vergot
vergot -oju, -o, -o, pag. -oju. intransitīvs, darbības vārds
1.Būt, strādāt par vergu (1).
PiemēriVergot cukurniedru plantācijā.
2.Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
PiemēriVergot Vorkutas akmeņogļu raktuvju šahtā.
2.1.sarunvaloda Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
PiemēriVergot uz laukiem.