vergturis
vergturis [vȩ̀rgturis] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis – vergu īpašnieks.
PiemēriViņai senčos ir vergturis.
1.1.sarunvaloda Tas, kas izmanto, pazemo, pakļauj (kādu).
PiemēriTēvs izturas pret ģimeni kā vergturis.