visvairāk
visvairāk [visˈvaĩrâk] apstākļa vārds
1.Vispārākā pakāpe → daudz [1].
PiemēriSaņemt visvairāk balsu vēlēšanās.
2.Norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
PiemēriVakaros putni dzied visvairāk.
3.Norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
PiemēriVisvairāk lasītās grāmatas.