uzplaiksnīt
uzplaiksnīt 3. pers. -ī, pag. -īja darbības vārds; intransitīvs
uzplaiksnījums lietvārds; vīriešu dzimte
uzplaiksnīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Iesākt plaiksnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt.
PiemēriUzplaiksnī liesmu mēles.
- Uzplaiksnī liesmu mēles.
- Tālumā uzplaiksnī zibens.
- Uzplaiksnī elektriskās metināšanas uguns.
- pārnestā nozīmē Laimes brīži uzplaiksnī un dziest.
1.1.Spilgti atšķirties apkārtnē ar savu krāsu.
PiemēriSalnas skartajos dārzos šur tur uzplaiksnī mārtiņrozes.
- Salnas skartajos dārzos šur tur uzplaiksnī mārtiņrozes.
1.2.pārnestā nozīmē Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (kur).
PiemēriAcīs uzplaiksnī interese.
- Acīs uzplaiksnī interese.
- Sejā uzplaiksnī sarkastisks smaids.
1.3.pārnestā nozīmē Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
PiemēriUzplaiksnī pēkšņa nojauta.
- Uzplaiksnī pēkšņa nojauta.
- Atmiņā uzplaiksnīja skolas gaitas.
1.4.pārnestā nozīmē Pēkšņi rasties, parādīties; īsu brīdi izpausties (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriUzplaiksnījusi ideja sarīkot kopīgu tikšanos.
- Uzplaiksnījusi ideja sarīkot kopīgu tikšanos.
- Internetā diskusijas par bērnudārziem uzplaiksnī diezgan bieži.