Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apbraukāt
apbraukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
PiemēriApbraukāt visu Latviju.
  • Apbraukāt visu Latviju.
  • Piedaloties sacensībās, sportisti apbraukājuši daudzas ārvalstis.
  • Studenti vasarās apbraukāja rakstnieku piemiņas vietas.
  • Koris apbraukājis skaistākās Eiropas pilsētas.
1.1.Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
PiemēriApbraukāt radus.
  • Apbraukāt radus.
  • Pa vasaru jaunieši apbraukāja visus draugus.