piedot1
piedot [pìeduôt] -dodu, -dod, -dod, pag. -devu transitīvs, darbības vārds
1.Dot (ko) klāt, papildus.
PiemēriTēva acs tur debess augstumos, Paraugies uz savu bērnu gaitām, Piedod spēku gūstā mītošiem, Dāvā dusu cīņās kritušiem.
2.Piešķirt (kam kādu veidu, niansi u. tml.).
PiemēriPiedot veidojumam vajadzīgo formu.