apbirt
apbirt -birstu, -birsti, -birst, pag. -biru darbības vārds; intransitīvs
1.Tikt apklātam, pārklāties (ar ko birstošu, krītošu).
PiemēriApbirt ar smiltīm.
- Apbirt ar smiltīm.
- Ceļš apbiris ar priežu skujām.
- Upes krasts apbiris ar ievziediem.
- Pa nakti koki apbiruši ar sniegu.
- Zeme apbira ar rudens lapām.
2.formā: trešā persona Nobirt, nokrist (par daudziem vai visiem).
PiemēriSausumā apbira ogas.
- Sausumā apbira ogas.
- Noziedējušai rozei apbira ziedlapiņas.
- Kaktusa ziedpumpuri sakalta un apbira.
2.1.Noritēt (par asarām, kas īsu brīdi strauji plūst).
PiemēriNo aizvainojuma apbira pat asaras.
- No aizvainojuma apbira pat asaras.