uzplandīt
uzplandīt 3. pers. -a, pag. -īja intransitīvs, darbības vārds
uzplandījums vīriešu dzimte, lietvārds
uzplandīties atgriezenisks, darbības vārds
Iesākt plandīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt.
PiemēriVirs gājiena dalībniekiem uzplandīja karogs.