apbraukāt
apbraukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
PiemēriApbraukāt visu Latviju.
- Apbraukāt visu Latviju.
- Piedaloties sacensībās, sportisti apbraukājuši daudzas ārvalstis.
- Studenti vasarās apbraukāja rakstnieku piemiņas vietas.
- Koris apbraukājis skaistākās Eiropas pilsētas.
1.1.Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
PiemēriApbraukāt radus.
- Apbraukāt radus.
- Pa vasaru jaunieši apbraukāja visus draugus.