Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pliknis
pliknis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Kaila cilvēka ķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; akts [2].
2.sarunvaloda Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks.
PiemēriPludmalē gozējās saulē iedeguši plikņi.