pliens
pliens lietvārds; vīriešu dzimte
Cieta, ļoti sablīvēta zemes kārta; ciets, sablīvējies māls.
PiemēriSaplaisājis pliens.
- Saplaisājis pliens.
- Es ticu uz māllēpes ziedu, kas spraucas caur glūdaino plienu..