piedēvēt
piedēvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
piedēvējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Uzskatīt (ko) par (kādam, kam) piemītošu.
PiemēriŠim augam piedēvē dziednieciskas īpašības.
1.1.Nodēvēt (kādu) par (piem., kāda izteikuma) autoru.
PiemēriŠos vārdus piedēvē Francijas karalienei Marijai Antuanetei.