koordinēt
koordinēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Saskaņot darbības, norises u. tml., radīt (starp tām) atbilstību, arī pakārtot (tās) citu citai.
PiemēriKoordinēt darbu, pētījumus.
- Koordinēt darbu, pētījumus.
- Koordinēt projekta izpildi.
- Koordinēt sadarbību ar ārzemju augstskolām.
Cilme:No latīņu cordinare.