Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
apburt
apburt
-buru, -bur, -bur, pag. -būru
transitīvs, darbības vārds
apburtība
sieviešu dzimte, lietvārds
apbūrums
vīriešu dzimte, lietvārds
1.
Pakļaut burvestībai;
noburt
.
Piemēri
Apburt lopus.
Piemēri
Apburt lopus.
Apburtā pils.
2.
Savaldzināt, sajūsmināt.
Piemēri
Mūzika viņu apbūra.
Piemēri
Mūzika viņu apbūra.
Meitene ar savu izskatu un uzvedību puisi apbūra.
Mājastēva sirsnība visus apbūra.
Stabili vārdu savienojumi
Apburtais loks.
Stabili vārdu savienojumi
Apburtais loks
idioma
—
apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
apbrist
apbrucināt
apbrūnināt
apbruņojums
apbruņot
apbružāt
apbružāties
apburt
apburzīt
apburzīties
apbūve
apbūvēt
apcelt
apcelties
apceļot
Tēzaurs
apburt
LLVV
apburt
MEV
apbur̃t