Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apbērt
apbērt -beru, -ber, -ber, pag. -bēru darbības vārds; transitīvs
apbērties darbības vārds; atgriezenisks
1.Berot (ko virsū), apklāt.
PiemēriApbērt ābelītes saknes ar zemi.
1.1.Berot novietot (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApbērt granti ap aku.
2.Grūstot (kam), tikt apklātam ar biezu (kā) kārtu.
PiemēriSniega nogruvumā tika apbērti vairāki slēpotāji.
2.1.Apklāt (ar ko) lielā daudzumā.
PiemēriSprādziena rezultātā visa apkārtne tika apbērta ar stikla lauskām.
Stabili vārdu savienojumiApbērt ar zeltu.