apbraukt
apbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu darbības vārds; intransitīvs
1.Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApbraukt ap māju, ezeru.
Stabili vārdu savienojumiApbraucamais ceļš.
1.1.transitīvs Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
PiemēriApbraukt bedres.
1.2.transitīvs Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
PiemēriSteidzīgais šoferis apbrauca vairākas automašīnas.