uzplaiksnīt
uzplaiksnīt 3. pers. -ī, pag. -īja intransitīvs, darbības vārds
uzplaiksnījums vīriešu dzimte, lietvārds
uzplaiksnīties atgriezenisks, darbības vārds
1.Iesākt plaiksnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt.
PiemēriUzplaiksnī liesmu mēles.
1.1.Spilgti atšķirties apkārtnē ar savu krāsu.
PiemēriSalnas skartajos dārzos šur tur uzplaiksnī mārtiņrozes.
1.2.pārnestā nozīmē Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (kur).
PiemēriAcīs uzplaiksnī interese.
1.3.pārnestā nozīmē Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
PiemēriUzplaiksnī pēkšņa nojauta.
1.4.pārnestā nozīmē Pēkšņi rasties, parādīties; īsu brīdi izpausties (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriUzplaiksnījusi ideja sarīkot kopīgu tikšanos.