piedot1
piedot [pìeduôt], [pìeduõt] -dodu, -dod, -dod, pag. -devu darbības vārds; transitīvs
1.Dot (ko) klāt, papildus.
PiemēriTēva acs tur debess augstumos, Paraugies uz savu bērnu gaitām, Piedod spēku gūstā mītošiem, Dāvā dusu cīņās kritušiem.
2.Piešķirt (kam kādu veidu, niansi u. tml.).
PiemēriPiedot veidojumam vajadzīgo formu.