pieklājas; arī kārtīgi, pareizi.
augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
hermetizācija Kāda tilpuma, telpas vai tās daļas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzu un šķidrumu apmaiņu ar apkārtējo vidi.
galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
recidīvs Kādas parādības (parasti nevēlamas) atkārtošanās.
mantāgs Kādas teritorijas vasaļu sanāksme, kas nodarbojās galvenokārt ar tiesas spriešanu (14.–16. gs.).
emfāze Kādas valodas vienības izcēlums (piem., ar akcentu, intonāciju, mainītu vārdu kārtību).
pavazāties Kādu laiku klīst, staigāt apkārt.
sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
piekakāt Kakājot padarīt netīru (telpu, apkārtni).
apkalt Kaļot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
apkapāt Kapājot atdalīt (visapkārt, no visām pusēm).
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
landsknehts Kara algotnis, kājnieks (Eiropas valstīs, galvenokārt Vācijā 16.–17. gs.).
brāļu kapi karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
piekarināt Karinot piestiprināt, piekārt.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
pasēt Kāršu spēlē – atteikties no kārtējās kāršu izspēles vai izstāties no spēles.
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
bridžs Kāršu spēle četriem cilvēkiem, kas divos pāros sacenšas viens ar otru un kurā tiek izmantota kāršu kava ar 52 kārtīm.
pokers Kāršu spēle, kurā piedalās divi vai vairāki spēlētāji, kam rokās izliktas kārtis; tie sader, un katrs izliekas, ka uzvarēs.
karināt Kārt (vairākkārt, vairākus priekšmetus u. tml.); novietot (kur, pāri kam u. tml.) tā, ka karājas.
apakškārta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
virsdzimta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
pārlikt eksāmenu kārtot eksāmenu vēlreiz, no jauna.
klāt gultu kārtot gultu gulēšanai.
iet gulēt kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
likties gulēt kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
iet pie miera kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina Jāņos.
pāters Katoļu mācītājs vai augstākas kārtas mūks.
vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
storveidīgs Kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 m garas) zivis, piem., store, beluga, sevrjuga [Acipenseriformes].
lapsu ferma kažokzvēru ferma, kur audzē galvenokārt sudrablapsas, polārlapsas.
cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
piekladzināt Kladzinot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
klenderis Klaidonis; arī apkārtklīstošs dzērājs.
pieklaigāt Klaigājot piepildīt ar skaņām (telpu, apkārtni).
uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
noklāt Klājot virsū (kādu vielu), izveidot (tās) kārtu (uz kā).
apakšklase Klasei pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
saklasificēt Klasificējot sakārtot.
sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
likt Klāt (kā kārtu uz kā).
triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
pārklāt Klāt (kam) pāri kā kārtu, segumu u. tml.
tapsēt Klāt (priekšmeta) virsmu ar mīksta materiāla kārtu.
servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
bruņots Klāts ar izturīgu aizsargkārtu, izolāciju.
klētnieks Klēts pārzinis (padomju iekārtas laikā).
piekliegt Kliedzot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
vazāties Klīst, staigāt apkārt.
apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
apdzeltēt Kļūt iedzeltenam, dzeltenam (no virspuses, visapkārt).
piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
pieklust Kļūt klusam vai klusākam (par telpu, apkārtni).
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, vairs nerūpēties par savu ārējo izskatu; arī morāli pagrimt.
samezgloties Kļūt sarežģītam, grūti atrisināmam, grūti nokārtojamam.
aplupt Kļūt tādam, kam (daudzās vietās) atlupusi virsējā kārta.
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
apknābāt Knābājot atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus, nodrupināt (no virspuses, visapkārt).
dendrohronoloģija Koka vecuma un tā augšanas īpatnību noteikšana pēc gadskārtām (koka) stumbra šķērsgriezumā.
vītolu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem (piem., vītoli, apses).
kastaņa Koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
tievkoks Koks, arī kokmateriāls ar samērā mazu (piem., līdz 13 cm) stumbra apkārtmēru.
sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
simfoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus galvenokārt simfoniskajā žanrā.
izkārtojums Kompozīcija (piem., daiļdarbam), noteiktā kārtībā izvietojot (tā) atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
kondicionētājs Kondicionēšanas iekārta.
sesija Konferences, kongresa u. tml. darba kārtības daļa.
segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
klājs Kopā sastiprināta (dēļu, baļķu u. tml.) kārta (kā segumam).
uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, tīrot, kārtojot telpu).
guļamkorpuss Korpuss, kas iekārtots gulēšanai.
pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu.
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
tinte Krāsvielu šķīdums (printera kārtridžā) teksta izdrukāšanai uz papīra.
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
pārkravāt Kravājot pārlikt (ko citā vietā); pārkārtot.
lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
recidīvists Krimināli sodīta persona, kas atkārtoti izdarījusi noziegumu.
kriminālprocess Krimināllietu tiesāšanas kārtība; krimināllietu izmeklēšana un iztiesāšana.
kūleņot Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
kristālrežģis Kristālu veidojošo daļiņu (atomu, jonu, molekulu) ģeometriski regulārs izvietojums, kam raksturīga periodiska atkārtojamība trijās dimensijās.
liturģija Kristīgo dievkalpojums vai tā daļa atbilstoši attiecīgajā konfesijā noteiktajai kārtībai.
aligators Krokodilu kārtas dzīvnieks ar īsu un platu purnu.
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
stūres māja kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
stāpelis Kuģu būvēšanai, remontēšanai un nolaišanai ūdenī iekārtots laukums ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi.
osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu masas kārtu vidū.
termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
ezis Kukaiņēdāju kārtas nakts dzīvnieks ar asām adatām klātu ķermeņa virsdaļu un kas briesmu brīžos spēj saritināties kamolā.
odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem spārniem jeb vienu spārnu pāri (piem., odi, knišļi, mušas, dunduri); šīs kārtas kukaiņi.
taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi, piem., sienāži, circeņi, siseņi [Orthoptera].
plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
kārtaine Kupli, daudzkārtaini, no viegla un plāna auduma darināti ļoti īsi baletdejotājas svārciņi.
pavards Kurināma iekārta ēdiena gatavošanai.
krāsns Kurināma vai karsējama iekārta ēdiena gatavošanai.
rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko).
strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
svārstība Kustība, process, kas laikā atkārtojas.
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (kā) liels kopums.
izstaipīt Kustinot izvingrināt, vairākkārt izstiept (ķermeni, tā daļas).
seklā kūts kūts ar speciāli iekārtotu grīdu un padziļinājumu kūtsmēsliem, ko katru dienu iztīra.
operators Kvalificēts darbinieks, kas apkalpo vai vada, piem., tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu; kvalificēts darbinieks, kas dara, veic (ko), strādājot ar tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu.
skaitīšanas sistēma kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
pieķemmēt Ķemmējot piekārtot, arī pielīdzināt (matus), arī pieglaust.
noķemmēt Ķemmējot saglaust, sakārtot noteiktā veidā (matus).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
izķemmēt Ķemmējot sakārtot.
metamērija Ķermeņa sadalījums posmos (metamēros jeb segmentos), kas regulāri atkārtojas (piem., posmtārpiem).
līdzsvars Ķermeņa stāvoklis noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem; telpu.
mākslīgā šķiedra ķīmiskā šķiedra, ko iegūst no dabiskiem organiskiem savienojumiem (galvenokārt celulozes).
elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums atommasas pieaugšanas secībā.
daoisms Ķīniešu filozofijas virziens, mācība par dao, kas aicināja respektēt pasaulē pastāvošo kārtību un ritmu; viena no ķīniešu reliģijām, kas pauž šādus uzskatus.
fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
iguāna Ķirzaka zaļganā krāsā, kas dzīvo galvenokārt Amerikas tropu mežos.
tritikāle Labības augs – kviešu un rudzu hibrīds, ko audzē galvenokārt graudu un zaļmasas ieguvei.
labierīkot Labiekārtot.
sinodiskais periods laika intervāls, pēc kura atkārtojas planētas vai pavadoņa opozīcijas un konjunkcijas, kā arī fāzes.
darbmūžs Laika posms, kurā (iekārta, ierīce) saglabā savai darbībai vajadzīgās īpašības, spēj normāli darboties.
laist uz riņķi laist apkārt.
katamarāns Laiva (piem., Klusā okeāna salu iedzimtajiem), kuras korpusam ar kārtīm paralēli pievienota otra peldoša daļa.
aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
aplāpīt Lāpot uzturēt kārtībā (kāda drēbes).
lasītava Lasīšanai īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, arhīvā u. tml.).
bluķa vakars latviešu gadskārtu svētki (īsi pirms ziemas saulgriežiem), kad vilka apkārt bluķi, ko pēc tam sadedzināja.
laukmala Lauka (1) tuvākā apkārtne, tā malējā daļa.
ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
govs Lauksaimniecības dzīvnieks, ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
kultivators Lauksaimniecības mašīna augsnes virskārtas apstrādei – irdināšanai, drupināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kam nepieder zeme (valsts iekārtā, kurā zeme ir privātīpašums).
aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
gāle Ledus kārta, apledojums.
apledojums Ledus kārta, kas apklāj kādu virsmu; atkala.
ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu; ledus sega.
ledus sega ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
apvilkties Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
libānieši Libānas pamatiedzīvotāji (galvenokārt arābi).
aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) – par putniem, kukaiņiem.
apriņķot Lidojot, riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
strupvabole Līdz 10 mm gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
kompozicionālā anafora līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
pārliekt Liecot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi.
apliekt Liecot virzīt (kā malu, galu ap ko, kam apkārt).
locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
kā klājiens lielā daudzumā, blīvi; lielā nekārtībā.
saida Liela mencveidīgo kārtas zivs, kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos [Pollachius virens].
haoss Liela nekārtība, juceklis; pilnīgs sistēmas trūkums.
juceklis Liela nekārtība, liels sajukums.
bardaks Liela nekārtība; haoss.
sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu [Acipenser stellatus].
pils Liela, nocietināta būve vai grezni būvēta, iekārtota (piem., valdnieka) mītne.
liellopi Lieli lauksaimniecības dzīvnieki (piem., govis, vērši), ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
omārs Liels desmitkāju kārtas jūras vēzis.
degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
kamielis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, kas dzīvo tuksnešos un stepēs.
briedis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem, slaidām kājām un īsu asti.
jūras krauklis liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns; kormorāns.
grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitasputns.
panorāmas ritenis liels rotējošs ritenis, kurā braucot var aplūkot plašu apkārtni.
rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem, kam atšķirībā no medņa uz spārniem ir gaišas svītras [Tetrao tetrix].
garkājis Liels, divspārņu kārtas ods ar garām, tievām kājām un gariem spārniem.
plate Liels, plakans šķīvis vai paplāte ar dekoratīvi sakārtotām uzkodām.
jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (galvenokārt Dienvidamerikā) [Panthera onca].
raksturlielums Lielums, parametri, kas raksturo (piem., kādu iekārtu, ierīci).
aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
vai Lieto, īpaši uzsverot jautājumu un teikuma beigās atkārtojot vēlreiz.
kurš Lieto, jautājot par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) kārtu, secību, daļu.
arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
ik Lieto, lai norādītu, ka darbība vai process notiek regulāri, atkārtoti – reizi nosauktajā laika posmā vai attālumā.
oh Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
oho Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., sajūsmu, pārsteigumu).
kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī.
vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
dīdīt Likt (kādam) atkārtoti darīt, atkārtoti mācīt (kādam ko); dresēt.
tīt Likt (kam) kārtām apkārt, segt (kādu, ko), apņemot no visām pusēm.
izvietot Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
izkārtot Likt izvietoties, novietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā.
disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]; pieradināt pie noteiktas kārtības.
skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
segt Likt, klāt (ar kādu materiāla kārtu).
klāt Likt, novietot (ko), veidojot slāni, kārtu.
ridāt Likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (tiesā) ar prasību civillietā vai sūdzību krimināllietā (pret kādu).
dzēst sodāmību likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
sgrafito Līniju un laukumu iegriezums sienas apmetuma virsējā kārtā, atsedzot apakšējā slāņa krāsu toni.
sonets Lirisks 14 rindu dzejolis, kas sastāv no diviem četrrindu pantiem ar pāros sakārtotām atskaņām un diviem trīsrindu pantiem ar brīvu atskaņu sakārtojumu.
tercīna Lirisks dzejolis, kas sastāv no trīsrindēm ar noteiktā veidā kārtotām atskaņām.
romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
landtāgs Livonijā valdošo kārtu kopīga pārstāvības institūcija.
šūpuļa kārts lokana kārts, pie kura piekar šūpuli, lai to varētu šūpot.
līksts Lokana kārts.
pārlocīt Lokot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt locījuma vietā.
salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
aplocīt Lokot apņemt, apliekt, aptīt (ap ko, kam apkārt).
gaučo Lopu gani Argentīnā (galvenokārt spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācēji).
izlozēt Lozējot noteikt (piem., starta kārtību, sporta spēļu pretinieku).
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
degošs Ļoti aktuāls, steidzami kārtojams.
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti strauji vērst (acis, skatienu) dažādos virzienos.
šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties, mainot kustības virzienu.
apžņaugt Ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt).
kā zirgs Ļoti daudz; ārkārtīgi, intensīvi (piem., strādāt).
bez sava gala ļoti daudz; ārkārtīgi.
nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
trakots Ļoti intensīvs, ārkārtīgs.
cūcība Ļoti liela netīrība, nekārtība.
šausmas Ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūta; ārkārtīgi liels nemiers, satraukums (par ko).
bezprātīgs Ļoti liels, aizrautīgs, ārkārtīgs.
nāvīgs Ļoti liels, ārkārtīgs.
satriecošs Ļoti liels, ārkārtīgs.
katastrofāls Ļoti liels, milzīgs; ārkārtīgs.
zvērs Ļoti liels; ārkārtīgs; zvērīgs (2).
briesmīgs Ļoti liels; ārkārtīgs.
drausmīgs Ļoti liels; ārkārtīgs.
zvērīgs Ļoti liels; ārkārtīgs.
tuntuļot Ļoti silti, vairākām kārtām ģērbt.
pedantisks Ļoti vai pārmērīgi kārtīgs, rūpīgs, sīkumains (par cilvēku).
rekordliels Ļoti, ārkārtīgi liels; tāds, kas lieluma, skaita, apjoma u. tml. ziņā vēl nav bijis.
negants Ļoti, ārkārtīgi, stipri.
varens Ļoti, ārkārtīgi, varen.
mežonīgs Ļoti, ārkārtīgi; neciešami.
kā neprātīgs ļoti, ārkārtīgi.
līdz neprātam ļoti, ārkārtīgi.
bezgalīgs Ļoti, ārkārtīgi.
milzīgs Ļoti, ārkārtīgi.
nāvīgs Ļoti, ārkārtīgi.
trakots Ļoti, ārkārtīgi.
traks Ļoti, ārkārtīgi.
milzum Ļoti, ļoti lielā mērā; ārkārtīgi.
sterils Ļoti, pārmērīgi tīrs, kārtīgs.
bezgala Ļoti, sevišķi, ārkārtīgi; bezgalīgi.
sasodīts Ļoti; ārkārtīgi.
varen Ļoti; ārkārtīgi.
formālā loģika mācība par domāšanas formālo sakārtotību.
zubrīt Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
zubrīties Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
rika Maizes šķēle (parasti nogriezta klaipam visapkārt); rieciens.
nomaksāt Maksājot nokārtot finansiālās saistības; samaksāt.
samaksāt Maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības); pilnīgi norēķināties (par ko, piem., ar naudu).
starpmaksājums Maksājuma daļa, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
replika Mākslas darba atkārtojums, ko atšķirībā no kopijas darinājis pats autors.
dekoratīvā māksla mākslas nozare, kurā rada mākslas darbus, kas izdaiļo, izgrezno apkārtējo vidi.
deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gs.), kurā izmantoja gotikas paraugus.
ūda Makšķerēšanas rīks – aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu auklas rezervi.
samalt Maļot (ierīcē, iekārtā) iegūt (piem., produktu).
samalt Maļot (ierīcē, iekārtā), sasmalcināt.
minorāts Mantošanas kārtība, kurā nesadalītu nekustamo īpašumu manto jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks.
klints Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
nīlzirgs Masīvs, liels pārnadžu kārtas zīdītājs ar kailu ādu bez apmatojuma (Āfrikā); behemots.
skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai izstrādāšanai.
licējs Mašīna, iekārta (kā) iestiprināšanai, ievietošanai.
darbmašīna Mašīna, iekārta kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai; darbgalds.
prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
agregāts Mašīnas, aparāta vai iekārtas daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
montāža Mašīnu, iekārtu, konstrukciju, būvju u. tml. salikšana no gatavām detaļām ekspluatācijas (darbības) vietā.
matrica Matemātisks objekts – taisnstūrveida tabulā sakārtotu skaitļu kopums.
vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas, eksistē.
matemātiskais svārsts materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
erozija Materiālu virskārtas pakāpeniska sairšana.
zirgaste Matu sakārtojums – pakausī cieši sasieti, nesavīti, samērā gari mati.
aste Matu sakārtojums – pakausī sasieti, nesavīti mati.
frizūra Matu sakārtojums.
lēkšķe Matu, spalvu u. tml. neliels kopums, šķipsna (parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra).
asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
apsvilt Mazliet apdegt; apdegt (visapkārt, no virspuses).
apmaisīt Mazliet pamaisīt, pārveidot (stāvokļa, noslāņojuma, sakārtojuma) ziņā.
pakārtot Mazliet sakārtot.
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
piekārtot Mazliet, nedaudz sakārtot; pielabot (kā) sakārtojumu, novietojumu.
mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs dziedātājputns ar nelielu, plakanu knābi un pagaru asti.
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns – viens no lapu ķauķiem [Phylloscopus trochilus].
melodiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
dominante Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
katastrofu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana ārkārtas apstākļos.
avārijas kontracepcija medikamenti, ko ārkārtējā gadījumā lieto pēc dzimumakta, lai nepieļautu grūtniecības iestāšanos.
stereotipija Mehāniska vārdu, frāžu, kustību vai pozu atkārtošana, ko novēro psihisku slimību gadījumā.
agregāts Mehāniski savienots mašīnu, aparātu vai iekārtu kopums noteikta darba veikšanai.
palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt vai papildina galvenā mehānisma, iekārtas u. tml. darbību.
rakties Meklēt (ko) starp citiem priekšmetiem, sajaucot, radot nekārtību.
trilleris Melisma veids – strauja, vairākkārtēja pamatskaņas un blakusskaņas mija.
sekvence Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
bruņas Metāla aizsargkārta, kas klāj karakuģus, militāras mašīnas u. tml.
silicēšana Metāla izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar silīciju.
kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm, visapkārt), arī novietot (ap ko).
damaksnis Meža tips, kur aug galvenokārt priedes un egles ar bērzu piejaukumu.
snauda Miers, klusums (piem., apkārtnē, dabā).
vaba Miets, kārts tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai.
sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
pūšana Mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisku savienojumu (galvenokārt olbaltumvielu) noārdīšanās process.
pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas rada pelēcīgu, arī iezilganu kārtu (uz kā).
elektronmikroskops Mikroskops, kurā daudzkārt palielinātu priekšmeta attēlu veido elektronu kūlis.
komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
kara tribunāls militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (padomju iekārtā).
tiranozaurs Milzīgs dinozauru kārtas gaļēdājs rāpulis ar asu redzi un spēcīgiem žokļiem.
ilūvijs Minerālās un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi izskalojuši no augsnes virskārtas un nogulsnējuši dziļāk – iluviālajā horizontā.
glaubersāls Minerāls – nātrija sulfāta hidrāts, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli.
nātrija sulfāta hidrāts minerāls, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli; glaubersāls.
ahāts Minerāls, pusdārgakmens, kam raksturīgas plānas, dažādas krāsas kārtas.
melodiskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
apmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (ap ko, kam apkārt).
virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek maldīties gājējiem, braucējiem, vadā tos apkārt.
zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
zemestiesa Muižnieku kārtas tiesa lauku apgabalos (Krievijā 18. un 19. gs.); zemes tiesa.
šāviņš Munīcija, kas tiek izšauta no artilērijas ieročiem vai palaišanas iekārtām; izšautās munīcijas sprādziens.
apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
tarāns Mūru graujamā ierīce – trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis.
stiebrmuša Muša, kuras kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
minimālisms Mūzikā – kompozīcijas veids, kam raksturīga ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) vienmērīga maiņa un noteikts izkārtojums (skaņdarbā).
metalofons Mūzikas instruments, kurā skaņu rada, ar nūjiņām sitot pa noteiktā skaņkārtā sakārtotām metāla plāksnītēm.
diatonika Mūzikas skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
vaskapuķe Mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaska puķe [Hoya cornosa].
vaska puķe mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaskapuķe.
atsvēte Nākamā svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) atkārtota svinēšana.
laukums Neapbūvēta, arhitektoniski iekārtota zemes platība pilsētā.
tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
ekscess Neatļauta, patvaļīga rīcība; sabiedriskās kārtības, uzvedības normu u. tml. pārkāpums.
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nepārvarami ietekmēt.
ieslēpties Nebūt redzamam vai būt grūti saskatāmam, kam citam atrodoties apkārt, priekšā u. tml.
stāvēt Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām).
pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piem., telpā).
pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt, likt, kārtot (ko).
sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
jukas Nekārtības, sajukums (piem., valstī, organizācijā).
nejēdzība Nekārtības, trūkumi; aplamības.
grēda Nekārtīgi saliktu, samestu priekšmetu kopums, kaudze.
švīka Nekārtīgi vilkta svītra, skrāpējums, skramba.
samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot, glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
samest Nekārtīgi, nevīžīgi, arī ar metienu, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
aizķēpāt Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.
sagrūst Nekārtīgi, pavirši novietot.
jūklis Nekārtīgs (daudzu priekšmetu) sajaukums; juceklis.
juceklis Nekārtīgs (kā) apvienojums, sajaukums; jūklis.
haotisks Nekārtīgs, juceklīgs; tāds, kurā trūkst sistēmas.
nevīžīgs Nekārtīgs, nolaidīgs (pret sevi, savu ārieni u. tml.).
nevīžīgs Nekārtīgs, paviršs.
varza Nekārtīgs, savijies, samudžināts (tievu, garu priekšmetu) kopums; mudžeklis (1).
mudžeklis Nekārtīgs, savijies, samudžināts (tievu, garu priekšmetu) kopums.
samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kur var saņemt medicīnisko palīdzību vai izsaukt ārstu uz māju.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, uzšķiļot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
uzledojums Neliela ledus kārta (piemēram, uz priekšmeta).
trīsuļods Neliels bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī.
garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis; garnele.
somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes [Cavia porcellus].
šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu un skaistu sudrabaini pelēku apmatojumu.
pele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar smailu purnu, garu, tievu asti un pelēku, brūnganu vai dzeltenīgu apspalvojumu.
vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
kaķis Neliels plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar brūngani pelēku apspalvojumu, kas pārtiek no augu sēklām, pumpuriem [Acanthis cannabina].
cielava Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar garu asti.
sarkanrīklīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kam raksturīgs oranžs galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums [Erithacus rubecula].
stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas lauku putns ar īsu, pie pamata resnu knābi.
strazds Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melns, pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru dzeltenu vai brūnu knābi.
bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar tumšiem, smailiem spārniem, gaišu pakrūti un dziļi šķeltu asti.
kurmis Neliels, augsnē dzīvojošs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks ar samtainu, tumšu apmatojumu, smailu purnu un lāpstas veida priekškāju pēdām.
kāmis Neliels, drukns grauzēju kārtas dzīvnieks ar īsām kājām un vaigu maisiem barības vākšanai.
sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
cirslis Neliels, pelei līdzīgs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks.
izgāzties Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
nomētāt Nenolikt vietā; nevīžīgi, nekārtīgi nomest; izmētāt (ko).
ārprātīgs Neparasti liels, spēcīgs; ārkārtīgs.
burvīgs Neparasti skaists, ļoti jauks, ārkārtīgi patīkams.
ārkārtīgs Neparasts, nepiedzīvots, sevišķs; ārkārtējs (1).
ekstraordinārs Neparasts; ārkārtējs.
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
vienā laidienā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
slīdkāpnes Nepārtrauktas darbības pacelšanas iekārta kustīgu kāpņu veidā; eskalators.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
likties Nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
nekustināt Nerisināt, nekārtot (piem., kādu jautājumu).
skribelēt Neskaidri, nekārtīgi rakstīt.
ratiņi Nesošā ritošā daļa (dažām tehniskām iekārtām).
sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
cūkkūts Netīra, nekārtīga vieta.
midzenis Netīrs, nekārtīgs miteklis.
ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas).
ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
mikrofona efekts nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
izmētāt Nevērīgi, nekārtīgi nomest (vairākus priekšmetus), nenolikt vietā.
mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot, glabāt (kur).
svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi pamest (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt (ko).
krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt.
krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu).
skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts, nemākulīgs (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs.
sirmene Nezāle – pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem matiņiem un sīkie, baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots žogs, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, tomātiem, gliemenēm u. c.), ko pārklāj ar sieru.
pakete No vairākām kārtām salikts (pārsienamā vai higiēniskā materiāla) veidojums.
apadīt Noadīt (visapkārt).
apcirst Nocirst (visapkārt, no visām pusēm).
novīt (ģimenes) ligzdu nodibināt ģimeni, iekārtot mājokli sev un ģimenei.
virzīt Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
iegrimt sevī nodoties savām domām, neievērojot apkārtējo.
aprīkot Nodrošināt, apgādāt (ko) ar aprīkojumu; šādā veidā iekārtot (piem., vietu, telpu).
stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
apglaudīt Noglaudīt (visapkārt, no visām pusēm).
apgrābt Nogrābt (visapkārt, no visām pusēm).
apgrauzt Nograuzt vai iegrauzt (no virspuses, visapkārt).
apgriezt Nogriezt (kam) visapkārt.
jašma Nogulumiezis dažādās krāsās, kas sastāv galvenokārt no kristāliska kvarca (izmanto rotaslietu vai mākslas priekšmetu izgatavošanai).
ģipšakmens Nogulumiezis, kas sastāv galvenokārt no ģipša ar māla, dolomīta u. c. piemaisījumiem.
apiet Noiet, paveikt kādu ceļu, ejot kam apkārt.
pārkārties Nokārties pāri (kam), pār (ko).
nolikt tiesības nokārtojot eksāmenu, iegūt autovadītāja tiesības.
nolikt Nokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu).
atrisināt Nokārtot (izlemjot, izšķiroties par pieņemamu risinājumu).
norēķināties Nokārtot savstarpējās attiecības; atriebties.
nokārtot sesiju nokārtot sesijas laikā paredzētās ieskaites un eksāmenus.
izkārtoties Nokārtoties.
nosēsties Noklāties, nogulsnēties, veidojot kārtu (par putekļiem, nogulsnēm, arī sniegu u. tml.).
apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm).
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
prostrācija Nomāktība, pilnīgs spēku izsīkums, vienaldzība pret apkārtni.
prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piem., latviešu valodas instrumentālis).
appļaut Nopļaut (ap ko, kam apkārt).
tikreiz Norāda uz (kā) atkārtošanās skaitu; tik reižu.
deci- Norāda uz desmitkārtīgu mērvienības samazinājumu.
pa Norāda uz laikposmu, kurā darbība notiek, ilgst; norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek.
pa- Norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
at- Norāda uz parādības, norises vai stāvokļa atkārtojumu.
apakš- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakārtotību (iedalījumā), pakļautību (attieksmēs).
daudz Norāda uz samērā ilgu, atkārtotu, intensīvu darbību.
sub- Norāda, ka (kāds) ir padots, kādam citam; norāda uz pakārtotības, padotības attiecībām.
ap Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās vai tiek novietots apkārt.
ap- Norāda, ka ar priedēkļvārdu nosauktais atrodas kam apkārt.
ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievada, ievirza (piem., ierīcē, iekārtā).
rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
iz- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
ap- Norāda, ka darbība notiek kam apkārt.
priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
ap- Norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
pie- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek padarīts netīrs, nekārtīgs.
at- Norāda, ka darbības rezultātā objekts tiek atspoguļots, atkārtots (citā veidā).
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais notiek vai ir kārtojams vēlāk.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt četrkārtīgā apmērā, izpaužas četrējādi.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt desmitkārtīgā apmērā, izpaužas desmitkārtīgi.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrāciju vai iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru, arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
reglaments Norises kārtība.
sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
ievilkties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
ierauties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
apskalot Noskalot (no virspuses, visapkārt).
erodēt Noskalot, aiznest prom augsnes virskārtu (par vēju, ūdeņiem u. tml.).
segt Noslēgt, norobežot (ko) no apkārtējās vides.
kontūrs Noslēgta sistēma (piem., iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
ielenkt Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) – par lietu.
skaitīt Noteikt (kā) daudzumu, skaitu ar ierīci, iekārtu u. tml.
pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas.
režīms Noteikta (dzīves, dienas) kārtība ar stingru laika sadalījumu, lai saglabātu vai atgūtu veselību.
gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
pārņemt Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
kriminālkodekss Noteiktā kārtībā sakopotu krimināltiesību normu krājums.
baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
krautne Noteiktā kārtībā veidots (piem., būvmateriālu) krāvums.
ceremonija Noteikta kārtība, forma, kādā (kas) notiek; svinības, ko rīko pēc šādas kārtības.
secība Noteikta kārtība, noteikts veids, kādā (kas) seko viens otram.
formalitāte Noteikta prasība, noteikums, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
daļa Noteikta sastāvdaļa (kādā veselumā); detaļa (piem., iekārtā).
rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
radioprogramma Noteiktā secībā pēc pulksteņlaika sakārtoti radioraidījumu saraksts.
kombinācija Noteiktā secībā sakārtots (ciparu, burtu) kopums.
rožukronis Noteiktā secībā sakārtotu lūgšanu kopums.
režīms Noteikta sistēma, kārtība (kādai darbībai, norisei).
tonalitāte Noteikta skaņkārta no noteiktas pamatskaņas.
reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kā) kopums.
punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
fāze Noteikts (debess ķermeņa) stāvoklis, kas periodiski atkārtojas.
cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas periodiski atkārtojas.
sasuka Noteikts matu sakārtojums, veidojums.
sasukājums Noteikts matu sakārtojums.
forma Noteikts paraugs, pieņemtā kārtība.
metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
Saeimas Kārtības rullis noteikumi, kas nosaka Saeimas iekšējās kārtības un darbības jautājumus.
sagadīties Notikt, būt (parasti reizēm, dažkārt).
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
nekārtība Notikumi, fakti, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemto kārtību; trūkumi, nepilnības.
sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
nokopt Novācot (ko), sakārtot; novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
mītne Novietne, dzīves vieta (dzīvniekiem); vieta, ko (dzīvnieks) ir iekārtojis dzīvošanai.
izvietot Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus); izkārtot.
uzstādīt Novietot, izkārtot (piemēram, priekšmetus) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
noklāt Novietot, uzklāt (kam) virsū (kāda materiāla kārtu).
aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt.
kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā.
noklāt Novietoties vai atrasties (kam) virsū, pāri – par (kā) kārtu.
pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) – par (kā) kārtu, slāni.
ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur); aizņemt (vietu, telpu).
sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā; sastāties ierindā.
klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
atkāpe Novirzīšanās (no normas, kārtības u. tml.).
apzāģēt Nozāģēt (visapkārt, no visām pusēm).
recidīvs Noziedzīga nodarījuma atkārtota izdarīšana.
recidīvisms Nozieguma atkārtota izdarīšana.
apņemt Ņemot, liekot apsiet vai aptvert (ap ko, kam apkārt).
lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
teleobjektīvs Objektīvs (fotoaparātam, kinoaparātam), kas dod iespēju iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
nolikums Oficiāli apstiprināts dokuments – noteikumu kopums, kas regulē (kā) darbību, nosaka (piem., kādas procedūras kārtību).
pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
ceremoniāls Oficiāli pieņemta kārtība, piem., kāda pasākuma norisei.
izrakstīt Oficiāli reģistrējot, nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
izrakstīties Oficiāli reģistrējoties, nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
protestēt Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
glikoze Ogļhidrāts, kas atrodas galvenokārt augos un ir dzīvo organismu enerģijas avots.
glikolīze Ogļhidrātu (galvenokārt glikozes) noārdīšanās process šūnās.
sapropelīts Ogļu paveids, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
ordeņa statūts ordeņa apraksts, kā arī priekšstats par to, kādā kārtībā ar šo ordeni apbalvo un kā tas nēsājams.
korintiskais orderis orderis, kam raksturīgs vieglums kolonnu kārtojumā un sarežģīts kapiteļu rotājums.
siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
pārmantojamība Organisma īpašība atkārtot pēctečos kādas īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi spēcīgu kairinātāju (piem., smagu traumu), kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, tam pielāgojoties apkārtējās vides pārmaiņām.
revolūcija Organizēta sacelšanās, lai piespiedu kārtā nomainītu valdību, valsts vai sabiedrisko iekārtu.
dezorganizācija Organizētības trūkums; nekārtība; nesaskaņotība, sajukums.
raksts Ornamentāls zīmējums, kas regulāri atkārtojas.
igrek Otrais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
otrreiz Otru reizi; atkārtoti.
lielākoties Pa lielākai daļai, galvenokārt.
sensitivitāte Paaugstināts jutīgums, uzņēmība pret apkārtējās vides iedarbību.
plato Paaugstināts līdzenums ar lēzenu virsu un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
birokratizēt Padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks.
automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
izjaukt Padarīt nekārtīgu, sajaukt.
samezglot Padarīt sarežģītu, grūti atrisināmu, grūti nokārtojamu.
biedrs Padomju iekārtā – pilsoņu uzrunas forma, arī pieklājības forma, ko, piem., pievieno personas uzvārda priekšā.
aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
palaist apkārt padot (ko) apkārt, no rokas rokā.
gramba Padziļinājums, izbraukta vai izskalota vieta (ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
ielasīties Paēst, vairākkārt ko nedaudz ieēdot, nogaršojot.
slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saliktām kārtīm, zariem.
apgriezt Pagriezt apkārt pilnu apli, pagriezt ap asi.
nogriezt Pagriežot, piem., slēdzi, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību, arī pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi.
apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
izkārt Pakārt (ko) izplestā veidā, arī izklaidus; žūšanai pakārt (kur vairākus priekšmetus).
iekārt Pakārt (starp ko, uz kā).
izkārt Pakārt, izlikt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piem., ziņojumu).
uzkārties Pakārties.
pārvaldījums Pakārtojuma paveids, kurā vārkopas atkarīgo komponentu piesaista neatkarīgajam komponentam vienā noteiktā formā.
saskaņojums Pakārtojuma veids, kurā vārdkopas atkarīgais komponents pielīdzinās neatkarīgajam dzimtē, skaitlī un locījumā.
hierarhija Pakārtotība (kādā sistēmā).
šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
rātns Paklausīgs, kārtīgs; tāds, kas nedara palaidnības, izturas mierīgi, klusu (parasti par bērnu).
apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
pakļauties Pakļaut sevi (kam); pakārtot savas vēlmes, rīcību u. tml. saskaņā ar ko citu.
ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
tapt Palīgvārds darbības vārdu ciešamās kārtas vienkāršo laiku formu veidošanai; tikt [1].
karāties gaisā palikt nenokārtotam, neatrisinātam, neīstenotam.
aizvilkties Pamazām pārklāties (ar sniegu, ledus kārtu u. tml.).
pīt Pamīšus krustojot (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
sprakšķināt Panākt būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
noņemt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., vielas kārta) atdalās nost, izzūd.
dārdināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt dārd.
piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
kraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti skrapst; skrapšķināt.
skraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti skraukšķ; kraukšķināt.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu spožumu, arī krāsas spilgtumu.
klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) klaudz; vairākkārt, ilgāku laiku klaudzēt.
baukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt baukšķ.
blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt blīkšķ.
brikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt brikšķ.
čaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst.
čīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čīkst (1).
čirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čirkst (1).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt dimd; vairākkārt dimdēt.
klabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
klinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
knakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
pakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pīkst.
plaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ, arī plikšķ.
plirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
pliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
plunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
pukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
purkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
rēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc.
skandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skan.
skrabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrab.
skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ.
skripstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skripst.
strinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
šmiukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
šņakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst.
švīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.
trinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt.
žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (1).
žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (2).
žļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst.
žņerkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņerkst.
žvakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst.
žvarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvarkst.
tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt, ilgāku laiku tarkšķ (1).
šķindināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārtīgi šķind.
uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ierīce, iekārta, tehniska, bioloģiska sistēma) darbojas noteiktā veidā.
birdināt Panākt, būt par cēloni, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt); pieļaut, ka birst; bārstīt.
blarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
blaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
brakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) tiek pakārtots (kam), ir atkarīgs (no kā).
izgāzt Panākt, ka (kāds) nenokārto pārbaudījumu.
savaldīt Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
sakārtot Panākt, ka (kas) ir lietošanas kārtībā.
iegriezt pareizās sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
ievadīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
ievirzīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
šmakstināt Panākt, ka (kas) vairākkārt šmakst.
šmaukstināt Panākt, ka (kas) vairākkārt šmaukst.
valstīt Panākt, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (piemēram, par vēju, viļņiem).
savaldīt Panākt, ka (piem., iekārta, priekšmets) darbojas vēlamajā veidā, atrodas vēlamajā vietā u. tml.
ievadīt Panākt, ka (piem., iekārta) saņem informāciju, programmu.
ieviest Panākt, ka (piem., jauninājumu) sāk plaši lietot; radīt, izveidot (piem., jaunu kārtību).
uzaudzēt Panākt, ka attīstās (muskuļi); pieļaut, ka attīstās (zemādas tauku kārta, parasti kādā ķermeņa daļā).
blefs Paņēmiens kāršu spēlē (piem., pokerā) – spēlētājs ar sliktām kārtīm izliekas, ka var uzvarēt.
apostīt Paostīt (visapkārt, no visām pusēm).
apošņāt Paošņāt (visapkārt vai vairākās vietās).
kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi (Austrālijā un tās apkārtnes salās).
saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
ozolpaparde Paparžaugs ar spēcīgu, tumšu sakneni, pušķī vai piltuvveida rozetē sakārtotām lapām.
džokers Papildkārts dažās kāršu spēlēs (parasti vislielākais trumpis vai universāla kārts).
pēcstundas Papildu mācības (skolā) pēc kārtējām mācību stundām.
pārspēle Papildu, atkārtota sporta spēle, ko rīko, piem., ja iepriekšējā spēle tikusi neparedzēti pārtraukta.
ekstra Papildu, iepriekš neparedzēts; ārkārtējs.
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
izskatīties Par apkārtni, parādībām dabā, priekšmetiem u. tml.
platspārnu Par iekārtām, ierīcēm u. tml., parasti lidaparātiem.
ciets Par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
haploīdija Parādība, ka šūnā ir vienkārtējs hromosomu komplekts.
uguņot Parādīt (parasti atkārtoti) augstvērtīgu, pārsteidzošu sniegumu (par sportistu, sporta komandu).
inversija Parastās kārtības, stāvokļa, attiecību u. tml. maiņa pretējā virzienā, otrādi; apvērsts stāvoklis; pārstatījums.
inversija Parastās vārdu kārtības maiņa retoriskos vai stilistiskos nolūkos.
nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
griezt Parasti savienojumā ar "apkārt", "otrādi": vērst (uz pretējo pusi).
krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras rezultātā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku, irdenu kārtu.
gala pārbaudījumi pārbaudījumi, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādē), ko kārto pēc iepriekšējā, nenokārtotā pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
iestājpārbaudījums Pārbaudījums, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē).
bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
vispirms Pāri visam pārējam, arī galvenokārt.
pārvietot Pārkārtojot (piem., tekstu), ievietot (rindkopu, teikumu, tabulu u. tml.) citā vietā.
perestroika Pārkārtojumi Padomju Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā, kas sākās 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; pārbūve.
reorganizācija Pārkārtošana, pārveidošana; (kā) izveidošana no jauna, pēc citiem principiem.
demobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) mierlaika apstākļiem.
mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) kara apstākļiem, organizēt (tos) karadarbībai.
metalizēt Pārklāt (ko) ar (plānu) metāla kārtiņu; pievienot (kam) metālu.
oksidēt Pārklāt (metāla izstrādājuma virsmu) ar oksīda kārtu.
apsudrabot Pārklāt (no virspuses) ar sudraba kārtu.
noalvot Pārklāt ar alvas kārtu.
nodarvot Pārklāt ar darvas kārtu.
hromēt Pārklāt ar hroma kārtu.
apkaļķot Pārklāt ar kaļķu kārtu.
niķelēt Pārklāt ar niķeļa kārtu.
sudrabot Pārklāt ar sudraba kārtu.
apzeltīt Pārklāt ar zelta kārtu.
zeltīt Pārklāt ar zelta kārtu.
galvanizēt Pārklāt metāla virsmu ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
pārvilkties Pārklāties (ar kā kārtu).
piedegt Pārklāties (no iekšpuses) ar piedeguma, daļēji pārogļojušās vielas kārtu.
apsūbēt Pārklāties (no virspuses) ar oksidēšanās produktu kārtu.
pārkaļķoties Pārklāties ar kaļķa nosēdumu kārtu; apkaļķoties.
apledot Pārklāties ar ledu (no virspuses, visapkārt).
nosūbēt Pārklāties ar netīrumu kārtu un kļūt tumšākam.
uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam).
apvilkties Pārklāties ar plānu kārtiņu; sākt nedaudz cietēt, recēt.
pieputēt Pārklāties ar putekļu kārtu.
aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, no virspuses).
aizsalt Pārklāties ar sarmainu ledus kārtiņu (par logu rūtīm).
apsalt Pārklāties ar sarmu vai plānu ledus kārtu.
nosūbēt Pārklāties ar sūbējuma kārtu un kļūt nespodram.
aizsūbēt Pārklāties ar, piem., netīrumu kārtu; aizsērēt.
norūsēt Pārklāties daudzviet vai viscaur ar rūsas kārtu.
oksidēties Pārklāties, tikt pārklātam ar oksīda kārtu.
sajaukt Pārmainīt iepriekšējo kārtību, novietojumu.
revīzija Pārmeklēšana, sakārtošana, lai (ko) izšķirotu, likvidētu u. tml.
apgriezt Pārmeklēt (radot nekārtību); izvandīt.
parevidēt Pārmeklēt, pārskatīt, lai (ko) nedaudz sakārtotu, izšķirotu u. tml.
nesamanīgs Pārmērīgs, ārkārtīgs.
nežēlīgs Pārmērīgs, ārkārtīgs.
vaļveidīgie Pārnadžu kārta, kurā ietilpst visu sugu vaļi, kašaloti, delfīni un cūkdelfīni.
kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks ar spēcīgām kājām, līkiem ragiem, pagaru apmatojumu.
atgremotāji Pārnadžu kārtas dzīvnieki, augēdāji, kas barību atgremo.
muskusbriedis Pārnadžu kārtas dzīvnieks – samērā neliels bezragu briedis, kam ir gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta savstarpēju sakaru nodrošināšanai.
reorganizēt Pārorganizēt; arī pārkārtot, pārveidot (ko) pēc citiem principiem.
dominēt Pārsniegt citu (piem., apkārtējo, līdzīgo) ar nozīmību, izmēriem u. tml.
saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
reģenerēt Pārstrādāt ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietotos produktus tā, ka (tie) kļūst derīgi atkārtotai izmantošanai.
pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot iekārtas, mašīnas u. tml.
zaļo partija partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
zaļo kustība partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
zaļie Partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
pārkārtot Pārveidot (piem., telpas) iekārtojumu.
šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
maisīties Pārvietojoties virzīties, kustēties starp citiem, citu vidū; atkārtoti būt, parādīties (kur).
izsūtījums Pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā.
jaukt Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību, novietojumu.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
ierīcība Pasākumu kopums (kā) ierīkošanai, iekārtošanai.
atrunāt Paskaidrot, apstiprināt (piem., labojumu, atkāpi no kādas kārtības).
pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
iegrāmatot Pastāvīgi, pēc kārtas pierakstīt (ko).
pasterizators Pasterizācijas iekārta.
keratoze Pastiprināta ādas ragakārtas veidošanās.
pašizolācija Pašu radīta nošķirtība, norobežošanās no apkārtējās vides, cilvēkiem.
paldiesot Pateikties, vairākkārt atkārtojot "paldies".
pašnoteikšanās Patstāvīga, brīva (tautas, nācijas) lemšana par savu tiesisko iekārtu.
carisms Patvaldnieciska valsts iekārta (Krievijā no 1557. gada līdz 1917. gadam).
paukotava Paukošanai iekārtota telpa.
multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
vizbulīte Pavasarī agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem [Hepatica nobilis].
nokopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā, arī sakārtot (ko) vajadzīgā, vēlamā veidā.
savilkt galus kopā Paveikt, nokārtot.
klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot; prombūtne, vairākkārt mainot uzturēšanās vietu.
apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt; metāla kārta, ar ko (kas) ir apkalts.
kārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> kārtot.
klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (2); uzklātais slānis, kārta; segums.
krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1); krāsas kārta (uz kādas virsmas).
krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņemt, aplikt, lai, piem., siltinātu.
panējums Paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (1).
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš jaunu sistēmu, kārtību.
pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1); kādu objektu (piem., celtņu, telpu) noteikts izkārtojums.
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (1).
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (2).
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (3).
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (1); materiāls vai tā kārta, kas sedz (kā) virsmu.
piedegums Paveikta darbība, rezultāts-->piedegt, piedegušās, daļēji pārogļojušās vielas kārta.
apdiegt Pavirši, ar lieliem dūrieniem (visapkārt) apšūt.
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
ķēpāt Pavirši, nekārtīgi rakstīt, zīmēt (ko).
uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
kalnraktuve Pazemes iekārtu sistēma (ar virszemes ēku kompleksu) derīgo izrakteņu iegūšanai.
pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru.
mest Pēc kārtas dot (ko); arī ziedot.
pēc skaita pēc kārtas.
rādītājs Pēc noteiktām pazīmēm sakārtotu dokumentu, objektu u. c. uzskatījums, kas palīdz atrast šos dokumentus, objektus u. c. kādā kopumā.
ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piem., par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (piem., par iekārtām, ierīcēm).
krauls Peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot uz priekšu no ūdens.
appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
periods Periodiskā decimāldaļskaitļa ciparu grupa, kas atkārtojas.
numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu vai ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
frekvence Periodiska procesa atkārtošanās biežums; svārstību skaits laika vienībā (sekundē), ko mērī hercos.
leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
likvidators Persona vai organizācija, kam uzdots kārtot ar uzņēmuma, organizācijas u. tml. likvidēšanu saistību jautājumus.
liecinieks Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
apsūdzētais Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto tiesas lietas un pārzina viņa īpašumu.
arests Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju.
eksperiments Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos.
klaudzeklis Pie ārdurvīm vai vārtiem piekārts neliels (parasti metāla) priekšmets pieklaudzināšanai.
nēsāt (ko) apkārt piedāvāt visiem pēc kārtas.
vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
trošu ceļš piekarceļš: trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārti vagoni, kausi, krēsli u. tml.
uzkarināt Piekārt (piemēram, ierīci) citai ierīcei (piemēram, spēkratam) tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces masu.
nokārties Piekārt, uzkārt sev (ko) lielākā daudzumā.
piečubināt Piekārtot, pielabot.
pakrāmēties Piekārtot, sakārtot.
blēdīties Pieļaut zināmas atkāpes no īstenības, dabiskas kārtības, priekšrakstiem u. tml.
piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piededzināt Pieļaut, ka ēdiena gatavošanas procesā (kas) pārklājas ar piedegušas vielas kārtu.
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpē, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
piedrazot Piemētājot drazas, atkritumus, padarīt (ko) netīru, nekārtīgu.
piegružot Piemētājot, atstājot aiz sevis gružus un atkritumus, padarīt netīru, nekārtīgu (ko).
pielūžņot Piemētājot, nenovācot nevajadzīgus priekšmetus, padarīt nekārtīgu, netīru (kādu vietu, apkārtni).
nolemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, sapulcē u. tml.); izšķirt.
piebļaut Piepildīt ar bļaušanu (piem., telpu, apkārtni); piekliegt (1).
piebrēkt Piepildīt ar brēkšanu, brēcošām skaņām (piem., telpu, apkārtni).
piekūpināt Piepildīt ar dūmiem, iztvaikojumiem u. tml. (telpu, apkārtni).
apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
apsist Piesitot (ko klāt), pārklāt (ko visā platībā vai visapkārt).
deportēt Piespiedu kārtā izsūtīt, pārvietot, izraidīt (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
sadzīt Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
piedzīt Piespiedu kārtā panākt, ka tiek iekasēts.
izsūtīt Piespiedu kārtā pārvietot un nometināt (kur).
sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā.
poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
pieslēgt Pievienot (ko pie kādas iekārtas, ierīces).
piekārtot Pievienot noteiktā kārtībā, veidā.
pārzvanīt Piezvanīt (pa telefonu) vēlreiz, atkārtoti.
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
iedziļināties Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka neievēro apkārtējo.
sīkpilsonība Pilsētas iedzīvotāju (piem., nelielu dzīvojamo namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku) kārta Krievijā līdz 1917. gadam.
aplikatūra Pirkstu izkārtojums mūzikas instrumenta spēlē, šāda pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
iks Pirmais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
kandidāts Pirmais zinātniskais grāds (padomju iekārtas laikā).
kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) pēcteči Latīņamerikā.
pēriens Pirts rituāls – vairākkārtēja sišana ar pirtsslotu; pēršanās.
virsma Plaknes, tās daļas ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
glazūra Plāna cukurota kārta, ar kuru pārklāj konditorejas izstrādājumus.
plēve Plāna, blīva (piem., vielas, organiska veidojuma) kārta (uz kādas virsmas).
filma Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu virskārtu.
membrāna Plāna, elastīga plēve vai plāksne (iekārtās, ierīcēs u. tml.), kas norobežo divas vides.
āda Plāns apvalks; elastīga virskārta.
kasetne Plastikāta konteiners, kurā iepilda printerī vai kopēšanas iekārtās izmantojamo tinti vai pulveri; kārtridžs.
špaktele Plastiska masa, ko izmanto sagatavojamu virsmu nogludināšanai, spraugu aizziešanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
apartamenti Plašas, greznas, labi iekārtotas telpas; plašs, grezns dzīvoklis.
mašinizēt Plaši ieviest mašīnas (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.); pārkārtot, piem., uzņēmumu, darbam ar mašīnām.
lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
lācis Plēsēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti.
vilks Plēsēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, druknu kaklu, īsu purnu, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali [Canis lupus].
šakālis Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks, kas medī naktīs un pārtiek galvenokārt no sīkiem dzīvniekiem un dzīvnieku maitām.
taukplēve Plēves ietverta noslāņojusies taukaudu kārta.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar druknu, dzeltenmelnu ķermeni, kura kāpurs veido tīklojumu uz kokaugiem.
lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem spārnu.
zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, kas pielāgots olu dēšanai augu audos.
applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
apskalot Plūstot garām vai atrodoties blakus, apņemt, skart (visapkārt, no visām pusēm) – par ūdeņiem.
riepas protektors pneimatiskas riepas ārējā, izturīgākā kārta ar īpašu rievojumu, kas saskaras ar ceļa segumu.
naktspods Pods (parasti ar osu) dabisko vajadzību kārtošanai.
signālpoga Poga, ar ko iedarbina signālierīci, signāliekārtu u. tml.
sargpostenis Policijas, arī apsardzes vienība, kas patrulē (kādā vietā) un nodrošina sabiedrisko kārtību, nepieļauj nepiederošu, arī nevēlamu personu iekļūšanu (kur).
gorodovojs Policists, kārtībnieks (parasti cariskās Krievijas pilsētās).
fūga Polifonisku skaņdarbu forma, kur dažādās balsīs tiek atkārtota viena un tā pati tēma.
glikogēns Polisaharīds, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā (galvenokārt aknās).
valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
raunds Posms, kārta.
uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, celtni, tās apkārtni).
socionika Praktiskās psiholoģijas nozare, kas pēta informācijas apmaiņu cilvēka psihē, mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem psiholoģiskajiem tipiem.
vārdu pa vārdam precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
vārds vārdā precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
kontrrevolūcija Pret revolūciju vērsta darbība, cīņa ar mērķi atjaunot veco kārtību.
dumpoties Pretoties, nepakļauties, piem., pastāvošai iekārtai; sacelties.
paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
re- Priedēklis, kas svešvārdos norāda uz (kā) atkārtošanos, atjaunošanos vai pretēju darbību.
kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju; priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt.
aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā (pret ko).
apliekamais Priekšmets, ko apliek (kam) apkārt.
izkārtojums Priekšmetu, atsevišķu elementu, sastāvdaļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
gabarīts Priekšmetu, iekārtu u. tml. ārējā apveida izmēri; apmēri, lielumi.
dizains Priekšmetu, iekārtu u. tml. mākslinieciska projektēšana un konstruēšana.
natūra Priekšmetu, lietu, produktu u. tml. veidā (kārtot maksājumus, saistības).
puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piem., lemuri); šīs apakškārtas dzīvnieki [Prosimiae].
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
izloze Procedūra, kurā lozējot nosaka (kā) secību, kārtību u. tml.
programmvadība Procesa vadība (piem., ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu; programmēta vadība.
eksaminācija Process --> eksaminēt; eksāmena kārtošana.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iekārta, ierīce spēj saražot noteiktā laika posmā.
samurajs Profesionālu karavīru kārtas pārstāvis Japānā (9.–19. gs.) ar īpašiem pienākumiem, privilēģijām un uzvedības kodeksu.
translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka izturēšanās veidu, attieksmi pret apkārtni; raksturs.
purvmala Purva tuvākā apkārtne; purva malējā daļa.
augstais purvs purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
sūnu purvs purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
appūst Pūšot virzīt gaisa plūsmu (visapkārt kam).
mājputns Putns, ko audzē, lai izmantotu galvenokārt saimnieciskiem mērķiem.
vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
zosveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst vidēji un lieli ūdensputni ar peldpleznām, plakaniem knābjiem un gariem kakliem [Anseriformes].
zaļvārnveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst zaļās vārnas, pupuķi, zivju dzenīši, bišu dzeņi; krāšņvārnveidīgie [Coraciiformes].
krāšņvārnveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst zaļās vārnas, pupuķi, zivju dzenīši, bišu dzeņi; zaļvārnveidīgie [Coraciiformes].
vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
fotoradars Radars (2) ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
radiosistēma Radiotehnisko iekārtu komplekss.
pārslogot Radīt (sistēmai, iekārtai u. tml.) pārslodzi, pieļaut, ka (sistēmai, iekārtai u. tml. rodas pārslodze).
klidzināt Radīt atkārtotas, īsas, samērā spalgas skaņas (par dažiem putniem).
pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu skaņu (piem., par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piem., par rotējošām iekārtām); atskanēt šādam troksnim.
trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piem., par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
kārtot Radīt parasto vai citādu kārtību, izskatu (telpai, priekšmetam u. tml.); izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā.
gāgināt Radīt raksturīgas gari stieptas, skaļas balss skaņas, vairākkārt gāgāt.
blarkšķēt Radīt skaļu trokšņu kopumu (piem., kam metāliskam vairākkārt aizķeroties, atsitoties).
rībināt Radīt troksni, vairākkārt sitot (ar ko).
būkšķināt Radīt vairākkārtīgu dobju troksni.
skribināties Radīt vairākkārtīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ko graužot.
radu būšana radnieciskas attiecības, no kurām iegūstams kāds labums; attiecības, kas kārtojamas radu starpā.
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
parūkt Radot rūkoņu, neilgu laiku darboties (par iekārtām, mehānismiem u. tml.)
ragakārta Ragvielas slānis epidermas virskārtā.
raports Raksta, zīmējuma vismazākā daļa, motīvs, kas periodiski atkārtojas.
pamācība Rakstiska instrukcija (piem., kādas iekārtas lietošanai).
švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta žanrā.
uts Rāpojošs asinssūcējs kukainis, kas parazitē uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa (galvenokārt tā apmatojumā, apspalvojumā).
aprāpot Rāpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
(uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu sakārtots.
krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
kasīt Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt).
plūsmas līnija ražošanas iekārta, kas nodrošina saskaņotu un efektīvu ražošanas procesa norisi.
līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no secīgi izvietotām tehnoloģiskajām vienībām.
vienkāršā atražošana ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā.
kapitālā celtniecība ražošanas uzņēmumu, dzīvokļu u. tml. celtniecība, kas nodrošina pamatfondu paplašināšanu (padomju iekārtā).
saimniecība Ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
manufaktūra Ražošanas veids (16.–18. gs.), kam raksturīga darba dalīšana un galvenokārt roku darba izmantošana; uzņēmums, kurā tiek izmantots šāds ražošanas veids.
uztvert Reaģēt (piemēram, uz apkārtējās vides kairinājumiem) – par maņu orgāniem, to darbību u. tml.; iegūt (ar maņu orgāniem) apkārtējās vides priekšmetu un parādību atveidojumu.
aina Redzeslokā ietverama (arī iztēlē veidota) apkārtnes daļa; ainava, skats.
sakārtoties Refl. --> sakārtot (3); tikt sakārtotam.
lobīties Refl. darb. --> luobīt (1); dalīties nost (piem., par krāsu, kā virskārtu).
tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
mirkšķināt Reflektoriski vairākkārt nolaist un pacelt plakstiņus.
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību, transportlīdzekļu u. tml.) izkārtojums kopīgai darbībai; šāds (piem., sportistu) izkārtojums.
piegājiens Reize, kārta.
ordenis Reliģiska apvienība ar noteiktu dzīves kārtību un darbības mērķi.
ķīlēt Remontēt, savest kārtībā u. tml. (piem., transportlīdzekli, lauksaimniecības mašīnu).
republikānis Republikāniskas valsts iekārtas atzinējs, piekritējs; pretstats: monarhists.
samtainā revolūcija revolucionāras pārmaiņas sabiedriskajā iekārtā, kas notiek bez vardarbības, asinsizliešanas.
samta revolūcija revolucionāras pārmaiņas sabiedriskajā iekārtā, kas notiek bez vardarbības, asinsizliešanas.
nogulsnējums Rezultāts --> nogulsnēt, nogulsnēties; nogulsnējusies (kā) kārta.
sasalums Rezultāts --> sasalt (1); sasalusi zemes kārta.
koraļļu rifs rifs, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu skeleti.
kārtot Rīkot, organizēt; veidot kārtību (piem., kādā norisē).
lietot Rīkoties (piem., ar materiālu, izejvielu) mērķtiecīgi, gūstot labumu; izmantot (piem., darbarīku, iekārtu, darba metodi).
kārtot formalitātes rīkoties saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem kāda jautājuma kārtošanā.
ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām, principiem); ievērot (piem., kārtību).
kārtot Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
likt Rīkoties, lai ievietotu, iekārtotu (kādu kur).
slota Rīks (piem., telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai – vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
airis Rīks airēšanai – gara nūja, kārts ar paplatinājumu.
kārstuve Rīks, iekārta (ar sīkiem āķīšiem) kāršanai.
aprikšot Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
tehnika Rīku, iekārtu, ierīču u. tml. kopums (kādā nozarē, kāda uzdevuma veikšanai).
refrēns Rinda vai rindas daļa, kas atkārtojas citos (dzejoļa) pantos.
visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
riņķis Riņķveidā; apkārt.
apripināt Ripinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
apripot Ripojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
kustināt Risināt, kārtot (piem., kādu ilgāk atliktu jautājumu).
aprakt Rokot izveidot (ap ko, kam apkārt).
palimpsests Rokraksts uz materiāla, kas rakstīšanai izmantots atkārtoti, iepriekšējo tekstu nokasot vai nomazgājot.
enciklika Romas pāvesta vēstījums, apkārtraksts.
valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
ornaments Rotājums, kam raksturīgs ritmiski izkārtotu elementu salikums, un kam ir ģeometriska vai stilizēta dabas objekta forma.
karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (piem., atrakciju parkos), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem (bieži mašīnu u. tml. veidā).
trumulis Rotējoša, cilindriska (piem., kādas mašīnas, iekārtas) sastāvdaļa, tilpne.
veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
skreja Rotējošs iekārtas elements (kā) sasmalcināšanai un sajaukšanai; gaņģis.
stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu.
skatīties Rūpēties, gādāt (piem., par kārtību); uzmanīt, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
sakopt Rūpēties, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
rūpkombināts Rūpniecības kombināts (padomju iekārtas periodā).
mašīnbūve Rūpniecības nozare, kas nodarbojas ar mašīnu, iekārtu ražošanu.
krāsns Rūpnieciska iekārta (kā) apdedzināšanai, kausēšanai vai karsēšanai.
sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piem., krāsnī, ugunskurā; rušinot sakārtot kurināmo (piem., krāsnī, ugunskurā).
patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas galvenokārt orientēta uz materiālo labumu patērēšanu.
muižniecība Sabiedrības augstākais slānis – zemes īpašnieku kārta ar mantojamām privilēģijām (piem., viduslaikos).
ekonomiskā bāze sabiedrības ekonomiskā iekārta zināmā tās attīstības posmā; ražošanas attiecību kopums.
zemniecība Sabiedrības kārta, kuras pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība; arī zemnieku kopums (kādā zemē, valstī, teritorijā).
sociālisms Sabiedriskā iekārta, kas izveidota saskaņā ar šādu mācību.
vergturība Sabiedriska iekārta, kurā valda vergu (1) darbs.
sistēma Sabiedriskā iekārta, sabiedriskās iekārtas forma.
šefība Sabiedriskā kārtā (kādam vai kam) sniegts atbalsts, palīdzība.
Sabiedriskie kārtības sargi sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
politika Sabiedriskās darbības nozare, kas ietver līdzdalību sabiedrības un valsts vadīšanā un valsts lietu kārtošanā; attiecības starp dažādiem sabiedrības slāņiem, dažādām tautām un valstīm.
formācija Sabiedriskās iekārtas veids; sabiedrības organizācijas forma.
huligānisms Sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību.
nemiers Sacelšanās; aktīvs masu protests (parasti neievērojot sabiedrisko kārtību).
garoza Sacietējusī (kādas irdenas masas, vielas) virsējā, ārējā kārta.
apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta.
apsēst Sadrūzmēties, sablīvēties (kur, kam apkārt).
apdurstīt Sadurstīt, apspraudīt (kam apkārt).
apdurt Sadurt, apspraudīt (kam apkārt).
salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piem., darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
sataisīt Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
iestādīt Sagatavot, noregulēt (parasti automātisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
saķemmēt Saglaust, sakārtot ar ķemmi (matus); sasukāt.
sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, arī bārdu, ūsas).
savirpināt Sagriezt (parasti nekārtīgā veidojumā).
naturālā saimniecība saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt pašu patēriņam, nevis pārdošanai.
vai Saista ar pakārtojuma saikli "vai" ievadītu palīgteikumu ar otru, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
ta Saista atkārtotus vārdus un norāda uz to nozīmes pastiprinājumu.
tāpat Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tām.
tāpēc Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tādēļ ka.
tādēļ Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tāpēc ka.
vai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, norādot, ka iespējams tikai vienā daļā minētais.
bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tik Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu; tikai (3).
tikai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu.
tāpēc Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tādēļ (2).
tādēļ Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tāpēc (2).
kālab Saista salikta sakārtota teikuma daļas; tālab.
vien Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
kā Saista teikuma locekļus atkārtojumā, pastiprinot izteikto nojēgumu.
kā Saista teikuma locekļus atkārtojumā, pastiprinot izteikto nojēgumu.
tā Saista teikuma locekļus atkārtojumā, pastiprinot izteikto nojēgumu.
taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
pakārtot Saistīt valodas vienību (vārdu vai teikuma daļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piem., dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
murskulis Sajaukts, nekārtīgs, samudžināts (kā) kopums; mudžeklis.
kišmišs ar rozīnēm sajaukums; nekārtība, juceklis.
bis Sajūsminātas publikas sauciens izpildītājam – lūgums atkārtot priekšnesumu.
reibonis Sajūta, ka ir zudis līdzsvars, griežas apkārtējie priekšmeti.
uz dzīvību un nāvi saka par ārkārtīgi grūtu, nežēlīgu cīņu vai smagu konfliktu, kurā tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi.
pamati grīļojas saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati šķobās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
uz zaķa saka par kaut ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
kā cūku rakums saka par ko nekārtīgu, sajauktu, savandītu.
(viss) mirdz un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
(viss) spīd un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
trūkst tikai tēva un mātes saka par lielu jucekli, nekārtību.
māja kā elle saka par ļoti nekārtīgu māju, dzīvokli.
peld kā niere pa taukiem saka par tādu, kas dzīvo ļoti pārticīgi, ir dzīvē labi iekārtojies.
laiks visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
gadi visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
dzīve visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
jūtīga sirds saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
jūtīga dvēsele saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
kā karuselī saka, ja dažādi notikumi strauji seko cits citam, mainās, atkārtojas.
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā pārņemts saka, ja kāds domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējiem, savai rīcībai u. tml.
ziloņkaula tornī saka, ja kāds norobežojas no apkārtējā.
uzkāpt vēlreiz (arī vairākas reizes, atkal u. tml.) uz (tā paša) grābekļa saka, ja kāds rīcībā, darbībā atkārto kādu kļūdu.
kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas nokārtosies.
valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti pauzējot vai atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
miers un Dievs saka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.
Dievs un miers saka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.
telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
apkārt Sakārt (ko visapkārt); piekarot (ko), apklāt.
sakarināt Sakārt.
kopojums Sakārtojums, apvienojums.
uztaisīt Sakārtot (guļasvietu).
sakrāmēt Sakārtot (somu, čemodānu), liekot ko iekšā.
sakravāt Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot (ko) iekšā.
uzklāt gultu sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
uzklāt vietu sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
uzklāt guļasvietu sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
saklāt vietu sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
sekvencēt Sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
sakārtoties Sakārtot savu apģērbu, ārieni u. tml.
sapost Sakārtot, izgreznot (kādu).
sapost Sakārtot, izgreznot (piem., telpu, teritoriju).
sarindot Sakārtot, novietot rindā (parasti priekšmetus).
savirknēt Sakārtot, novietot virknē.
sagrupēt Sakārtot, sadalīt grupās (parasti pēc noteiktām pazīmēm).
sačubināt Sakārtot, saremontēt.
ranžēt Sakārtot, sarindot (kādā vērtējumā, rangā).
salikt Sakārtot, savirknēt (piem., vārdus teikumā); arī sacerēt.
sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.): pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
uzpravīt Sakārtot; uzlabot.
savest kārtībā sakārtot.
čubināt Sakārtot.
saridāt Sakārtot.
ieiet gultā sakārtoties gulēšanai un iegulties guļasvietā.
saposties Sakārtoties, izgreznoties.
sarindoties Sakārtoties, sastāties rindā (parasti par cilvēkiem).
kārtīgs Sakārtots, tīrs (piem., par telpu, priekšmetu).
simetriskais kabelis sakaru kabelis, kurā vadi sakārtoti pa diviem vai četriem tā, lai katra vadu pāra elektriskās īpašības būtu vienādas.
sakopties Sakopt, parasti pilnīgi, piem., telpas, celtni, dzīvokli, apkārtni.
piekopt Sakopt, uzkopt; piekārtot.
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus) valkāšanai ērtus.
iekrauties Sakraut sev apkārt.
sakrāmēt Sakravāt, sakraut; arī sakārtot.
sagriezt Sākt griezt pa apli, apkārt; būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, apkārt.
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
koraļļu sala sala, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
salāpīt Salabot, saremontēt; savest kārtībā.
ambrozija Saldais ēdiens – rupjmaizes kārtojums.
ledusskapis Saldējamā iekārta (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā.
refrižerators Saldēšanas iekārta.
sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
virsteikums Salikta pakārtota teikuma neatkarīgā daļa, no kuras ir atkarīgs palīgteikums.
palīgteikums Salikta pakārtota vai jaukta salikta teikuma atkarīgā daļa.
neatkarīga teikuma daļa salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai.
salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā (piem., viens virsteikums un viens vai vairāki palīgteikumi).
salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
nereti Samērā bieži; dažkārt.
dzeloņcūka Samērā liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar garu adatveida apspalvojumu (dzeloņiem) uz muguras un sāniem.
pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; tāla, plaša apkārtne.
svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
regularitāte Samērīgums, kārtība; atkārtošanās pēc vienāda laika; ritmiskums.
ielenkt Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
slieka Sarkanīgs, gluds posmtārps, kas dzīvo galvenokārt augsnē.
apsarmojums Sarmai līdzīga gaiša kārtiņa uz augiem un to daļām; apsarme.
apsarme Sarmai līdzīga gaiša kārtiņa uz augiem vai augu daļām.
apsarmojums Sarmas kārta (uz kā).
saņemt Sasaistīt, saturēt (piem., apģērba gabalu, matu sakārtojumu).
ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
noformēt Saskaņā ar noteikumiem, prasībām noteiktā procedūrā nokārtot (ko).
koordinēt Saskaņot darbības, norises u. tml., radīt (starp tām) atbilstību, arī pakārtot (tās) citu citai.
sakapāt Sasmalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
rekombinācija Sastāvdaļu savienošanās citā kārtībā.
līnija Satiksmes maršruts; īpaša veida ceļš, iekārta šādam maršrutam.
urravot Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu).
urrāt Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert kādu; urravot (2).
spēkrati Sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piem., automobilis, traktors, motocikls).
divīzija Sauszemes karaspēka vienība, kas sastāv no vairākiem pulkiem, dažkārt arī brigādēm.
zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis; šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums; grunts, augsne.
novadpētniecība Sava novada vēstures, kultūras u. tml. pētīšana, ko veic galvenokārt vietējie iedzīvotāji.
uzķīlēt Savest kārtībā un uzlabot (piemēram, transportlīdzekli) ar papildus ierīcēm, labākām detaļām u. tml.
apstrādāt Savest kārtībā; apkopt.
bez Savienojumos "bez mēra", "bez gala" u. tml.: ilgi, daudz (ko darīt); ārkārtīgi; ļoti daudz.
saslēgt Savienot (piem., elektriskās iekārtas, vadus).
iezemēt Savienot ar zemi (elektriskās iekārtas, aparātus).
stepēt Savienot audumu un starpkārtu ar nošuvēm.
konfigurācija Savstarpējais (kā) izvietojums, kārtojums.
samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
sižets Savstarpēji saistītu notikumu norise, darbības elementu kopums, kas izkārtots noteiktā sistēmā un veido, piem., literāra darba, filmas, reportāžas saturu.
atkal Savukārt.
savuties Savukārt.
sadura Secīgi izkārtotu valodas vienību (piem., skaņu, zilbju) saskares vieta.
animācija Secīgi sakārtotu zīmējumu un figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka objekti kustas; šādā tehnikā veidota filma; multiplikācija.
multiplikācija Secīgi sakārtotu zīmējumu vai figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka filmētie objekti kustas.
kāpnes Secīgs, pakāpenisks (kā) izkārtojums.
uzsegt Sedzot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
apvalks Segslānis, ārējā kārta, kas aptver iekšējo daļu.
seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, kā arī pilnveido seismoloģisko novērojumu metodiku.
izturēt eksāmenu sekmīgi nokārtot eksāmenu.
privātsekretārs Sekretārs, kas kārto kādas personas sevišķus uzdevumus.
olekts Sena garuma mērvienība (no elkoņa līdz pirkstu galiem jeb aptuveni pusmetrs), ko izmantoja galvenokārt audumu mērīšanai.
joniskā skaņkārta sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors.
annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem; hronika.
amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – apaļa, neapjumta celtne ar pakāpjveidīgi, ap skatuvi vai arēnu iekārtotām skatītāju vietām.
pretors Senajā Romā – amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
matrona Senajā Romā – laulāta augstākās kārtas sieviete.
romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizēm lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
septiņkārt Septiņām kārtām, septiņkārtīgi.
resertifikācija Sertifikāta atkārtota izsniegšana.
seškārt Sešām kārtām; seškārtīgi.
apsiet Sienot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
dieviete Sieviešu kārtas dievība.
harēms Sieviešu kārtas dzīvnieku kopums, kurām ir viens tēviņš.
signālspuldze Signāla raidīšanai paredzēta spuldze (gaismas signalizācijas iekārtās, vadības pultīs, paneļos u. tml.).
signalizators Signalizācijas ierīce, iekārta.
dražeja Sīka (parasti apaļa) konfekte ar gludu, cietu virskārtu.
pratināt Sīki, arī vairākkārt jautāt.
sīkpilsonis Sīkpilsoņu kārtas pārstāvis.
moskīts Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos).
knislis Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas atgādina mušu.
ods Sīks divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas asinssūcējs kukainis.
spožlapsene Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) kāpuros un kūniņās.
vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks – neliels spārnots zīdītājs (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis uzturam; asinssūcējs sikspārnis.
sildāmiekārta Sildiekārta.
siltumnesējs Siltummaiņas veicējs – kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltuma apmaiņu (piem., sildīšanas, dzesēšanas sistēmās, termālās apstrādes procesos siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanās sistēmās un tehnoloģiskajās iekārtās).
sardīne Siļķveidīgo kārtas augēdāja zivs ar samērā lielu, slaidu sudrabbaltu ķermeni un melnu plankumu rindu uz sāniem, dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos netālu no piekrastes [Sardina pilchardus].
simtkāršs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks; simtkārtīgs.
pārsitiens Sirds ritma traucējums – ārpuskārtas sirds muskulatūras saraušanās.
endokards Sirds sienas iekšējā kārta.
endokardīts Sirds sienas iekšējās kārtas (endokarda) iekaisums.
diennakts elektrokardiogrāfija sirdsdarbības izmeklēšanas metode ar nelielu pārnēsājamu elektrokardiogrāfa iekārtu, kas piestiprināta pacientam, lai kontrolētu viņa sirdsdarbību 24 stundas.
sīrieši Sīrijas pamatiedzīvotāji (galvenokārt arābi).
samaukt Sist (kādam pa kurieni, parasti vairākkārt).
pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa seju); pļaukāt.
pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
slēgums Sistēma, kas izveidojas, savienojot, saslēdzot noteiktā kārtībā (piem., elektriskos vadus); savienojums.
vest Sistemātiski kārtot (dokumentus), veikt (ar dokumentiem saistītas darbības).
sasistematizēt Sistematizējot sakārtot (ko).
zvans Sitamais mūzikas instruments, kuru veido skaņotas metāla caurules, kas iekārtas metāla vai koka rāmī.
kārtas skaitļa vārds skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas vai seko cits citam, tos minot vai skaitot.
rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
bazūnēt Skaļi runāt; izpaust (kādas ziņas) daudziem, plašā apkārtnē.
reproduktors Skaļrunis; iekārta (radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai skaņās.
mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai veicinātu koncentrēšanos meditācijā (sākotnēji hinduismā un budismā).
atbalss Skaņas, ko atstaro apkārtējie priekšmeti.
izklāsts Skaņdarba (tēmu) secīgs izkārtojums.
reprīze Skaņdarba tēmas, fragmenta tiešs vai variēts atkārtojums; pamattēmas atgriešanās (piem., sonātē).
pasakalja Skaņdarbs variāciju formā ar nemitīgi atkārtotu tēmu basā.
rondo Skaņdarbs, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas.
doriskā skaņkārta skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar paaugstinātu sesto pakāpi.
mažors Skaņkārta, kurai skaņas izkārtotas šādā secībā: tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis un pirmā, trešā, piektā pakāpe veido lielo trijskani; pretstats: minors.
minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni.
simetriskās skaņkārtas skaņkārtu sistēma mūzikā.
iekšējās atskaņas skaņu atkārtojumi dzejas rindu vidū.
atskaņa Skaņu vai skaņu grupu atkārtojums, kas saista divas vai vairākas dzejoļa rindas (parasti to nobeigumā).
mest Skatīties (kur, uz ko), parasti vairākkārt.
šķielēt Skatīties sānis, pavēršot galvenokārt tikai acis.
butaforija Skatuves iekārtas priekšmets, dekorācija, ar ko imitē īstus priekšmetus.
kulise Skatuves sānu aizsegs (piem., iekārts garens audums, kāda materiāla plāksne).
jaunie naturālisti skolēni (padomju iekārtā), kas ārpusklases darbā nodarbojās ar dabas pētīšanu, lauksaimniecību, dārzkopību u. tml.
sanitārs Skolēns (padomju iekārtas laikā), kas seko higiēnas prasību ievērošanai klasē.
apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
apskriet Skrienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apskrubināt Skrubinot atdalīt, apgrauzt (no virspuses, visapkārt).
apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
dabīgais šīferis slāneklis, kas šķeļas plānās, gludās plāksnēs un ko izmanto galvenokārt jumtu segumam.
sega Slānis, kārta, kas sedz zemi, ūdenstilpi, priekšmetu virsmu u. tml.
apslaucīt Slaukot notīrīt (no visām pusēm, visapkārt), padarīt sausu (no virspuses).
saslēgt Slēdzot (piem., elektriskās iekārtas, vadus), izveidot (ko).
apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); slidojot apbraukt (ko).
laizīt Slīdoši vairākkārt pārvilkt (ko) ar mēli.
furunkuloze Slimība – atkārtotu furunkulu veidošanās.
endēmija Slimības regulāra atkārtošanās kādā noteiktā apvidū.
venerisks Slimības, ar kurām inficējas galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
bērnu slimības slimības, ar kurām slimo galvenokārt bērni.
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
kapāt Smalcināt, drupināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
malt Smalcinot īpašā ierīcē, iekārtā ar rotējošām detaļām, pārstrādāt (produktu) pulverveidā vai ļoti sīkās daļiņās; šādā veidā iegūt (ko).
rožmaizīte Smalkmaizīte no kārtainās rauga mīklas rozetes formā.
kokons Smalku paviedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties noauž sev apkārt; apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko visapkārt vai vietumis).
sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
auts Sniega, miglas u. tml. kārta, slānis.
piesnigt Sniegot izveidoties (biezai) sniega kārtai.
nosnigt Sniegot pārklāties ar sniega kārtu.
uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam viscaur ar sniega kārtu.
piesnigt Sniegot tikt (biezā kārtā) pārklātam ar sniegu.
sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un darbība sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai; šādi izveidota sociālistiskā iekārta.
komunisms Sociālisma augstākā fāze – iekārta, kurā šādi principi būtu realizēti.
Sociālistiskās sadraudzības valstis sociālistisko valstu asociācija (padomju iekārtas laikā).
trimda Soda veids – pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā, arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
spaidu darbi soda veids, ko izcieš, veicot piespiedu kārtā ļoti smagus darbus; katorga.
apsoļot Soļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); soļojot apiet (ko).
oposums Somaiņu kārtas vidēja lieluma dzīvnieks ar garu, kailu asti un smailu purniņu (dažām sugām – biezs, mīksts apmatojums).
ķengurs Somaiņu kārtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī pagastu policijas kārtībnieks (Krievijas impērijā).
saldētava Speciāla telpa, celtne, arī uzņēmums ar saldēšanas iekārtu produkcijas uzglabāšanai un saldēšanai.
bokss Speciālam nolūkam iekārtota telpa; speciāli norobežota telpas daļa (kā) novietošanai, glabāšanai.
virssardze Speciāli iekārtota aresta telpa militārpersonām.
depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija transportlīdzekļu novietošanai un remontam.
laboratorija Speciāli iekārtota telpa (mācību iestādē) eksperimentiem dažos mācību priekšmetos.
studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai.
parks Speciāli iekārtota teritorija (transportlīdzekļu, vagonu u. tml.) novietošanai, tehniskai apkopei, remontam; attiecīgais uzņēmums.
telšu pilsētiņa speciāli iekārtota vieta atpūtai ar teltīm.
kartodroms Speciāli iekārtota vieta gokartu jeb kartu sacensībām.
tribīne Speciāli iekārtots paaugstinājums publiskam runātājam, diriģentam.
florists Speciālists griezto ziedu sakārtošanas mākslā.
kinomehāniķis Speciālists, kas apkalpo kinoiekārtu, demonstrē kinofilmas.
montieris Speciālists, kas montē un uzstāda dažādas (parasti elektrotehniskas) ierīces un iekārtas, ierīko elektrolīnijas u. tml.
dizainers Speciālists, kas projektē un konstruē (priekšmetu, iekārtu u. tml.) māksliniecisku ārējo veidolu.
iestādītājs Speciālists, kas sagatavo, noregulē (parasti automātisku) iekārtu noteiktu operāciju veikšanai.
refrižeratorkuģis Specializēts kuģis ar tajā ierīkotu iekārtu noteikta temperatūras režīma radīšanai kravas telpās.
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
putnu gripa specifiska gripas vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar galvenokārt putnus.
uzdauzīt Spēcīgi, arī vairākkārt uzsist (kādam, kam, pa ko), lai, piemēram, radītu troksni.
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
darbaspējas Spējas funkcionēt (par iekārtām, sistēmām u. tml.).
enerģija Spēks, možums, ko cilvēks saņem no kosmosa, apkārtējās vides vai citiem cilvēkiem.
krokets Spēle, kurā, sitot ar koka āmuriem, vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
kuģu lādēšana spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
azartspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušībām.
kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
trumpot Spēlēt kārtis.
pārspēlēt Spēlēt vēlreiz, atkārtoti (sporta spēli).
kreicis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar krustiņu, āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
kāravs Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu rombu; šīs sugas kārts.
sešinieks Spēļu kārtis ar sešām acīm.
krusts Spēļu kārts ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu; kreicis.
astoņnieks Spēļu kārts ar astoņām acīm.
četrinieks Spēļu kārts ar četrām acīm.
desmitnieks Spēļu kārts ar desmit acīm.
deviņnieks Spēļu kārts ar deviņām acīm.
divnieks Spēļu kārts ar divām acīm.
kalps Spēļu kārts ar jauna vīrieša (karavīra, vasaļa) attēlu.
trumpis Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
piecinieks Spēļu kārts ar piecām acīm.
piecnieks Spēļu kārts ar piecām acīm.
septiņnieks Spēļu kārts ar septiņām acīm.
dāma Spēļu kārts ar sievietes attēlu.
trijnieks Spēļu kārts ar trim acīm.
kungs Spēļu kārts ar vecāka vīrieša (parasti valdnieka) attēlu.
trumpa Spēļu kārts.
uzplaiksnīt Spilgti atšķirties apkārtnē ar savu krāsu.
unikāls Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
apspļaudīt Spļaudot, spļaudoties pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
apspļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
desmitcīņa Sporta sacensības, kur sportisti sacenšas desmit disciplīnās (100 metru sprintā, tāllēkšanā, šaušanā, augstlēkšanā, 400 metru un 110 metru barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 metru skrējienā).
aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
samest Sporta spēlē vairākkārt iemest (ripu hokeja vārtos, bumbu basketbola grozā u. tml.); šādā veidā gūt (punktus).
riņķis Sporta spēļu norises sistēma, kurā katrs dalībnieks vai komanda pēc kārtas sacenšas ar visiem pretiniekiem.
slaloms Sporta veids – braukšana no kalna pa līkumotu trasi, kas iezīmēta ar kārtīm.
kārtslēcējs Sportists, kas specializējies kārtslēkšanā.
uzliesmot Spoži (parasti sārti) atspīdēt; izcelties apkārtējā vidē ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
sprādzēties Sprādzēt sevi (pie kā); sprādzēt sev klāt, apkārt (ko).
apspraudīt Spraudot vairākās vietās, visapkārt, izrotāt, aplikt (ap ko).
apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), norobežot, aplikt (ar ko).
saspraust Spraužot (matus), nostiprināt (tos) kādā kopumā, sakārtojumā.
pārspriegums Spriegums, kas pārsniedz elektroiekārtas pieļaujamo lielāko spriegumu.
lifts Stacionāra cēlējiekārta (kabīnes vai platformas veidā) pasažieru vai kravas pārvadāšanai vertikālā virzienā.
apstādīt Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
apstaigāt Staigājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
apstāt Stājoties apkārt, ielenkt (ko).
gārnis Stārķveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām, garu kaklu, ko izliec S veidā, un pagaru, smailu knābi.
ibiss Stārķveidīgo kārtas liels bridējputns ar garu, izliektu knābi, garām kājām un kaklu.
mese Starptautisks gadatirgus un izstāde (galvenokārt vairumtirdzniecībai).
atkārtoties Stāstīt, runāt (ko) vēlreiz, vairākkārt; izmantot daiļradē (piem., paņēmienu) vēlreiz, vairākkārt.
stāvlaiks Stāvēšanas, neizmantošanas laiks (piem., transportlīdzeklim, iekārtai).
izstāvēt Stāvēt un pabeigt stāvēt (parasti rindā pēc kā); stāvot (rindā), sagaidīt savu kārtu.
miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
klusums Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu, trokšņu vai kad nav dzirdamas skaņas, trokšņi.
skaļums Stāvoklis (piem., apkārtnē, dabā), kad ir stipras skaņas.
parādu verdzība stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ; stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
drošība Stāvoklis, apstākļi, kad nav apdraudēta (valsts, valsts iekārtas) pastāvēšana.
sajukums Stāvoklis, kad (kādā norisē, procesā, arī sistēmā) nav ierastās, paredzētās kārtības.
nesakārtotība Stāvoklis, kad (kam) nav radīta noteikta kārtība, kad (kas) nav sakārtots.
sakārtotība Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
nekārtība Stāvoklis, kad (kas) ir sajaukts; noteiktas secības, kārtības trūkums.
kārtība Stāvoklis, kad (piem., telpā, vietā) viss ir tā, kā tam jābūt (piem., priekšmeti atrodas savās vietās); pretstats: nekārtība.
parādu kalpība stāvoklis, kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ (vergturu un feodālajā iekārtā).
taisnība Stāvoklis, kārtība, kas atbilst cilvēka tiesībām; taisnīgums.
glazūra Stiklveida kārta, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe.
anafora Stilistiska figūra – vārda vai vairāku vārdu atkārtojums dzejas rindu sākumā.
asonanse Stilistisks paņēmiens – vienādu patskaņu atkārtošana (pantā, frāzē u. tml.).
aliterācija Stilistisks paņēmiens (daiļdarbā) – vienādu līdzskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.).
disciplīna Stingri uzvedības noteikumi, noteikta kārtība, kas jāievēro kāda kolektīva locekļiem; šīs kārtības, noteikumu ievērošana.
stetoskops Stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
store Storveidīgo kārtas zivs ar smailu purnu, taustekļiem pie mutes un lielu, slaidu vārpstveida ķermeni, kas klāts 5 kaula vairogu rindām un sīkām kaula plātnītēm.
piestrādāt Strādāt (pie kā) atkārtoti, papildus, lai ko uzlabotu, noslīpētu, līdz galam atrisinātu u. tml.
sētnieks Strādnieks, kura darba pienākums ir uzturēt kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, zaļo zonu, kāpņu telpas.
konvulsijas Strauja, atkārtota muskuļu saraušanās, intensīvi krampji.
kloniski krampji strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
apmesties Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
griezt pirueti strauji griezties sev apkārt.
sagāzt Strauji sabērt, saliet; salikt, sakraut (parasti nekārtīgi).
tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) – par dzīvniekiem, augiem.
tvert Strauji virzīt roku (arī pirkstus, plaukstu, kādu rīku) cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
slidināties Strauji virzīties pa slidenu virsmu, atkārtoti atsperoties un slīdot.
zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne.
furunkuls Strutojošs matu maisiņa, tauku dziedzera vai apkārtējo audu iekaisums; augonis.
akadēmiskais parādnieks students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā paredzētos eksāmenus un ieskaites.
izstumdīt Stumdot izvietot, pārvietot (izjaucot parasto kārtību).
sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
sasukāt Sukājot saglaust matus, arī izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot saglaust (dzīvniekam) apmatojumu.
uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, ausīm).
uzsukāt Sukājot sakārtot (parasti matus) uz augšu.
pirīts Sulfīdu grupas minerāls, ko izmanto galvenokārt sērskābes ražošanai.
putnu suns suns (parasti spaniels), ko izmanto putnu (galvenokārt pīļu) medībās.
polisa Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); pilsētvalsts.
pilsētvalsts Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); polisa.
valsts iekšējās lietas suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara; iekšlietas.
iekšlietas Suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara.
sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
piesvaidīt Svaidot, sviežot (ko lielākā daudzumā), padarīt nekārtīgu, arī netīru (ko); piemētāt.
pārsvērt Svērt vēlreiz, atkārtoti.
gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt); arī brukt, jukt (par ko lielu, smagu).
izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
piesviest Sviežot piepildīt (ko); izsviežot (ko lielā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (ar to).
juku jukām šā tā, kā pagadās, bez noteiktas kārtības, secības.
sniegs Šāda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas.
suka Šādam rīkam līdzīga detaļa, elements iekārtā, ierīcē.
krāsa Šādas vielas kārta (uz kādas virsmas).
vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas.
periods Šāds laika posms, kam raksturīga noteiktu apstākļu, parādību regulāra atkārtošanās.
piecgade Šāds laikposms, kurā tika realizēts kārtējais PSRS tautsaimniecības attīstības plāns.
šalkot Šalkt, parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
švīka Šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, arī tankos, bruņumašīnās).
bērt Šaut garām kārtām (par automātiskajiem ieročiem).
kafija Šī dzēriena dzeršana; viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
tēja Šī dzēriena dzeršana; viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
pārnadži Šīs kārtas dzīvnieki, piem., meža cūkas, brieži, aļņi, stirnas.
prusaki Šīs kārtas kukainis.
vistveidīgie Šīs kārtas putns.
pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
apšļūkt Šļūcot vai šļūcošā gaitā apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pāršūt Šujot vēlreiz, atkārtoti, pārveidot vai izlabot (apģērba gabalu).
kambijs Šūnu kārta, audi, kas atrodas starp koksni un lūksni.
šūpoles Šūpošanās konstrukcija – virvēs, stieņos u. tml. iekārta plāksne, sēdeklis.
visapkārt Tā, ka (kas) ir, atrodas, noris pilnīgi apkārt, visā apkārtnē.
pakaļ Tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.).
krustām šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
kā pieklājas tā, kā vajag; kārtīgi, pamatīgi.
pienācīgs Tā, kā vajag; labi, kārtīgi.
ķīmisko elementu periodiskā tabula tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc elektronu skaita, kuri riņķo ap atoma kodolu.
bezšķiru Tāda (sabiedrība, iekārta), kurā (pēc padomju ideoloģijas) nav šķiru.
nolaizīts Tāds (cilvēks), kam ir šādi mati, šāds matu sakārtojums.
racionāls Tāds (cilvēks), kura rīcību vai attieksmi nosaka galvenokārt prāta apsvērumi, loģika.
aukstasiņu Tāds (dzīvnieks), kura ķermeņa temperatūra mainās atkarībā no apkārtējās vides temperatūras.
himnisks Tāds (galvenokārt mākslas darbs), kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pausts slavinājums.
biezs Tāds (priekšmets, materiāls, kārta), starp kura plaknēm (parasti augšējo un apakšējo) ir samērā liels izmērs; pretstats: plāns.
taisnīgs Tāds (stāvoklis, kārtība), kas atbilst cilvēka tiesībām, taisnīgumam, godīgumam.
lieltonnāžas Tāds (transportlīdzeklis, transporta iekārta), ar ko iespējams pārvadāt lielas tonnāžas kravas.
ražīgs Tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (par darbarīkiem, ierīcēm, iekārtām).
smidzināms Tāds, ar ko smidzina (par ierīci, iekārtu).
darbīgs Tāds, ar ko tieši veic darba procesu, darba operāciju (par iekārtas, mehānisma detaļu).
tvaiks Tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
pelēcīgs Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma; tāds, kad nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).
analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
krokains Tāds, kam ir krokas; tāds, kas sakārtots krokās.
izspūris Tāds, kam ir nekārtīgi, nesasukāti mati.
pieckārtains Tāds, kam ir piecas kārtas.
ņudzošs Tāds, kam ir raksturīga nekārtīga, haotiska daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur (kas) ņudz.
pedantisks Tāds, kam ir raksturīgs izteikts, arī pārmērīgs rūpīgums, kārtīgums.
skujveida Tāds, kam ir skujkoka skuju, to kārtojuma forma, veids.
jēls Tāds, kam ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta (par ķermeņa daļām).
klejojošs Tāds, kam nav saimnieka, mājvietas (par suni, kaķi); tāds, kas klejo apkārt bez saimnieka pavadības (par suni).
vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas vai tā ir ļoti plāna (par cilvēku vai dzīvnieku, to ķermeni, ķermeņa daļām).
ļodzīgs Tāds, kam raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli).
šaudīgs Tāds, kam strauji vairākkārt mainās izplatības virziens, arī stiprums.
māzerains Tāds, kam šķiedras ir izlocītas, neregulāri sakārtotas (par koksni); svēdrains.
paviršs Tāds, kam trūkst rūpības; nekārtīgs, nevīžīgs.
bezpartejisks Tāds, kas (padomju iekārtā) nav komunistiskās partijas biedrs.
labisks Tāds, kas adījumā izadīts uz labo pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
kreilisks Tāds, kas adījuma labajā pusē ir izadīts uz kreiso pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
ceremoniāls Tāds, kas atbilst pieņemtajai kārtībai; svinīgs.
regulārs Tāds, kas atkārtojas ar noteiktiem starplaikiem; tāds, kura darbības pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā.
rets Tāds, kas atkārtojas pēc ilgāka starplaika.
parets Tāds, kas atkārtojas pēc samērā ilgiem starplaikiem.
simtkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu; simtreizējs.
četrreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto četras reizes.
desmitreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto desmit, arī daudz reižu; desmitkārtējs.
septiņkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes; septiņreizējs.
vairākkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto vairākas reizes.
biežs Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem.
rekurents Tāds, kas atkārtojas.
biežs Tāds, kas atkārtoti ierodas; parasts, izplatīts.
gaistošs Tāds, kas ātri gaist, izgaro, pārejot gāzveida stāvoklī un izkliedējoties apkārtējā vidē.
šaudīgs Tāds, kas ātri vairākkārt pārvietojas, mainot kustības virzienu.
ārējs Tāds, kas atrodas ārpusē, uz ārpusi (no kā) vai norobežo (ko) no apkārtnes; tāds, kas notiek ārpusē.
apkārtējais Tāds, kas atrodas tuvu apkārt, netālā apkārtnē.
piezemes Tāds, kas atrodas tuvu augsnes virskārtai (par augu daļām).
virsūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
sevišķs Tāds, kas atšķiras ar pastiprinātu intensitāti; liels, ārkārtīgs.
otrreizējs Tāds, kas bijis, noticis vai atkārtojas otru reizi.
konservatīvs Tāds, kas cenšas saglabāt līdzšinējo iedibināto kārtību un nepieņem jauno.
pusautomātisks Tāds, kas daļu darbības, cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību (par ierīcēm, iekārtām).
trokšņains Tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
simtkārtīgs Tāds, kas daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
tūkstoškārtīgs Tāds, kas daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
dulls Tāds, kas ir apdullis, labi neuztver apkārtējo, arī iereibis.
pienācīgs Tāds, kas ir atbilstošs (pieņemtajai kārtībai); tāds, kas ir vajadzīgs, nepieciešams.
vatēts Tāds, kas ir darināts, iešujot siltinājuma kārtu (piem., vati, vatelīnu).
pārvietojams Tāds, kas ir iekārtots transportlīdzeklī un var mainīt darbības vietu.
pārsienams Tāds, kas ir iekārtots, izveidots (kā) pārsiešanai.
rūpīgs Tāds, kas ir kārtīgs, precīzs, ar apzinīgu attieksmi pret darbu, pienākumiem.
ekstātisks Tāds, kas ir nonācis ekstāzē; tāds, kurā izpaužas ekstāze; ārkārtīgi jūsmīgs.
smalks Tāds, kas ir paredzēts precīziem darbiem (piem., par ierīcēm, iekārtām); tāds, kā veikšanai nepieciešama uzmanība, precizitāte; arī precīzs.
sudrabots Tāds, kas ir pārklāts ar sudraba kārtu.
atvērts Tāds, kas ir pieejams, nenorobežots, saistīts ar apkārtējo.
netīrs Tāds, kas ir piegružots, nekārtīgs u. tml.
godīgs Tāds, kas ir pieklājīgs, kārtīgs; paklausīgs.
deportētais Tāds, kas ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
varonīgs Tāds, kas ir saistīts ar ārkārtēju grūtību, briesmu pārvarēšanu (piem., par laikposmu).
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
tālvadāms Tāds, kas ir vadāms no samērā liela attāluma (par ierīci, iekārtu, procesu u. tml.).
lipīgs Tāds, kas ir viegli un ātri atkārtojams, iegaumējams u. tml. un no kā grūti atbrīvoties.
pusdzīvs Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus; ļoti nomocījies, ārkārtīgi noguris.
reljefs Tāds, kas izceļas (uz apkārtējā fona), piem., ar savu formu.
portatīvs Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu pārnēsāt, paņemt līdzi – parasti par iekārtu, ierīci.
stindzinošs Tāds, kas izraisa ārkārtīgi nepatīkamas sajūtas.
solīds Tāds, kas izraisa cienīguma, nopietnības, laba mantiskā stāvokļa iespaidu (parasti par apģērbu, telpas iekārtojumu).
iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kas notiek ar pārtraukumiem.
silts Tāds, kas izstaro siltumu (par iekārtu, ierīci u. tml.).
padots Tāds, kas kādā (piem., administratīvā, ekonomiskā) sistēmā ir pakārtots augstākam posmam, lielākai varai; pakļauts.
nedzirdēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts; arī ārkārtīgs.
nepiedzīvots Tāds, kas līdz šim nav noticis, piedzīvots; nebijis, arī ārkārtīgs.
nepieredzēts Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts; nebijis, arī ārkārtīgs.
nekārtīgs Tāds, kas nav kārtīgs, sakārtots, sakopts; tāds, kas ir izjaukts, sajaukts.
nesavākts Tāds, kas nav koncentrējies, sagatavojies, sakārtojies (piem., darbam); haotisks, izklaidīgs.
ekskluzīvs Tāds, kas nav pieejams visiem; tāds, kas tiek dots, atļauts u. tml. tikai dažiem; ārkārtējs.
nesakārtots Tāds, kas nav sakārtots, kurā nav izveidota, radīta noteikta kārtība vai sistēma.
nesakarīgs Tāds, kas nav sistemātiski, loģiski sakārtots, izvietots.
pārdabisks Tāds, kas neatbilst realitātei; neparasts, ārkārtīgs.
ekoloģiski tīrs tāds, kas nerada piesārņojumu apkārtējā vidē.
netīrīgs Tāds, kas neuztur (sava ķermeņa, apkārtnes) tīrību.
neatkārtojams Tāds, kas nevar atkārtoties, norisināties vai izpausties vairākkārt.
nebeidzams Tāds, kas noris ilgstoši, nepārtraukti vai bieži atkārtojoties.
saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem.
ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības, arī paredzēts īpašam nolūkam.
ārkārtas Tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības.
patvaļīgs Tāds, kas notiek pēc paša gribas, bez atļaujas, ignorējot pastāvošo kārtību.
gadskārtējs Tāds, kas notiek, atkārtojas ik gadu.
kārtējs Tāds, kas notiek, atkārtojas laiku pa laikam; tuvākais, arī pašreizējais (kā) secībā.
labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos un neveidojot metastāzes, pretstats: ļaundabīgs.
pieņemams Tāds, kas paredzēts, iekārtots apmeklētāju pieņemšanai.
uzgaidāms Tāds, kas paredzēts, iekārtots pasažieru, klientu u. tml. vajadzībām, gaidot (piemēram, transportlīdzekli, pieņemšanu pie kāda).
vaskains Tāds, kas pārklāts ar vaska kārtiņu.
starpsesiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp kārtējām sesijām.
pirmspadomju Tāds, kas pastāv, noris pirms padomju iekārtas nodibināšanās.
sistemātisks Tāds, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots; tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā; arī regulārs (1).
ciklisks Tāds, kas periodiski atkārtojas; tāds, kas noris cikla (1) veidā.
svešs Tāds, kas pieder citai sistēmai, atbilst citai kārtībai.
varmācīgs Tāds, kas piespiedu kārtā pakļauj savai gribai, uzspiež savu gribu.
smilšstrūklas Tāds, kas rada smilšu strūklu (par iekārtu, ierīci u. tml.); tāds, kurā izmanto smilšu strūklu (par darbību, procesu).
regulatīvs Tāds, kas rada, uztur kārtību, nosaka noteiktas robežas, plānveidību (kādā jomā).
mažorīgs Tāds, kas rakstīts mažora toņkārtā un pauž gaišu, pozitīvu noskaņu.
periodisks Tāds, kas regulāri atkārtojas; tāds, kas atkārtojas noteiktā veidā.
kārtējs Tāds, kas regulāri seko iepriekšējam; tāds, kas regulāri notiek, atkārtojas pēc noteikta laikposma.
tīrīgs Tāds, kas rūpējas par (sava ķermeņa, apkārtnes) tīrību.
sovjets Tāds, kas saistīts ar padomju iekārtu.
republikānisks Tāds, kas saistīts ar valsts iekārtas veidu – republiku, uz to attiecīgs, tai raksturīgs, piederīgs.
alfabētisks Tāds, kas sakārtots pēc alfabēta; tāds, kas saistīts ar alfabētu.
desmitkārtīgs Tāds, kas samērā daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
šķidrs Tāds, kas sastāv galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz kā cieta piejaukuma; pretstats: biezs (piem., par vielu maisījumu).
divkāršs Tāds, kas sastāv no divām kārtām; divkārtīgs (2).
trīskāršs Tāds, kas sastāv no trim kārtām; trīskārtīgs (2).
trīskārtains Tāds, kas sastāv no trim kārtām.
daudzkārtains Tāds, kas sastāv no vairākām, daudzām kārtām.
vienkārtains Tāds, kas sastāv no vienas kārtas.
slokšņains Tāds, kas sastāv, ir veidots no (parasti vairākām) sloksnēm vai kārtām; kārtains.
sloksne Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām kāda materiāla plāksnēm, arī kārtām.
aiznākamais Tāds, kas seko aiz nākamā; trešais pēc kārtas.
loderīgs Tāds, kas slaistās, dzīvo bezdarbīgi, vieglprātīgi, ir nekārtīgs, nevīžīgs.
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
triecienizturīgs Tāds, kas spēj pretoties atkārtotiem mehāniskiem triecieniem.
klišejisks Tāds, kas tiek bieži atkārtots; tāds, kam nav oriģinalitātes.
vairākkārtīgs Tāds, kas tiek veikts, atkārtots vairākas reizes.
hronisks Tāds, kas turpinās ilgstoši vai periodiski atkārtojas; pretstats: akūts.
jutīgs Tāds, kas uztver ļoti vāju iedarbību un reaģē uz to (par priekšmetiem, ierīcēm, iekārtām).
cits Tāds, kas vairākkārt jau bijis; kā parasti, vienmēr.
skraidīgs Tāds, kas vairākkārt maina redzes objektu (par acīm, skatienu).
līkločains Tāds, kas vairākkārt virzās uz vienu un otru pusi vai uz augšu un leju; līkumains.
pēdējais Tāds, kas vairs neatkārtosies, kā nav, nebūs.
nolaidīgs Tāds, kas veic ko nekārtīgi, nevīžīgi, pavirši; tāds, kas ir nekārtīgs, nevīžīgs, paviršs.
dziļš Tāds, kas veido biezu slāni, kārtu.
divkārtīgs Tāds, kas veido divas kārtas.
pretpadomju Tāds, kas vēršas vai ir vērsts pret padomju iekārtu.
remontants Tāds, kas vienā veģetācijas periodā zied un dod augļus atkārtoti.
netīrīgs Tāds, kas vienmēr ir notraipījies vai piemēslo apkārtni (par dzīvniekiem).
vienmuļš Tāds, kas vienveidīgi atkārtojas, ir bez krasām pārmaiņām; garlaicīgs, apnicīgs; vienmulīgs, vienmuļīgs.
vienmulīgs Tāds, kas vienveidīgi atkārtojas, ir bez krasām pārmaiņām; vienmuļš; monotons.
monotons Tāds, kas vienveidīgi atkārtojas; vienmuļš.
uzmācīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
divreizējs Tāds, ko atkārto vai kas atkārtojas divas reizes; divkārtējs.
trīsreizējs Tāds, ko atkārto vai kas atkārtojas trīs reizes; trīskārtējs.
daudzreizējs Tāds, ko atkārto vai kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes; daudzkārtējs.
atkārtots Tāds, ko atkārto, kas atkārtojas.
roka Tāds, ko cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ķermeņa daļā; tāds, ko darbina ar šo ķermeņa daļu (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
neiedomājams Tāds, ko ir neiespējami iedomāties, aptvert, saprast; arī ārkārtīgs.
slaucams Tāds, ko izmanto slaukšanai (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
beznaudas Tāds, ko kārto, veic bez (skaidras) naudas.
putekļains Tāds, ko klāj putekļu kārta.
nepārsūdzams Tāds, ko nevar parastā procesuālā kārtībā pārsūdzēt.
kults Tāds, ko pārspīlēti uzskata par vislabāko; ārkārtīgi populārs.
iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, piemērotu kādam nolūkam, vairākkārt (tam) pievērsties.
piekarams Tāds, ko var piekārt.
desmitkārtējs Tāds, ko veic desmit reizes; tāds, kas notiek vai atkārtojas desmito reizi.
bezskaidras Tāds, ko veic, kārto bez skaidras naudas.
plānkārtas Tāds, ko veido (kā) plāna kārta.
četrkārtīgs Tāds, ko veido četras kārtas.
desmitkārtīgs Tāds, ko veido desmit kārtas.
deviņkārtīgs Tāds, ko veido deviņas kārtas.
septiņkārtīgs Tāds, ko veido septiņas kārtas.
seškārtīgs Tāds, ko veido sešas kārtas.
trīskārtīgs Tāds, ko veido trīs kārtas.
vairākkārtīgs Tāds, ko veido vairākas kārtas; tāds, kas sastāv no vairākām kārtām.
daudzkārtīgs Tāds, ko veido vairākas vai daudzas kārtas.
vienkārtīgs Tāds, ko veido viena kārta.
snaudulīgs Tāds, kur ir miers, klusums (piem., par apkārtni, dabu).
rupjš Tāds, kurā (kam) veido galvenokārt pamatformu.
sinhronisks Tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
sinhrons Tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas izvietotas stingri noteiktā regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
siksna Tāds, kura darbībā izmanto šādu sloksni, lenti (piem., par ierīci, iekārtu).
regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu); kārtns.
nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta vai nav ieviesta kārtība.
diatonisks Tāds, kurā ir tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
saraustīts Tāds, kurā ir vairākkārtīgi pārtraukumi; nesakarīgs.
propelleris Tāds, kurā izmanto šādu ierīci (par iekārtām, mehānismiem u. tml.).
regulārs Tāds, kurā kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā; simetrisks.
pavājš Tāds, kura ķermenī ir samērā maz tauku; tāds, kam ir samērā maza zemādas tauku kārta.
kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam, īpašumam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība; tāds, kas ir disciplinēts, ar apzinīgu attieksmi pret darbu.
izpūris Tāds, kura mati ir nekārtīgi, sajaukti.
juceklīgs Tāds, kurā nav noteiktas secības, kārtības, sistēmas.
sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piem., par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
kārtains Tāds, kura struktūru veido kārtas, slāņi.
uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, arī samērā spēcīgā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
uzmācīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
izpūris Tāds, kuram ir nekārtīgi, sajaukti mati (par cilvēku).
riktēt Taisīt, gatavot, kārtot.
aptamborēt Tamborējot (visapkārt kam), apdarināt, apstrādāt (ko).
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu) [Lymnocryptes minimus].
kaija Tārtiņveidīgo kārtas vidēji liels ūdensputns ar slaidiem spārniem, baltu vēderpusi un paīsu, noapaļotu asti.
jautājums Tas (piem., dzīves, darba apstākļi), kas jānokārto.
paātrinātājs Tas (piem., iekārta, ierīce, pievienojama viela), kas paātrina (kādu procesu).
augēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no augiem (par dzīvniekiem).
dominante Tas, kas (piem., ar nozīmību, izmēriem) pārsniedz citu (apkārtējo, līdzīgo); ievērojamākā daļa, pazīme.
strīda ābols tas, kas atkārtoti vai ilgstoši izraisa strīdus, rada nesaskaņas.
strīdus ābols tas, kas atkārtoti vai ilgstoši izraisa strīdus, rada nesaskaņas.
apkārtējais Tas, kas atrodas apkārtnē.
josta Tas, kas gredzenveidā atrodas kam apkārt.
gigants Tas, kas ir ārkārtīgi liels, milzīgs, nozīmīgs.
sviests Tas, kas ir neveiksmīgs, nekvalitatīvs, nesakārtots; arī stulbums.
pēcpadomju Tas, kas ir pēc padomju iekārtas.
kareklis Tas, kas ir piekārts, pakārts (pie kā, kur); uzkarama, piekarama rotaslieta; piekars.
paradoksālisms Tas, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu; paradoksu izmantojums.
sovjets Tas, kas ir saistīts ar padomju iekārtu; padomju cilvēks.
bezpartejisks Tas, kas nav komunistiskās partijas biedrs (padomju iekārtā).
nebūšanas Tas, kas nav vēlams, izraisa neapmierinātību; nekārtības.
nepāris Tas, kas neveido pāri; tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
rota Tas, kas padara (vietu, apkārtni) skaistāku, greznāku.
regulators Tas, kas regulē (kā kārtību, norises u. tml.).
skats Tas, ko (kāds) var ietvert redzes lokā (piem., apkārtne vai kāda tās daļa); aina.
stiklspārnis Tauriņu kārtas kukainis ar caurspīdīgiem spārniem.
aptaustīt Taustīt (visapkārt, no virspuses), lai ko izzinātu, pārbaudītu u. tml.
tatāri Tauta Krievijā, kas dzīvo galvenokārt Tatarstānas autonomajā republikā, Baškīrijā un Krimā.
nūbieši Tauta, kas apdzīvo galvenokārt Nīlas ieleju Sudānas ziemeļdaļā un Ēģiptes dienviddaļā.
flāmi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Beļģijas ziemeļu daļā.
gagauzi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Moldāvijas un Ukrainas teritorijā.
eskimosi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Ziemeļamerikas polārajos apgabalos, Grenlandē un Āzijas ziemeļaustrumu daļā.
uzskatāmā aģitācija tautas masu ietekmēšana ar plakātiem, sienas avīzēm u. tml. (parasti padomju iekārtā).
valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
arābi Tautu grupa, kas galvenokārt apdzīvo Arābijas pussalu un Ziemeļāfriku.
skatuves meistars teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
operete Teātris, kurā galvenokārt iestudē šāda žanra darbus; šāda teātra celtne.
aptecēt Teciņus apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aparāts Tehniska ierīce, iekārta.
jauda Tehniskas iekārtas ražotspēja, darbības efektivitāte.
satelīttelevīzija Tehnisko iekārtu komplekss televīzijas raidījumu raidīšanai un uztveršanai ar Zemes mākslīgo pavadoņu starpniecību; šādā veidā radīta iespēja skatīties televīziju.
telegrāfa centrāle tehnisku iekārtu komplekss telegrāfa tīkla kanālu savienošanai.
modulis Tehnoloģiska iekārta, kas var funkcionēt patstāvīgi vai kādas sistēmas sastāvā.
aptecēt Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); būt, atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt).
virtene Tekstā, rindā sakārtots (burtu, skaitļu) kopums.
telemetrs Telemetrijas ierīce, iekārta.
triept Tēlotājā mākslā – klāt krāsu uz (kā) virsmas samērā biezā kārtā, reljefi; šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
štancētava Telpa (piem., rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
kabinets Telpa ar attiecīgu inventāru un iekārtu, kas paredzēta noteiktam mērķim (piem., mācībām, ārstniecībai).
kalte Telpa, arī celtne ar iekārtu (piem., graudu) kaltēšanai; attiecīgā iekārta.
tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
ateja Telpa, arī īpaša neliela ēka dabisko vajadzību nokārtošanai.
skalotava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) skalošanai.
šautuve Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām.
frizētava Telpa, kas iekārtota friziera, arī kosmētisko pakalpojumu sniegšanai.
guļamtelpa Telpa, kas iekārtota gulēšanai.
mēbele Telpas iekārtas priekšmets.
minimālisms Telpas iekārtojuma veids, kam raksturīga atteikšanās no visa liekā.
mēbelējums Telpas iekārtojums ar mēbelēm; mēbeļu kopums (telpā).
sanitārais mezgls telpas, kas iekārtotas personiskās higiēnas vajadzībām, piem., vannas istaba, tualete.
stāvoklis Telpiskais izkārtojums, novietojums (priekšmetiem, veidojumiem, parādībām dabā u. tml.).
piena teļš teļš, kas ir barots tikai vai galvenokārt ar pienu.
šaujamlauks Teritorija, kas ir iekārtota šaušanas mācībām, treniņiem vai sacensībām; teritorija, kurā (piem., kara laikā) notiek šaušana.
stacija Terminālmezgls vai starpmezgls, kur izvietotas datu apstrādes vai pārsūtīšanas iekārtas un ar tām saistītā programmatūra (datoru tīklā).
rūdītais stikls termiski apstrādāts stikls, kas kļūst vairākkārt izturīgāks par parasto stiklu un plīstot sadrūp sīkos, neasos gabaliņos.
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
bruģu tiesa tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
kārtības tiesa tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
administrators Tiesas iecelta persona, kuras uzdevums ir organizēt maksātnespējīga uzņēmuma pārvaldīšanu (sanējot, likvidējot vai nokārtojot uzņēmuma parādsaistības).
jurisdikcija Tiesības (pilnvaras, kompetence) spriest tiesu un tiesāšanās kārtība.
pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
krimināltiesības Tiesību normas, kas reglamentē, kāda veida darbība kvalificējama par noziegumu, kādi ir sodi par šādas darbības izdarīšanu un kādā kārtībā šie sodi piespriežami; attiecīgā tiesību nozare.
kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanu, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
tiesību normu sistematizācija tiesisko normatīvo aktu sakārtošana un pilnveidošana, izklāstot tos noteiktā sistēmā.
maikste Tieva, gara kārts.
izkārtoties Tikt iekļautam, izvietotam noteiktā kārtībā (piem, par mākslas darba sastāvdaļām, elementiem).
sakārtoties Tikt izvietotam noteiktā kārtībā (piem., par transportlīdzekļiem).
izkārtoties Tikt izvietotam noteiktā kārtībā.
kārtoties Tikt kārtotam (2).
iet Tikt kārtotam (piem., par darījumu).
kārtoties Tikt kārtotam, izvietotam noteiktā kārtībā (piem., mākslas darbā) – par sastāvdaļām, elementiem.
pārkārtoties Tikt pārkārtotam, pārveidotam (piem., par ekonomiku).
aizsnigt Tikt pārklātam ar biezu sniega kārtu; piesnigt.
apkaļķoties Tikt pārklātam vai apņemtam ar kaļķu kārtu.
piesmaržot Tikt piepildītam ar smaržu (par telpu, vidi, apkārtni).
sarindoties Tikt sakārtotam (noteiktā secībā).
sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
manevrēt Tikt vairākkārt virzītam pa dažādiem sliežu ceļiem (piem., vilcienu sastādīšanai).
Vanšu tilts tilts, kura laidums ir iekārts trosēs.
emuārs Tīmekļa lietotne, ar kuru tiek veidoti, kārtoti un parādīti regulāri ieraksti vienā tīmekļa vietnē; blogs.
satīt Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert (tajā).
ietīt Tinot (ko) visapkārt, ietvert (tajā).
aptīt Tinot apņemt, aplikt (ap ko, kam apkārt).
notīt Tinot vairākkārt, cieši apklāt, nosegt (ko).
virsklase Tipam pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
stereotips Tipogrāfiskā salikuma vai klišejas kopija – monolīta iespiedforma, ko lieto, piem., atkārtotu izdevumu iespiešanai.
pārtīrīt Tīrīt (ko) vēlreiz, atkārtoti.
kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (ko).
kopt Tīrīt, labot, uzturēt kārtībā.
satīrīt Tīrot atbrīvot (piem., telpu, apkārtni) no atkritumiem, netīrumiem.
tīstīties Tīstīt sevi; saņemt (ko) sev cieši apkārt.
notīstīt Tīstot vairākkārt, cieši apņemt, aplikt; notīt.
ekocīds Tīša, mērķtiecīga apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā.
donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā.
dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Spānijā.
tonika Tonalitātes centrālais elements, galvenā skaņa, pēc kuras nosaukumu iegūst visa sistēma; galvenais noturīgais akords, uz kura veidota konkrētā skaņkārta.
skatu tornis tornis apkārtnes novērošanai.
tiramisu Tradicionāls itāļu deserts, kas sastāv no kafijā un brendijā vai liķierī mērcētiem cepumiem (t. s. dāmu pirkstiņiem) un krēmveida siera kārtojuma.
štamps Trafarets, daudzkārt izmantots paņēmiens, izteiksmes līdzeklis.
saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratortraleris.
pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par kārtību transporta līdzeklī, pasažieru ērtībām u. tml.
dzelzceļš Transporta veids – pasažieru un kravas pārvadāšana pa sliežu ceļiem; organizācija, kas kārto šādu pārvadāšanu.
refrižerators Transportlīdzeklis ar hermētiski slēgtu kravas telpu, kurā uzstādīta saldēšanas iekārta.
dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko); radīt nekārtības, sajukumu.
padube Trauks, kuru novieto zem guļoša slimnieka dabisko vajadzību kārtošanai.
sparings Treniņa cīņa (galvenokārt boksā).
ķepēt Triept, ziest biezā kārtā (ko mīkstu, lipīgu).
tonikas trijskanis trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
trīskārt Trīs kārtās, trīskārtīgi.
trīskāršs Trīs reizes lielāks; trīskārtīgs (1).
triplekss Trīskārtains stikls, kas triecienā tikai saplaisā, neveidojot šķembas.
trihords Trīspakāpju skaņkārta kvartas apjomā, resp., tercas un sekundas (piem., mi-sol-la, sol-la-do).
pionieru kaklauts trīsstūrains sarkans kaklauts, kas bija jānēsā pionieriem (padomju iekārtā).
trobele Troksnis, nekārtības; tracis.
trobelis Troksnis; nekārtības; tracis.
trobelēt Trokšņot; celt nekārtības.
agave Tropu augs ar biezām, gaļīgām, rozetē sakārtotām lapām.
sausā tualete tualete, kura nav pieslēgta ūdensvadam un kanalizācijas iekārtām.
sarunvārdnīca Tulkojošā vārdnīca, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu, dialogu paraugi.
tupstīties Tupties, parasti vairākkārt.
sūkāt Turēt (ko) mutē un vairākkārt sūkt.
kulaks Turīgs zemnieks, kas tika uzskatīts par padomju iekārtas ienaidnieku.
utilizācijas katls tvaika katls vai ūdens sildīšanas katls, kam siltumu piegādā no citas iekārtas plūstošās karstās gāzes.
rasa Ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
ledusgabals Ūdens, ūdenstilpju sasalušas virsējās kārtas gabals.
hidroizolācija Ūdensnecaurlaidīga izolācijas materiāla kārta, kas pasargā būves un konstrukcijas no ūdens iedarbības.
peldētava Ūdenstilpes krastā peldēšanai iekārtota vieta.
virsūdens Ūdenstilpes virsējā kārta, slānis.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
upmala Upes mala; upes tuvākā apkārtne.
sastādīt numuru uz kādas iekārtas attiecīgās ierīces nospiest ciparu kombināciju, kas iedarbina šo iekārtu.
blakts Uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs kukainis, kas barību iegūst, sūcot ar snuķi, un ietilpst blakšu kārtā.
visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
konstrukcija Uzbūve, (sastāvdaļu) izkārtojums (tekstā).
struktūra Uzbūve, sastāvdaļu sakārtojums un sakarība.
kompozīcija Uzbūve, struktūra; atsevišķu (piem., literāra darba) daļu vai elementu izkārtojums un to savstarpējā saistība.
algoritms Uzdevumu risināšanas kārtība, secība.
iecelt Uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu.
pūkojums Uzkārsta pūku kārta (piem., uz auduma).
sakārt Uzkārt, pakārt (ko) lielākā daudzumā; uzkārt, pakārt (kā lielāku daudzumu).
uzkarināt Uzkārt.
uzkārst Uzkasīt (matus, matu sakārtojumu).
apbetonēt Uzklāt betona masu (ap ko, kam apkārt).
uzlējums Uzlietā šķidruma, masas sacietējusī kārta.
aplikt Uzlikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
vandīties Uzmācīgi, atkārtoti izraisīties (parasti par domām).
apčubināt Uzmanīt, aprūpēt (ko, piem., sakārtojot guļasvietu, apģērbu).
uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) – par augiem, to daļām.
appampt Uzpampt (visapkārt).
seksisms Uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; aizspriedumaina, arī noniecinoša attieksme pret otru dzimumu (galvenokārt sievieti).
uzrīkot Uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, ar pieejamiem līdzekļiem.
aptūkt Uztūkt, satūkt (visapkārt, no virspuses).
apvilkt Uzvilkt, iezīmēt līniju (ap ko, kam apkārt).
skrejvabole Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas, lielas vaboles, kas galvenokārt pārvietojas ejot vai skrienot un pārtiek no citiem kukaiņiem, sliekām un gliemežiem.
ūdensmīļu dzimta vaboļu kārtas dzimta, kuras daudzas sugas dzīvo un attīstās ūdenī starp ūdensaugiem.
mārīte Vaboļu kārtas mazs, ieapaļš kukainis ar (parasti) sarkaniem segspārniem un melniem punktiņiem uz tiem.
nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piem., telpu, apkārtni).
apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (transportlīdzekļus, mašīnas, ierīces, mehānismus u. tml.).
refrižeratorvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu.
pārvagot Vagot vēlreiz, atkārtoti.
pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, atkārtoti; arī uzdot precizējošu jautājumu.
visvairāk Vairāk par visu citu; galvenokārt.
vīstoklis Vairākās kārtās satīts, savīstīts veidojums; arī tīstoklis; arī sainis.
kārtu kārtām vairākās kārtās, citu uz cita.
daudzkārt Vairākās vai daudzās kārtās, daudzkārtīgi.
ienēsāt Vairākkārt (arī vairākiem) ienākot, neviļus ienest līdzi (piem., ar apaviem, apģērbu).
pierast Vairākkārt (ko) atkārtojot, pakāpeniski izjust tieksmi, nepieciešamību (pēc tā).
vicināt Vairākkārt (ko) ātri kustināt, arī vēzēt (parasti gaisā).
kaustīt Vairākkārt (ne sevišķi stipri) sist.
mētāties Vairākkārt (parasti nenopietni) runāt, teikt (ko).
kasīt Vairākkārt (piem., ar pirkstiem, nagiem) viegli vilkt (parasti pa niezošu ķermeņa daļu).
aizdzenāt Vairākkārt aizdzīt.
apgrozīt Vairākkārt apgriezt.
apslacināt Vairākkārt apslacīt.
aptīņāt Vairākkārt aptīt, aptīstīt (ap ko).
čāpstināt Vairākkārt ar nelielu troksni atvērt (muti).
knibināt Vairākkārt ar pirkstiem skart, ņemt (ko).
lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1).
dauzīties Vairākkārt atsisties, triekties (pret ko, gar ko).
nospēlēt Vairākkārt atskaņojot, nolietot (skaņuplati).
bārstīt Vairākkārt bērt, kaisīt.
purināt matus vairākkārt bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu, arī izbojāt, daļēji iznīcināt.
vadāt Vairākkārt braucot, parasti uz dažādām vietām, ņemt (ko) sev līdzi.
noblietēt Vairākkārt braukājot, staigājot u. tml., padarīt blīvu, stingru.
brēkāt Vairākkārt brēkt.
vēzēt Vairākkārt celt un virzīt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā.
cilāt Vairākkārt celt uz augšu.
mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru; mīdīties.
stumdīt Vairākkārt dažādos virzienos kustināt (ko).
durstīt Vairākkārt durot, bakstot, skarot, radīt sāpes, ievainojumu.
durstīt Vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.).
durstīt Vairākkārt durt, bakstīt.
iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt.
mīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, spiest, padarīt blīvāku (ko).
saglaudīt Vairākkārt glaudot, samīļot.
glaudīties Vairākkārt glausties klāt [2].
mērcēt Vairākkārt gremdēt, arī (kādu laiku) turēt šķidrumā.
grozīt Vairākkārt griezt no vienas puses uz otru; griežot mainīt (kā) stāvokli.
graizīt Vairākkārt griezt, lai (ko) sasmalcinātu, sadalītu.
grozīties Vairākkārt griezties no vienas puses uz otru; vairākkārt mainīt stāvokli.
izgrozīt Vairākkārt grozīt, pagriezt, mainot virzienu, stāvokli.
izgrozīties Vairākkārt grozīties, mainot (savu) stāvokli.
grūstīt Vairākkārt grūst no vienas vietas uz otru; ar asu kustību vairākkārt skart; stumdīt.
grūstīties Vairākkārt grūstīt vienam otru, citam citu.
sabukņīt Vairākkārt iebukņīt.
radināt Vairākkārt iedarbojoties (uz kādu), panākt, ka pakāpeniski izveidojas (vēlamas īpašības, noteikti paradumi, spējas piemēroties kādiem apstākļiem u. tml.).
ostīt Vairākkārt ieelpojot, uztvert, sajust (ko, kā smaržu, smaku).
sazilināt Vairākkārt iesist (pa ķermeņa daļu) tā, ka (tajā) rodas zilumi.
sadunkāt Vairākkārt iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
sapātagot Vairākkārt iesist ar pātagu, parasti stipri.
izpliķēt Vairākkārt iesist pliķi.
izpļaukāt Vairākkārt iesist pļauku.
sagāzt Vairākkārt iesist, parasti stipri.
snauduļot Vairākkārt iesnausties un atmosties; arī snaust.
skraidīt Vairākkārt iet, staigāt.
rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku, rokām vai tml.
raustīties Vairākkārt izdarīt asas, īsas, neritmiskas kustības.
mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (par ķermeņa daļām).
mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības.
spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kājām.
uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu.
uzplīties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
uzmākties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
sastaipīt Vairākkārt izstiept (ko), vairākkārt pārstiept (ko) pāri (kam).
papukstēt Vairākkārt izteikt nelielu neapmierinātību.
rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis, sūnas, sniegu.
bukņīt Vairākkārt kādu pagrūst, arī viegli (kādam) iesist.
kāpelēt Vairākkārt kāpt, rāpties (dažādās vietās, dažādos virzienos u. tml.).
kasīties Vairākkārt kasīt (1) sevi, savu ķermeni, kādu tā daļu.
klaigāt Vairākkārt kliegt, saukt; vairākkārt sasaukties.
kūleņot Vairākkārt klupt, krist, velties (parasti draiskuļojoties).
knābāt Vairākkārt knābt.
knaibīties Vairākkārt kniebt (vienam otru, citam citu).
knaibīt Vairākkārt kniebt nost (daļu no kā).
rušināties Vairākkārt ko jaukt, pārvietot; šādā veidā darboties.
kodīt Vairākkārt kost (ko); košļāt.
košļāt Vairākkārt kost (ko).
kosties Vairākkārt kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
apkošļāt Vairākkārt košļājot, radīt bojājumus (no virspuses, visapkārt).
apkodīt Vairākkārt kožot, atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
lēkāt Vairākkārt krasi svārstīties, mainīties.
krekšķināt Vairākkārt krekšķēt.
riņķot Vairākkārt kustēties, virzīties (pa kurieni) apļveidā vai lokveidā.
mētāt Vairākkārt kustināt (ķermeņa daļu).
raustīt Vairākkārt kustināt (nelielā attālumā).
raustīt plecus vairākkārt kustināt plecus augšup, lejup, paužot savu nezināšanu, neizpratni, izbrīnu, vienaldzību.
kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (piem., apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
staipīties Vairākkārt kustināt, iztaisnot savu ķermeni (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
klanīt Vairākkārt kustināt, liekt uz leju un atpakaļ.
staipīt Vairākkārt kustināt, vingrinot iztaisnot (ķermeņa daļas).
izķengāt Vairākkārt ķengājot, nonievāt, nopaļāt (kādu).
ķerstīt Vairākkārt ķert, tvert; gūstīt, tvarstīt (parasti vairākus, daudzus).
tvarstīt Vairākkārt ķert, vairākkārt censties satvert, noķert (piem., ko bēgošu, kustīgu).
laidelēties Vairākkārt laisties (šurp turp), lidināties.
lauzīt Vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
lēkāt Vairākkārt lēkt.
lauzīt Vairākkārt liecot, lokot, panākt, ka (kas) lūzt.
šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (apmatojuma, apspalvojuma daļas).
locīt Vairākkārt liekt, kustināt (ko) dažādos virzienos.
klanīties Vairākkārt liekties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu.
locīties Vairākkārt liekties, kustēties dažādos virzienos.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
dancināt Vairākkārt lūgt uz deju un vadīt dejā (partneri); likt dejot.
lūlināt Vairākkārt lūlot; dūdot.
mētāties Vairākkārt mainīt (piem., atrašanās vietu).
skalot Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
apmētāt Vairākkārt mest (kam) virsū.
mētāt Vairākkārt mest (pa gaisu, kur, kur iekšā); svaidīt.
kūleņot Vairākkārt mest kūleni, kūleņus.
mētāt Vairākkārt mest vai pārvietot (no vienas vietas uz otru).
mētāties Vairākkārt mest, mētāt viens otram, cits citam; svaidīties.
cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
mīņāt Vairākkārt mīt, mīdīt.
iekaustīt Vairākkārt ne sevišķi stipri iesist; iepērt.
mīdīties Vairākkārt nelielā platībā pārvietoties no vienas vietas uz otru; stāvot uz vietas, vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
apnēsāt Vairākkārt nesot (apkārt), piedāvāt, dot.
sanēsāt Vairākkārt nesot, sanest (kur kādu daudzumu).
noskandināt Vairākkārt noskanēt.
cilāt Vairākkārt ņemt rokā un likt nost (piem., ko meklējot, apskatot).
pārcilāt Vairākkārt ņemt rokās un nedaudz pārkārtot, pārlikt citā secībā (piem., ko aplūkojot, meklējot).
apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt (visapkārt, no visām pusēm).
izcilāt Vairākkārt pacelt un pagrozīt.
izgrozīt Vairākkārt pagriezt (transportlīdzekli) uz vienu vai otru pusi.
izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu vai otru pusi (par transportlīdzekli).
pakšķināt Vairākkārt pakšķēt (parasti par lietus lāsēm).
nocilāt Vairākkārt paņemt rokās un nolikt atpakaļ.
saraustīt Vairākkārt paraut (aiz kā).
lauzīt Vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai.
paklapēt Vairākkārt pasist ar roku (pa ko).
paklapēt Vairākkārt pasist, padauzīt (ko).
staipīt kaklu vairākkārt pastiept kaklu, pūloties labāk saredzēt.
snaikstīt kaklu vairākkārt pastiept kaklu, pūloties labāk saredzēt.
pēkšķināt Vairākkārt pēkšķēt.
lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) – par domām, runu u. tml.
mītiņot Vairākkārt piedalīties mītiņos vai rīkot mītiņus.
bikstīt Vairākkārt piedurties, viegli grūstīt (parasti ar ko smailu).
līkņāt Vairākkārt pieliekties, noliekties (piem., ko meklējot); strādāt, ilgstoši noliecoties, pieliecoties.
izklaudzināt Vairākkārt piesist (daudzās vai visās vietās).
izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piem., ogles krāsnī).
skraidīt (kādam) pakaļ vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
grozīties Vairākkārt pievērsties (kādam tematam, jautājumam).
plakšķināt Vairākkārt plakšķēt.
plātīt Vairākkārt plest (ķermeņa daļas).
klaigāt Vairākkārt publiski paust neapmierinātību, sašutumu (par ko).
pukšķināt Vairākkārt pukšķēt (1).
pukšķināt Vairākkārt pukšķēt (2).
ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu, šāvieniem tālumā, mašīnām, transportlīdzekļiem).
strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
drillēt Vairākkārt rādīt vai atskaņot (vienu un to pašu).
rullēt Vairākkārt rādīt, demonstrēt (ko).
plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, gabalos, radīt (kam) plaisas, caurumus.
raustīt Vairākkārt raut (aiz kā).
raustīt Vairākkārt raut (piem., sejas apmatojumu), lai izplēstu.
raustīt Vairākkārt raut, vilkt (ko), parasti asām, īsām kustībām.
rībināt Vairākkārt rībēt.
tricināt Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
rukšķināt Vairākkārt rukšķēt.
sadurstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt sīkus ievainojumus.
urravot Vairākkārt saukt "urrā".
kapāt Vairākkārt sist (ar ko asu), lai radītu iedobumu.
dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
pātagot Vairākkārt sist ar pātagu.
pērt Vairākkārt sist ar pirtsslotu, mazgājoties, sviedrējoties pirtī.
bungot Vairākkārt sist pret ko cietu, radot troksni; atsitoties pret ko cietu, radīt troksni.
nopērt Vairākkārt sitot (Pūpolsvētdienas rītā) ar pūpolzariem, veikt rituālu, lai (kādam) būtu laba veselība.
piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
dauzīt Vairākkārt sitot, sašķelt, sadalīt, sadrupināt.
cirst Vairākkārt sitot, triecot, veidot (piem., caurumu, spraugu).
urķēt Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), bakstīt, jaukt; rušināt.
kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), veidot (ko).
kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; šādā veidā jaukt (ko).
glaudīt Vairākkārt skart ar vieglu slīdošu (rokas) kustību; arī glāstīt.
rīvēties Vairākkārt skart, berzt vienam otru.
kašņāties Vairākkārt skarties klāt zemei, smiltīm, virzot, svaidot (to) uz dažādām pusēm.
skrāpēties Vairākkārt skrāpēt.
slacināt Vairākkārt slacīt.
zvetēties Vairākkārt spēcīgi sist (vienam otru).
kapāt Vairākkārt spēcīgi sist, cirst.
dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist, radot stipru troksni; skaļi klauvēt, klaudzināt.
zvetēt Vairākkārt spēcīgi sist.
sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.) vai cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
žņaudzīt Vairākkārt spēcīgi spiest ar rokām.
sisties Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piem., ar kājām, rokām); strauji kustēties šurpu turpu.
sperties Vairākkārt spert kādam, kam.
sperties Vairākkārt spert vienam otru, citam citu.
kodīt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
košļāt Vairākkārt spiest (piem., lūpas) ar zobiem.
žņaudzīt dūres vairākkārt spiest pirkstus dūrē, parasti aiz dusmām, bezspēcības.
spaidīties Vairākkārt spiest vienam otru, citam citu.
žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
žņaudzīt pirkstus vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
saspaidīt Vairākkārt spiežot (pogas, taustiņus u. tml.), panākt nevēlamu rezultātu.
spļaudīt Vairākkārt spļaut.
spļaudīties Vairākkārt spļaut.
spraudīt Vairākkārt spraust (ko kur, arī kādā veidā).
iestaigāt Vairākkārt staigājot, iemīt (piem., taku).
izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (augus).
mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
izstaigāt Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piem., taku).
staipīt Vairākkārt stiept (ko garumā, platumā u. tml.).
snaikstīt Vairākkārt stiept (piem., roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
dauzīt Vairākkārt stipri sist, arī pērt (kādu).
svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, pārvietoties (parasti šurpu turpu).
svaidīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas); mētāt (3).
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas, piem., žestikulējot).
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt objektus, saturu (par domām).
skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu); skraidīt (3).
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
mētāties Vairākkārt strauji pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, virzīties šurp turp, no vienas vietas uz otru.
lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri redzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
lēkāt Vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ.
sist Vairākkārt strauji virzot kopā, panākt, ka ar troksni saskaras (par ķermeņa daļām).
izraustīt Vairākkārt strauji, nervozi vilkt (ko) vaļā; vilkt strauji vaļā (citu pēc cita).
kratīties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties nelielā amplitūdā augšup, lejup (par transportlīdzekli); braukt transportlīdzeklī, kas krata.
sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart (ko), atdurties (kur); vairākkārt strauji, spēcīgi skarties (pie kā), triekties (pret ko).
stumdīt Vairākkārt stumjot, pārvietot (vienā virzienā vai dažādos virzienos).
ļodzīties Vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par stingri nenostiprinātu priekšmetu).
svaidīt Vairākkārt sviest (pa gaisu, kur, kur iekšā); mētāt (1).
svaidīties Vairākkārt sviest; mētāties (1).
šaudīties Vairākkārt šaut (1); šaudīt (1).
šaudīt Vairākkārt šaut (ko).
apšaudīt Vairākkārt šaut (uz ko).
šaudīt Vairākkārt šaut ar šaujamieroci.
blaukšķināt Vairākkārt šaut, šaudīt (parasti medībās).
šķaudīties Vairākkārt šķaudīt.
šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
šķindināties Vairākkārt šķindēt.
šķirstīt Vairākkārt šķirt (5).
šļakstināt Vairākkārt šļakstīt.
šļūkāt Vairākkārt šļūcot (pa kādu virsmu), pārvietoties.
šļūcināties Vairākkārt šļūkt (1).
šļūkāt Vairākkārt šļūkt (lejā); slidināties, braucot ar ragavām, slēpēm u. tml.
šņākuļot Vairākkārt šņākt (1).
šņaukāt Vairākkārt šņaucot virzīt ārā vai vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
taustīties Vairākkārt taustīt, piem., ko meklējot.
grābāt Vairākkārt taustot, censties ko satvert, sameklēt.
knābāt Vairākkārt teikt (kādam) ko asu, dzēlīgu.
mētāt Vairākkārt teikt, sacīt (ko).
tekalēt Vairākkārt tekāt.
snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piem., par roku, kaklu).
urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
trenkāt Vairākkārt trenkt (1).
trenkāt Vairākkārt trenkt (2).
kapāt Vairākkārt triekties (pret ko), izraisot sāpes, sūrstošu sajūtu u. tml.
kapāt Vairākkārt triekties (pret ko), radot bojājumu, iznīcinot (to).
zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija; zigzags.
zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija.
ķerstīties Vairākkārt tvert, ņemt, skart (ko).
dublēt Vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru).
paplikšķināt Vairākkārt uzplikšķināt (pa ko).
nēsāt Vairākkārt vai ilgāku laiku nest (parasti dažādos virzienos).
jādelēt Vairākkārt vai ilgstoši jāt dažādos virzienos.
kvakšķināt Vairākkārt vai ilgstoši kvakšķēt; vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas.
laistīt Vairākkārt vai vairākos paņēmienos liet.
pavalstīt Vairākkārt valstīt.
pavalstīties Vairākkārt valstīties.
iepraktizēties Vairākkārt veicot (noteiktas darbības), ilgstošāk strādājot, iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, veiklību u. tml.
uzdarboties Vairākkārt veikt (parasti kādā vietā ko sabiedrībai kaitējošu, arī noziedzīgu).
uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, uzbužināt (matus), izveidot (matu) pacēlumu; šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
vāļāt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi; valstīt.
valstīt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi.
izvārtīt Vairākkārt velt, valstīt (uz visām pusēm).
vārstīt Vairākkārt vērt (ko) vaļā un ciet; virināt.
virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., durvis, logu, vāku).
virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., muti, acis).
plātīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., muti, knābi).
plakšķināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet.
plātīties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piem., par durvīm, logu).
virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piem., par muti, acīm).
vicināties Vairākkārt vicināt savas ķermeņa daļas vai ar kādu priekšmetu; tikt vicinātam.
nopliķēt Vairākkārt viegli sitot (pa ko), nolīdzināt.
glāstīt Vairākkārt viegli skart ar maigu, slīdošu rokas kustību.
grābāt Vairākkārt vietām, arī pavirši grābt.
grābstīt Vairākkārt vietām, arī pavirši grābt.
valkāt Vairākkārt vilkt (šurp un turp, dažādos virzienos).
trenkāt Vairākkārt virzīt, raidīt (piem., bumbu, ripu) parasti dažādos virzienos.
šūpoties Vairākkārt virzīties, kustēties uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
zvanīties Vairākkārt zvanīt (pa telefonu).
lēkt Vairākkārt, ar atspērieniem atraujoties no pamata, virzīties uz priekšu.
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piem., smiltis, gružus no apģērba).
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt; lēni staigāt (piem., ko meklējot).
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni, četrrāpus vai lienot.
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt (ķermeņa daļu).
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko).
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji, spēcīgi kustināt.
zīžļāt Vairākkārt, arī lēni, viegli, ar pārtraukumiem zīst; sūkāt (ko).
prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
spaidīt Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piem., mainot kā formu, stāvokli u. tml.).
malt Vairākkārt, atkārtoti ko teikt, stāstīt.
izmēģināties Vairākkārt, atkārtoti mēģināt (ko) izdarīt (parasti veltīgi).
malties Vairākkārt, atkārtoti pievērsties (kam).
braukāt Vairākkārt, bieži braukt, doties (kur).
izklanīties Vairākkārt, daudz klanīties.
lodāt Vairākkārt, dažādos virzienos iet, pārvietoties, līst; šurpu turpu staigāt (piem., ko meklējot).
kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost.
dauzīt Vairākkārt, ilgāku laiku sist (ko, pa ko, pret ko).
šņākuļot Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (2).
urdīties Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt.
knaibīt Vairākkārt, ilgstoši kniebt, saspiežot starp pirkstiem.
malties Vairākkārt, ilgstoši staigāt, braukāt (kur); ilgstoši atrasties (kur).
slavināt Vairākkārt, ilgu laiku slavēt.
kārstīt Vairākkārt, laiku pa laikam kārt, stiept, bāzt ārā; staipīt, snaikstīt.
purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piem., segu, apģērba gabalu) šurp turp, parasti, lai (to) atbrīvotu no sīkām vielu daļiņām, piem., putekļiem, gružiem.
izgorīt Vairākkārt, ļoti gorīt.
tincināt Vairākkārt, neatlaidīgi prašņāt.
smalstīt Vairākkārt, parasti nelielos daudzumos, smelt.
piestaigāt Vairākkārt, regulāri iegriezties (pie kāda), apmeklēt (ko).
staigāt Vairākkārt, regulāri iet (uz kurieni).
purināties Vairākkārt, spēcīgi kustēties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (ko satvertu) šurp turp nelielā attālumā.
purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piem., apģērbu, matus) – par vēju.
kūļāt Vairākkārt, strauji kustināt (parasti asti) no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem), vēcināt.
rakties Vairākkārt, vairākās vietās rakt; rokot apstrādāt zemi.
klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu (ko).
rejas Vairākkārtīgas suņa vai suņu dzimtas dzīvnieka radītas raksturīgas skaņas.
pēriens Vairākkārtīgi sitieni (ar roku, rīksti u. tml.); šādi sitieni (ar rīkstēm) kā miesas sods.
vairākkārt Vairākreiz; atkārtoti.
parakstāmā literatūra vairāksējumu izdevumi, kuru iegāde tiek nodrošināta pēc pircēja pasūtījuma (raksturīga padomju iekārtā).
pārsvars Vairumā gadījumu, galvenokārt.
kolekcionēt Vākt un kārtot (ko) kolekcijā; krāt.
sintagma Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
sintagmātika Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar ārējo vai iekšējo fleksiju.
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai un uzturēšanai (vairākās Eiropas valstīs, senāk – Krievijā); policija; militārā policija.
konstitucionālā monarhija valsts iekārta, kurā monarha varu ierobežo konstitūcija.
plutokrātija Valsts iekārta, kurā vara pieder visbagātākajam sabiedrības slānim.
režīms Valsts iekārta, pārvaldes forma (parasti nedemokrātiska).
republika Valsts iekārtas veids, kurā augstākie valsts varas orgāni tiek vēlēti; valsts ar šādu pārvaldes formu; pretstats: monarhija.
milicija Valsts izpildu orgāns, iestāde sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (piem., bijušajā PSRS); ēka, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesvaras institūcijas, to darbības principus, pilsoņu galvenās tiesības u. tml.
valsts apvērsums valsts sabiedriski politiskās iekārtas, valdības maiņa.
tiesa Valsts varas institūcija, kas likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas; celtne, telpas, kur darbojas šāda institūcija.
stāvoklis Valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās daļā).
tiesiska valsts valsts, kurā ir augsta un stabila tiesiskā kārtība.
narvalis Vaļveidīgo kārtas zīdītājs ar garu, taisnu ilkni (Ziemeļu Ledus okeānā un ziemeļu jūrās).
reduplikācija Vārda daļas daļējs vai pilnīgs atkārtojums kādā vārdā.
epifora Vārda vai vairāku vārdu atkārtojums teikuma rindas vai strofas beigās; pretstats: anafora.
reduplikācija Vārda, vārdu savienojuma vai teikuma daļas atkārtojums tajā pašā formā; divkāršojums.
neatkarīgais vārds vārdkopas komponents, kam pakārtots cits (atkarīgais) vārds.
inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
mantra Vārds, frāze u. tml., ko atkārto (piem., lai iedvesmotu sevi, nostiprinātu sevī pārliecību).
skaitlis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
citēt Vārdu pa vārdam atkārtot (tekstu vai teksta fragmentu); ierakstīt burtisku izrakstu no kāda teksta.
citāts Vārdu pa vārdam atkārtots teksts vai teksta fragments; burtisks izraksts no kāda teksta.
vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponenti saistīti pakārtojumā.
vārdrinda Vārdu savienojums, kura komponenti saistīti sakārtojumā.
ar ļaunu varmācīgi, piespiedu kārtā.
varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
sumahs Vasarzaļš dienvidu krūms, retāk koks, ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem vai purpursarkaniem ziediem skarveida ziedkopā.
zirgkastaņa Vasarzaļš koks ar pretēji sakārtotām, staraini saliktām lapām, baltiem vai rožainiem ziediem lielās skarveida ziedkopās un augļiem – zaļā, adatainā apvalkā ietvertiem brūniem bumbuļiem.
vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt plūsmu (apkārt kam).
apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
skrimstala Veidojums (organismā), kas galvenokārt sastāv no skrimšļaudiem.
paaugstinājums Veidojums, kas ir augstāks par apkārtējo līmeni.
tilpne Veidojums, konstrukcija (piem., iekārtā, ierīcē, celtnē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, arī uzglabāšanai, transportēšanai.
vainags Veidojums, kopums, kas novietots, atrodas (kam) apkārt.
post Veidot (ārienei) kārtīgu, skaistu izskatu.
kārtoties Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
oderēt Veidot īpašu apdares kārtu (kā) iekšpusē.
sēsties Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (par nogulsnēm); klāties (kur, uz kā), veidojot kārtu.
vīties Veidot lokus, spirāli; augot kārtoties (cirtās, sprogās).
mest Veidot, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.)
iekārtojums Veids, kārtība, kādā (kas) ierīkots, izbūvēts, izvietots.
iekārtojums Veids, kārtība, kādā (kas) izvietots.
iekārtojums Veids, kārtība, kādā izvietotas mēbeles un priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošās mēbeles un priekšmeti.
salonveikals Veikals ar modernu iekārtu un paaugstinātas kvalitātes precēm, uzlabotu apkalpošanu.
reformēt Veikt (kā) reformu; ar reformām pārveidot, pārkārtot (ko).
risināt Veikt nepieciešamās darbības, lai rastu atbildi (uz ko), (ko) nokārtotu.
prezidents Vēlēts valsts galva valstī ar republikānisku iekārtu.
apvilkt Velkot (ko ap ko, kam apkārt), norobežot, nožogot.
uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērbu gabalu, tā daļu); šādi uzvilkt (apģērba gabalu).
apvilkt Velkot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
izstaipīt Velkot izstiept tā, ka aizņem kādu (kā) daļu, šķērso (parasti vairākkārt) ko.
pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
pārsijāt Vēlreiz, atkārtoti sijāt.
apvelt Veļot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
vergturis Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis – vergu īpašnieks.
aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
pārvērtēt Vērtēt, noteikt (kā) vērtību vēlreiz, atkārtoti.
acs Vērtības vienība (spēļu kārtij).
siena Vertikāls veidojums (apkārtnē, vidē).
sēta Vertikāls veidojums no dēļiem, kārtīm, stiepļu pinuma u. tml. kā norobežošanai, aizsargāšanai.
laidiens Vērtspapīru kārtējais iespiedums.
vadāt Vest ar transportlīdzekli (cilvēkus, kravu), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
transportēt Vest, pārvietot (ko), parasti oficiālos pārvadājumos, izmantojot attiecīgas iekārtas, ierīces u. tml.
tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
paraža Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā).
pārvētīt Vētīt (ko) viscaur; vētīt (ko) vēlreiz, atkārtoti.
virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļviesulis.
vētrasputns Vētrasputnveidīgo kārtas putns ar gariem šauriem spārniem un āķveidā noliektu augšējā knābja galu.
jenots Vidēja lieluma plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar biezu apmatojumu un garu, melni brūnu šķērssvītrotu asti un kuram ir paradums pirms ēšanas barību noskalot ūdenī.
mērkaķis Vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas).
lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
plīvurpūce Vidēji liels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un plīvuram līdzīgu apspalvojumu ap acīm.
smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
sprīžotājs Vidēji liels tauriņš, tā kāpurs (kaitēklis), kas pārvietojas sprīžojot un pārtiek galvenokārt no augu lapām.
vērpējs Vidēji liels un liels kukainis, kam ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kura kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus; šīs dzimtas kukaiņi.
irbe Vidēji liels vistveidīgo kārtas brūngani raibs savvaļas putns.
fazāns Vidēji liels vistveidīgo kārtas putns ar ļoti garu asti.
susuris Vidēji liels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti, kuram raksturīga ziemas un vasaras guļa.
trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam; šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas būvēm, iekārtām.
herolds Viduslaikos – karaļa vai vietējā feodāļa rīkojumu, pavēļu u. tml. paziņotājs; liecinieku izsaucējs tiesā; kārtības uzturētājs svētkos.
vidustece Vidusposms (upei) vai tuvākā apkārtne.
smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju, ko airē ar divlāpstiņu airi, izdarot vēzienus pēc kārtas vienā un otrā laivas pusē.
kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
lēkšana Vieglatlētikas disciplīna (piem., augstlēkšana, tāllēkšana, kārtslēkšana, trīssoļlēkšana).
tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piem., par dziju, pavedienu).
virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies cits citam sekojošu (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u. tml.) kopums; rinda.
stāvs Viena no (kāda veidojuma) horizontālajām daļām, kārtām.
sānpeldes Viena no augstāko vēžu kārtām, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir no sāniem saplacināts ķermenis bez krūšbruņām [Amphipoda]; šīs kārtas dzīvnieki.
sēļi Viena no baltu ciltīm, kas līdz 13. gadsimtam apdzīvoja daļu Latvijas teritorijas, galvenokārt Daugavas kreisajā krastā.
kārtējā reize viena no daudzām (kā) reizēm, kas atkārtojas.
ilkss Viena no divām kārtīm, ko piestiprina pie ratiem vai ragavām zirga iejūgšanai.
kāršu suga viena no kāršu komplekta grupām, kuras kārtīm ir kopīgs apzīmējums (piem., kāravs, sirds, krusts, pīķis).
lezgīni Viena no Kaukāza tautām, kas dzīvo galvenokārt Dagestānas dienvidaustrumu un Azerbaidžānas ziemeļaustrumu daļā.
dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām – dzīves ceļš, pamatprincips – dzīvot saskaņā ar lietu dabisko kārtību.
vienlīdzīgi palīgteikumi viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
vienlīdzīgi teikuma locekļi viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistībā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
gredzens Vienāda vai ļoti līdzīga teksta atkārtojums (daiļdarba vai tā daļas) sākumā un beigās.
pēctecība Vienādu pazīmju un attīstības īpatnību atkārtošanās pēctečos; pārmantojamība.
kā pagadās vienalga kā, bez noteiktas kārtības.
dinastija Vienas dzimtas monarhi, kas troņa mantošanas kārtībā nomaina cits citu.
saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
lini Viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei.
kumelīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
soja Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
naktssvece Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām lapām un dzelteniem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, kas sakopoti vārpās.
sūrene Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem ziediem ķekarveida, vārpveida vai skarveida ziedkopā.
aļģes Vieni no zemākajiem augiem (lapoņaugi), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī [Algae].
vienkārtas Vienkārtains.
klājiens Vienlaidus izklāta (piem., labības, siena) kārta, slānis.
klājiens Vienlaidus kārta, kas sedz kādu virsmu.
arvien Vienmēr, pastāvīgi; atkārtoti, vienmēr no jauna.
ritms Vienmērīga, secīga (kā) maiņa; regulāra (darbības, norises) atkārtošanās.
sleja Viens no diviem vai vairākiem vertikāli sakārtotu rindu kopumiem (laikraksta, žurnāla, vārdnīcas u. tml.) lappusēs.
zaļaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā [Chlorophyta].
noraustīt Vienu vai vairākas reizes raustot, pavilkt uz leju, sakārtot (apģērbu, tā daļas).
riņķa dziesma viesību spēle, kad katram dalībniekam pēc kārtas jāsāk dziedāt kāda dziesma.
virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļvētra.
raktuve Vieta derīgo izrakteņu iegūšanai – atklāta vai šahtveida pazemes iekārtu sistēma; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
pakalne Vieta kalna, paugura lejasdaļā vai tuvākajā apkārtnē; pakāje.
sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (kā) labajā vai kreisajā pusē, malā.
aizmugure Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz (kā) muguras, mugurpuses.
apakšzeme Vieta, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas vai dziļos zemes slāņos; pazeme.
leja Vieta, kas atrodas zemāk par tās tuvāko apkārtni; apakšējā, zemākā (ēkas) daļa.
veikparks Vieta, kas iekārtota, lai varētu nodarboties ar veikbordu.
kalns Vieta, kas nedaudz, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei; uzkalns.
mazgātava Vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai; uzņēmums, kas sniedz mazgāšanas pakalpojumus.
jēlums Vieta, kur ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta vai gļotāda; brūce, čūla.
skatuve Vieta, kur notiek izrāde; izrādēm īpaši iekārtota telpa.
apkārtne Vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā.
poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota atkritumu noglabāšanai.
poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota tehnisko līdzekļu, kaujas līdzekļu un ieroču izmēģināšanai, kā arī karaspēka apmācībām.
apvīt Vijot apņemt (ar ko); vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
tīties Vijoties (ap ko), klāties kārtām (kam apkārt).
apvīties Vijoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
papildvilciens Vilciens, kas veic reisu papildus vilcienu kustības kārtējiem reisiem.
apvīlēt Vīlējot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt.
pārvīlēt Vīlēt vēlreiz, atkārtoti.
skrāpēt Vilkt ar ko asu pa (kā) virsmu, ar švīkām radot brūci (ādas virskārtā), sabojājot (priekšmetu).
mudžināt Vilkt, stiept, likt dažādos virzienos (ko tievu, garu), veidojot cilpas, mezglus, padarot (to) nekārtīgu, grūti iztaisnojamu.
vilkvālīte Vilkvālīšu dzimtas lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem.
automātisms Vingrinājumos iegūta spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
ievingrināt Vingrinot, daudzkārt ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst veiklību, vingrumu; panākt, ka (kas) tiek izpildīts veikli, ar labām iemaņām.
ievingrināties Vingrinoties, daudzkārt ko darot, iegūt veiklību, labas iemaņas, prasmi (piem., kāda darba veikšanā).
trapece Vingrošanas ierīce (cirka mākslā) – divās trosēs vai virvēs iekārts stienis.
durvis Virās iekārta vai bīdāma plāksne (kā) noslēgšanai.
uzvalks Vīriešu apģērbs (parasti no viena auduma), kas sastāv no žaketes un biksēm, dažkārt arī vestes.
puika Vīriešu kārtas pārstāvis.
kuilis Vīrietis, kuru galvenokārt interesē savu seksuālo vajadzību apmierināšana.
apvirpot Virpojot apstrādāt (visapkārt, no virspuses).
pārvirpot Virpot vēlreiz, atkārtoti.
virskārta Virsējā (kā) kārta.
virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai); virskārta (parasti produktam).
virspuse Virsējā puse, virsējā daļa, virsējā kārta.
augsne Virsējā zemes kārta, kurā iespējama augu augšana.
ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo vidi; pretstats: iekšpuse.
līne Virve, kuras apkārtmērs ir mazāks par vienu collu (25 mm).
sūknēt Virzīt (piem., šķidrumu, gāzi) – par iekārtām, ierīcēm (piem., sūkņiem).
vērst Virzīt, griezt (ko) uz citu pusi, apkārt.
liekties Virzīties (kam apkārt) lokveidā; atrasties, būt novietotam lokveidā.
liekt līkumu virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
liekt loku virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
līkumot Virzīties, apejot, apbraucot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem.
apvirzīt Virzot pārvietot (ap ko, kam apkārt).
uz visām (debess) pusēm visapkārt.
visriņķī Visapkārt.
Lielās shīmas mūks visaugstākās kārtas mūks, kurš papildus parastajiem mūku solījumiem uzņemas sevišķi askētisku dzīvesveidu.
sevišķs Visbiežāk, galvenokārt.
izgaismot Viscaur apgaismot; apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkārtnē).
nekārtība Vispārināta īpašība --> nekārtīgs; kārtības, arī tīrības trūkums.
netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrības, kārtības trūkums.
pirmkārt Vispirms, arī galvenokārt.
(vis)pirmā kārtā vispirms; galvenokārt.
vispirmām kārtām vispirms; galvenokārt.
viss ir štokos viss kārtībā.
dūzis Visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā kāršu sugā (vairākās kāršu spēlēs).
apvīstīt Vīstot aptīt (ap ko, kam apkārt).
vista Vistveidīgo kārtas mājputns olu un gaļas iegūšanai [Gallus domestica].
laukirbe Vistveidīgo kārtas putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti [Perdix perdix].
pērļu vista vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu un baltiem plankumiņiem; pērļvista.
pērļvista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu un baltiem plankumiņiem.
pa labi (un) pa kreisi Visur, visapkārt, uz visām pusēm.
liāna Vīteņaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru, kas galvenokārt sastopams mitrajos tropu mežos.
krieviņi Votu tautas piederīgie, kas 15. gs. kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē.
stratovulkāns Vulkāns, kura konusu veido daudzkārtains iežu un lavu kārtojums.
apzāģēt Zāģējot apstrādāt (visapkārt, no visām pusēm).
pļava Zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsa, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, puslokā iekārtotām skatītāju vietām.
izjukt Zaudēt līdzšinējo kārtību, sakārtojumu.
sajukt Zaudēt parasto kārtību.
jukt Zaudēt sakārtojuma veidu.
plebejs Zemas kārtas cilvēks.
kupica Zemes gabala robežpunkta zīme – ierakts stabs (vai īpašs akmens) ar apkārt izraktu apaļu grāvīti un izraktās zemes paaugstinājumu ap stabu.
stratisfēra Zemes garozas augšējā kārta, ko veido galvenokārt nogulumieži.
sials Zemes garozas virsējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un alumīnija minerāliem.
zemaramkārta Zemes kārta, kas atrodas zem aramkārtas.
kalns Zemes virsas pacēlums (parasti vismaz 100 metru augstumā) virs apkārtnes un ar nogāzēm visapkārt.
grunts Zemes virskārtas ieži (arī augsne), kas atrodas iežu dēdēšanas zonā.
zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
nepārnadži Zīdītāju kārta, kurā ietilpstošo dzīvnieku kājām vislabāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie vāji vai pavisam rudimentāri [Perissodactyla].
pārnadži Zīdītāju kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu [Artiodactyla].
grauzēju kārta zīdītāju kārta, pie kuras pieder vāveres, bebri, kāmji, peles, žurkas, zaķi, truši un citi dzīvnieki.
ronis Zīdītāju kārtas jūras dzīvnieks ar vārpstveida ķermeni un spurām līdzīgām ekstremitātēm.
ziedķekars Ziedu ķekars – ziedkopa ar attīstītu galveno asi, uz kuras spirāliski sakārtoti ziedi ar kātiņiem.
līgavas pušķis ziedu sakārtojums, ko kāzu ceremonijā tur līgava.
ikebana Ziedu sakārtošanas māksla Japānā; kompozīcija, kas veidota pēc šīs mākslas likumiem.
salātene Ziemotspējīga nezāle ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos [Lapsana communis].
ķellēt Ziest (parasti nekārtīgi, lielā daudzumā).
klāt Ziest plānā kārtā.
zilais karogs zilas krāsas karogs ar baltu apli un viļņu simbolu centrā, ko piešķir (parasti) peldvietām un kas apliecina ūdens kvalitāti, vides labiekārtotību u. tml.
likt kārtis zīlēt pēc kārtīm.
apzīmēt Zīmējot apvilkt (ap ko, kam apkārt); zīmējot ierobežot kādu laukumu.
shēma Zīmējums, rasējums, kurā vispārināti, nosacīti ir attēlota (piem., priekšmeta, iekārtas) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības, izvietojums.
logotips Zīmes, emblēmas veidā attēlots organizācijas, firmas u. tml. nosaukums, ko galvenokārt lieto dokumentos un reklāmas materiālos; logo.
logo Zīmes, emblēmas veidā attēlots organizācijas, firmas u. tml. nosaukums, ko galvenokārt lieto dokumentos un reklāmas materiālos; logotips.
loģika Zinātne par pareizas domāšanas formām, likumiem un kārtulām.
ģermānistika Zinātņu kopums, kurā ietilpst ģermāņu valodniecība, ģermāņu tautu literatūras, folkloras, mitoloģijas, etnogrāfijas, arheoloģijas un vēstures izpēte; ģermāņu (galvenokārt vācu) filoloģija.
krusta zirneklis zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz vēdera.
parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zobu žokļa kaulā.
periodontīts Zoba saknes un apkārtējo audu iekaisums.
kašalots Zobaino vaļu (zobvaļu) apakškārtas jūras dzīvnieks, kam galva aizņem 1/3 daļu no ķermeņa.
gulbis Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem.
riņķvads Zvejas rīks – vads, ko apvelk apkārt zivju baram.
sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].
mežastrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar dzeltenu vai brūnganu knābi, kas dzīvo mežos; meža strazds.
zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par lielo zīlīti) putns ar zilu galvas virsu, ziliem spārniem un asti, baltiem vaigiem un dzeltenīgu pieri [Parus caeruleus].
čakste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns ar spēcīgu, nedaudz līku knābi un brūnganu vai pelēcīgu apspalvojumu.
mizložņa Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns, kas veikli kāpelē pa koka stumbru, meklējot kukaiņus.
plukšķis Zvirbuļveidīgo kārtas putns (mazākais no meža strazdiem) ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm [Turdus iliacus].
dižknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltu joslu uz spārniem un masīvu knābi, ar ko šķeļ ķiršu u. c. augļu kauliņus.
krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar spēcīgu, galā krustenisku knābi.
vārnveidīgie Zvirbuļveidīgo kārtas putnu dzimta, kurā ietilpst vārnas, žagatas, kraukļi, kovārņi; vārnu dzimta [Corvidae].
apžāvēt Žāvēt (gaļas produktus, zivis visapkārt, no visām pusēm).
žoklis Žokļveida detaļa, elements (iekārtai, rīkam u. tml.) kā satveršanai, saturēšanai, saspiešanai.
apžūt Žūstot kļūt sausākam, arī gandrīz sausam (no virspuses, visapkārt).

kārt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV