Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
koordinēt
koordinēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Saskaņot darbības, norises u. tml., radīt (starp tām) atbilstību, arī pakārtot (tās) citu citai.
PiemēriKoordinēt darbu, pētījumus.
Cilme:No latīņu cordinare.