uzpirkt
uzpirkt -pērku [-pȩ̄rku], -pērc, -pērk [-pȩ̄rk], pag. -pirku darbības vārds; transitīvs
1.Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu vai pārstrādei.
PiemēriUzpirkt zeltu.
2.Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām.
PiemēriMēģināt uzpirkt policistus.