piedomāt
piedomāt [pìeduõmât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
PiemēriPiedomāt par to, ko ēdam.
- Piedomāt par to, ko ēdam.
- Piedomāt par savu attieksmi pret citiem cilvēkiem.
- Vajag ļoti piedomāt pie tā, ko darām un sakām.
- Piedomāt pie savas valodas.
- Piedomāt pie katra vārda.
2.transitīvs Izdomāt un pievienot (ko klāt).
PiemēriRakstnieks romānā bija piedomājis klāt vienu literāro tēlu.
- Rakstnieks romānā bija piedomājis klāt vienu literāro tēlu.
- To, kā nav, piedomā klāt!