vergs
vergs [vȩ̀rgs] vīriešu dzimte, lietvārds
verdzene dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.vēsturisks Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
PiemēriVergu sacelšanās Spartaka vadībā.
1.1.Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
PiemēriGaleru vergi.
1.2.Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu (Livonijā 13.–15. gs.); drellis [2].
2.Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
2.1.Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
PiemēriMantu vergs.
Stabili vārdu savienojumiModes vergs.
Stabili vārdu savienojumiKā vergs. Seksa verdzene. Verga darbs. Verga dvēsele. Vergu darbs.