vergturība
vergturība [vȩr̂gturĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Sabiedriska iekārta, kurā valda vergu (1) darbs.
PiemēriRakstnieces daiļrade bija veltīta cīņai pret vergturību.
1.1.sarunvaloda Attiecības, kurās kādu izmanto, pazemo pakļauj.
PiemēriDarba devēja rīcība ir vērtējama kā vergturība.