piedot2
piedot [pìeduôt], [pìeduõt] -dodu, -dod, -dod, pag. -devu darbības vārds; intransitīvs
1.Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
PiemēriPiedot tēvam.
1.1.transitīvs Pieņemt par nebijušu (ko).
PiemēriPiedot grēkus.
1.2. Tāds, kurā izpaužas piedošana.
PiemēriPiedodoši pasmaidīt.
2.parasti formā: otrā persona Izsaka lūgumu neļaunoties.
PiemēriPiedodiet, cik ir pulkstenis?