Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
vergturība
vergturība [vȩ̀rgturĩba] sieviešu dzimte, lietvārds
1.Sabiedriska iekārta, kurā valda vergu (1) darbs.
PiemēriRakstnieces daiļrade bija veltīta cīņai pret vergturību.
1.1.sarunvaloda Attiecības, kurās kādu izmanto, pazemo pakļauj.
PiemēriDarba devēja rīcība ir vērtējama kā vergturība.