Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pliens
pliens lietvārds; vīriešu dzimte
Cieta, ļoti sablīvēta zemes kārta; ciets, sablīvējies māls.
PiemēriSaplaisājis pliens.
  • Saplaisājis pliens.
  • Es ticu uz māllēpes ziedu, kas spraucas caur glūdaino plienu..