apbērt
apbērt -beru, -ber, -ber, pag. -bēru transitīvs, darbības vārds
apbērties atgriezenisks, darbības vārds
1.Berot (ko virsū), apklāt.
PiemēriApbērt ābelītes saknes ar zemi.
1.1.Berot novietot (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApbērt granti ap aku.
2.Grūstot (kam), tikt apklātam ar biezu (kā) kārtu.
PiemēriSniega nogruvumā tika apbērti vairāki slēpotāji.
2.1.Apklāt (ar ko) lielā daudzumā.
PiemēriSprādziena rezultātā visa apkārtne tika apbērta ar stikla lauskām.
Stabili vārdu savienojumiApbērt ar zeltu.