apbruņot
apbruņot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
apbruņoties darbības vārds; atgriezenisks
1.Apgādāt (valsti, armiju) ar militāro apbruņojumu.
PiemēriApbruņot karavīru vienību ar munīciju.
- Apbruņot karavīru vienību ar munīciju.
- Ar kodolieročiem apbruņota valsts.
1.1.Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
PiemēriAr šaujamieročiem apbruņojušies mednieki.
- Ar šaujamieročiem apbruņojušies mednieki.
- Ansamblis bija apbruņots ar labāko skaņu iekārtu.
Stabili vārdu savienojumiAr neapbruņotu aci.
- Ar neapbruņotu aci — tikai ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
1.2.pārnestā nozīmē Nodrošināt ar zināšanām; būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
PiemēriAr izcilām zināšanām apbruņots jaunietis.
- Ar izcilām zināšanām apbruņots jaunietis.
- Sportisti bija apbruņoti ar izturību un veiklību.