piedraudēt
piedraudēt -draudu, -draudi, -draud, pag. -draudēju darbības vārds; transitīvs
1.Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
PiemēriPiedraudēja atlaist no darba, izslēgt no skolas.
- Piedraudēja atlaist no darba, izslēgt no skolas.
- Viņš piedraudēja, ka vērsīsies tiesā.
1.1.intransitīvs Vērsties pie kāda ar draudiem.
PiemēriPiedraudēt policistam ar šaujamieroci.
- Piedraudēt policistam ar šaujamieroci.
- Uzbrucējs, piedraudot ar nazi, aplaupīja pastnieci.